Zināms, ka visā progresīvajā, demokrātiskajā pasaulē nav iespējams izvairīties no divām lietām: no nodokļu maksāšanas un no nāves.
Tik taupīt liek! Kā to lai daru,
Kad tik vien ir, ka iztikt varu?
J.Rainis
Zināms, ka visā progresīvajā, demokrātiskajā pasaulē nav iespējams izvairīties no divām lietām: no nodokļu maksāšanas un no nāves. Pie mums tiem, kas mīt daudzstāvu namos, nāk klāt vēl citas neatvairāmas lietas.
Pirmām kārtām tā ir centrālā apkure un maksa par to. Bet cik var runāt par neizbēgamām lietām? Negribat maksāt? Celiet savu māju ar krāsns apkuri un gādājiet malku!
Nevar atzīt par pieņemamu teicienu, ka mazgājas tikai tie, kam ir slinkums kasīties. Lai nevajadzētu kasīties, labāk tomēr ir šad tad nomazgāties. Vismierīgāk to var darīt, piemēram, dažu gudru cilvēku eksperimentā: ja ir uzstādīti «ūdenssvari», karstā un aukstā ūdens skaitītāji. Tad nav jāpludina pa Lielupi jūriņā daudzskaitlīgie, normatīvos paredzētie ūdens kubikmetri un kopā ar tiem arī samaksa par to it kā reālo piegādi, bet var apmierināties tikai ar nepieciešamajiem dažiem kubikmetriem ūdens uz cilvēka mēnesī, par kuriem attiecīgi arī jāizdod tikai daži lati.
Mūsdienu monopolisti mums žēlsirdīgi dod iespēju kādreiz vajadzības reizē no dzīvokļa piezvanīt pa telefonu (01, 02, 03, 04) un šad tad pagatavot kaut ko siltu uz gāzes pavarda. Tas nekas, ka tikai par šīm mums dotajām kolosālajām iespējām gada laikā bez ierunām jāatvadās no mēneša algas vai pensijas (telefona abonēšana Ls 2,95, gāzes abonēšana Ls 1,12, kopā gadā apmēram Ls 48), jo pastāv taču iespēja taupīt uz norunātā laika un patērētās gāzes rēķina. Nezvaniet nevienam, lai zvana jums! Lietojiet mazāk karstus ēdienus, jo tie, kā runā, nemaz neesot tik veselīgi. Un vasarā tik gardas ir aukstās zupas! Reāli un optimistiski skatoties uz mūsu jautro un pārsteigumiem bagāto dzīvi, var pareģot, ka drīz pienāks laiks, kad man liks maksāt par to, ka otrpus ielai ir ēdienu veikals, bet tepat uz stūra stipro dzērienu bode. Neviens neņems vērā, ka ēdienu gatavoju pats mājās, «ugunsūdeni» iemalkoju tikai pa augstiem svētkiem, kuru, kā zināt, nav daudz, bet, tā ka man ir iespēja izmantot šos pakalpojumus, t.i., ēst un dzert visu cauru gadu, maksā gribi vai ne.
