Pirms dažiem gadiem arī Latvijā gada tumšākajā laikā tika ievēlēta Lūcija – gaismas nesēja. Tā ir Ziemeļvalstu tradīcija. Svētes pagasta iedzīvotājai Lūcijai Lācei gan šī tradīcija neliekas tuva.
Pirms dažiem gadiem arī Latvijā gada tumšākajā laikā tika ievēlēta Lūcija –
gaismas nesēja. Tā ir Ziemeļvalstu tradīcija.
Svētes pagasta iedzīvotājai Lūcijai Lācei gan šī tradīcija neliekas tuva. Viņa vārdu ir mantojusi no savas mātes Lūcijas.
Lūcijas kundzes ikdiena paiet saimniekojot, un viņas lielākais pienākums ir sagaidīt mājās ar siltu maltīti savus ģimenes locekļus. Vispirms ierodas mazmeita Inese, kas mācās Svētes skolā. Tad mājās nāk dzīvesbiedrs Aivars un visbeidzot no darba Rīgā atgriežas meita un znots.
Pie Lāču ģimenes mājas ir dārzs, kurā izaug pašu azaidam vajadzīgais un puķes skaistumam. Lūcijas kundzes mīļākie ziedi ir asteres, un kādreiz viņa vairāk nekā divdesmit šķirņu ir audzējusi ne tikai savam, bet arī citu priekam.
Savu vārdadienu Lūcijas kundze ģimenes lokā nosvinēja jau vakar, un svētku galdā noteikti bija viņas ceptie pīrādziņi.
Bet šodien par gaviļniekiem saucam visus Ausekļus un Gaismas. Daudz laimes!
