«Šis ir bijis stabili lejupejošs pusgads,» Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes kārtējā sanāksmē rezumēja padomes priekšsēdētājs Indulis Jansons.
«Šis ir bijis stabili lejupejošs pusgads,» Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) kārtējā sanāksmē rezumēja padomes priekšsēdētājs Indulis Jansons.
Kaut arī ir centieni saglabāt lauksaimniecisko ražošanu, turpinājušas kristies vietējo ražotāju produkcijas realizācijas cenas. Pusgads bijis smags gan tirgus apstākļu, gan politisko jautājumu gausās risināšanas, gan arī neskaidrību dēļ, gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā.
Ievērojot to, ka būtiski nav palielinājies legālās produkcijas imports, taču cenas ir samazinājušās, LOSP locekļiem ir bažas, ka valstī vēl joprojām ražojumi tiek ievesti nelegāli. Kaut arī pieņemti apsveicami lēmumi tirgus sakārtošanā, pēc jaunās valdības stāšanās amatos nav aizturēta neviena ievērojama nelegāli importēta pārtikas preču krava. Tas aktualizē jautājumu par atbildīgo institūciju spēju pildīt tām uzticētās funkcijas.
Ražotāji februārī bija vienojušies bloķēt Grenctāles robežpunktu.
Protesta akcijas iniciatori bija cukura nozares pārstāvji – cukurfabrikas, ražotāji un pārstrādātāji, kuru darbība tika apdraudēta, trūkstot cukura cenas kompensācijām. Piena lopkopēji, cūkgaļas un liellopu gaļas nozaru pārstāvji pievienojās akcijām, jo legālā un nelegālā importa izraisītais cenu samazinājums radīja būtiskus draudus nozaru turpmākajai pastāvēšanai.
26. februārī lauksaimnieku tikšanās laikā ar ministru prezidentu Eināru Repši tika panākta vienošanās, kurā valsts pārvaldes institūcijas paredzēja daļēju zaudējumu kompensāciju krīzes skartajām nozarēm. Līdzekļus pasākumiem aizdeva Lauksaimniecības subsīdiju valsts programma, paredzot tos atdot pēc grozījumu izdarīšanas likumā «Par valsts budžetu 2003. gadam». Jūnijā šie grozījumi tika izdarīti, taču joprojām trūkst 2,3 miljonu latu, lai neapdraudētu lauksaimniecības subsīdiju pamata programmu realizāciju ceturtajā ceturksnī lopkopības un augkopības sektoros.
LOSP priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dzenis norādīja: «Ir mainījusies atbalsta sniegšanas politika, tagad varētu teikt, ka tā darbojas tukšgaitā laikā, kad dzīve iet uz priekšu.» Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas priekšsēdētājs Jūlijs Beļavnieks pievērsa sanāksmes dalībnieku uzmanību, sacīdams: «Sašutumu izraisa fakts, ka valdība vēl joprojām nav radusi finansējumu lauksaimniekiem.»
Ir arī neskaidrs Latvijas puses finansējums lauksaimniecības politikas ieviešanai 2004. gadā, kas var apdraudēt piekļūšanu Eiropas Savienības līdzekļiem. J.Beļavnieks uzskata, ka valdības izsludinātā taupības politika, tai skaitā lauksaimniecībā, ir nevietā, jo pirmsiestāšanās periodā ražošanas attīstībā ieguldītie līdzekļi sniegtu iespēju lauksaimniekiem sagatavoties Eiropas Savienības (ES) prasību izpildei, lai saņemtu atdevi turpmākajos gados ES kopējā tirgū.
Kaut arī Latvijas iestāšanās ES līgums tika parakstīts 2003. gada 16. aprīlī, valsts pārvaldes institūcijas līdz šim nav atbildējušas uz daudziem lauksaimniekiem būtiskiem jautājumiem. Neskaidrība par nākotni, tai skaitā ES, kopējās lauksaimniecības reformas izraisītās sagaidāmās izmaiņas, mazina drošības izjūtu lauksaimniecības nozarē nodarbināto vidū un apdraud 20. septembrī paredzētā referenduma par dalību Eiropas Savienībā rezultātus.
Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētāja vietniece Ligita Silaraupa minēja, ka lopkopības nozarei piešķirtā sausuma radīto seku kompensācija 2002. gada vasarā par zaudējumiem pagājušajā gadā bija «liels glābšanas riņķis» daudziem zemniekiem. Taču līdzekļu trūkuma dēļ līdzīgas kompensācijas pavasarī izpalika ziemāju sējumu pārsēšanai, kas savukārt apgrūtināja laukaugu sektorā nodarbinātos.
Pēdējo pusgadu ražotāji pavadījuši, gatavojoties saasinātai konkurencei ES kopējā tirgū un sekojot mūsu pārvaldes institūciju brīžam pretrunīgai ES prasību interpretācijai un ieviešanai. LOSP priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dzenis atzina: «Labi, ka strādājam ar dokumentiem, kas saistīti ar integrāciju, jo lozungi, ko saka valdība, ir tikai lozungi.»
Lai veiksmīgāk aizstāvētu ražotāju intereses, lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas pagājušajā pusgadā ir strādājušas pie sāpīgā jautājuma par to zemnieku iesaistīšanu kopīgajā darbā, kuri atrodas ārpus organizācijām. Ligita Silaraupa: «Pašreiz to varētu nosaukt par «braukšanu pa zaķi», taču neatradīsies neviens cits, kas atrisinās problēmas viņu pašu vietā.»
