Pagājušajā nedēļā man nekādi īpaši notikumi nav bijuši. Viss iet savu gaitu. Vislielāko uzmanību prasa piecus mēnešus vecā meitiņa Anna Aleksandra, viņai pakļaujas mans dienas režīms un darba ritms.
Pagājušajā nedēļā man nekādi īpaši notikumi nav bijuši. Viss iet savu gaitu. Vislielāko uzmanību prasa piecus mēnešus vecā meitiņa Anna Aleksandra, viņai pakļaujas mans dienas režīms un darba ritms. Taču nepiederu pie tām mammām, kas, piedzimstot bērnam, divus gadus vienkārši sēž mājās. Pagaidām visur, kur varu, stiepju meitiņu līdzi vai lūdzu viņu pieskatīt vecmāmiņai. Meitiņa ir «atsitusies» manī – abas naktīs neļaujam nevienam gulēt.
Ar kori «Mītava» mums bija ļoti saspringtas gada beigas – daudz koncertu, tāpēc janvārī koristiem ir mazliet mazāk mēģinājumu, jo katru balsu grupu mācu atsevišķi – piemēram, vakar pie manis mājās nāca tenori.
Šogad esmu sākusi mācīties indiešu dejas «Jundā» pie Ilzes Zariņas. Neesam daudzas, jo dejas ir grūtas – visu laiku jādomā līdzi.
Tā kā katru gadu ar radio kori braucu dziedāt uz Franciju, sāku privāti mācīties franču valodu, lai beidzot varētu sazināties vismaz elementārā sadzīviskā līmenī.
Esmu sākusi strādāt ar jaunizveidotu bērnu ansambli kultūras namā «Rota», un nāk klāt vēl jauni bērniņi.
Tieši pēc nedēļas braukšu uz Rīgu Tehniskajā universitātē skatīties bērnu ansambļu «Palāsītes» un «Vecpilsētas dziedātāji» uzvesto «Sniegbaltīti un septiņus rūķīšus». Uzvedumam ir Indras Burkovskas režija un mana mūzika. Tā ir mīļa un jauka izrādīte ar skaistu scenogrāfiju un kostīmiem. Tajā pašā dienā dēls Pauls jau trešo gadu pēc kārtas piedalīsies pūšamo un sitamo instrumentu konkursā «Marimba». Priecājos par dēlu, viņš ir kolosāla aukle un atbalsts visās jomās māsai un man.
Šogad lieli projekti saistās ar kori «Mītava». Aprīlī esam uzaicināti piedalīties muzikālajā uzvedumā «Havajas puķe», kuru iestudēs Jelgavas teātris. Ceru uztaisīt «Mītavas» piecpadsmit gadu jubilejas koncertu, sapulcināt visus kora dalībniekus un nodziedāt skaistākos repertuāra darbus.
Vakar pirmo reizi noklausījos jauno Aināra Mielava disku. Tur ir dvēseliska mūzika – mierīga un lēna – un ļoti dziļi vārdi, kuros jāieklausās.
Pašlaik man ir tāds priekšsajūtu laiks – zinu, nāks pavasaris, sprāgs pumpuri, dziedās putni. Ļoti to gaidu. Zinu, būs pārmaiņas, protams, uz labo pusi.
