Latvijas valdības deklarācija paredzēja dzīvnieku kaušanu mājas apstākļos pārtraukt ar 1996. gada 1. jūliju.
Latvijas valdības deklarācija paredzēja dzīvnieku kaušanu mājas apstākļos pārtraukt ar 1996. gada 1. jūliju.
Sākās izskaidrošanas darbs presē, nolikumu izstrādāšana, kāvēju un veterināro speciālistu apmācība, kautuvju apsekošana un atļauju izsniegšana, stingrās uzskaites veterināro veidlapu izgatavošana un ieviešana.
Plaši tika apspriests un principā atbalstīts projekts «Veterinārsanitārās prasības mazjaudas kautuvēm». Nepieciešamību Latvijā ieviest mājlopu kaušanas aizliegumu mājas apstākļos uzsvēra arī Igaunijas un Lietuvas pārstāvji. Tādējādi būtu nodrošināta ekvivalenta gaļas ieguves kvalitāte un tās aprite visās trijās Baltijas valstīs.
Pagājušā gada sākumā atļaujas darbības uzsākšanai bija izsniegtas 200 mazjaudas kautuvju, šāgada janvārī valstī jau darbojas 285 mazjaudas kautuves. Valsts veterinārais dienests šīs kautuves apseko un izvērtē. 18 kautuvēs darbība ir pārtraukta sakarā ar veterināro noteikumu neievērošanu.
Pērn martā apstiprinātie «Dzīvnieku kaušanas noteikumi» noteica, ka līdz 1997. gada 31. decembrim tirgos, kur ir pastāvīga valsts veterinārā uzraudzība, vēl atļauts realizēt mājas apstākļos kautās cūkas. Ar šāgada 1. janvāri mājlopu (liellopu, cūku, aitu) kaušana mājas apstākļos ir aizliegta.
Tagad, kad atkal tiek uzsākti mēģinājumi atcelt vai populistisku mērķu labad kārtējo reizi aizkavēt šīs visā pasaulē atzītās normas ieviešanu Latvijā, mājlopu kaušanas aizliegums mājas apstākļos tika rūpīgi un vispusīgi analizēts Zemkopības ministrijā, Valsts veterinārajā dienestā un pārrunāts ar zemniekiem, kautuvju īpašniekiem, gaļas pārstrādātājiem, Saeimas deputātu frakcijām, preses pārstāvjiem. Vērā ņemta arī vairākkārtējās aizlieguma atcelšanas negatīvā pieredze. Zemkopības ministrija uzskata, ka aizlieguma kārtējā atcelšana nav pieļaujama, jo šīs normas ievērošana nozīmētu ne vien ES un vienotā Baltijas tirgus prasību izpildi, bet arī (un galvenokārt) mūsu zemnieku konkurētspējas un patērētāju interešu aizsardzības nodrošināšanu, gaļas aprites kontroles sakārtošanu un kontrabandas produkcijas izskaušanu Latvijas iekšējā tirgū. Savukārt aizlieguma normas atcelšana būtu pretrunā ar gaļas ražotāju un pārstrādātāju nozares attīstības interesēm un palielinātu mūsu atpalicību no pārējām Baltijas valstīm šajā jomā.
Pēc Valsts veterinārā dienesta materiāliem
