Latvijas visu laiku izcilākā šķēpmetēja olimpiskā čempiona Jāņa Lūša 26. kausa izcīņas sacensībās, kas astoto reizi norisinājās olimpieša dzimtajā pilsētā Jelgavā, galveno trofeju pieaugušo konkurencē sievietēm ar 59,13 metru tālu raidījumu izcīnīja lietuviete Liveta Jasūnaite (Liveta Jasiūnaitė), bet vīriem – Latvijas čempions un patlaban pasaules ranga astotais numurs Jelgavas novada Sporta centra (JNSC) pārstāvis Gatis Čakšs, kuram līdz šosezon ierasti pārsniegtajai 80 metru atzīmei dažu centimetru pietrūka (79,88 m).
Līdz rekordiem neaizsniedzas
“Šodien nebija īstā diena, bet tādām dienām arī ir jābūt, bez tādām neiztikt,” par rezultātu gluži vai likumsakarīgi sprieda pirms nedēļas Prezidenta kausa sacensībās Ogrē ar personīgo rekordu (84,56) uzvarējušais sportists, bet treneris Andrejs Vaivads par iespējamo vaininieku piesauca arī laikapstākļus, kas, lietum tuvojoties, vakarpusē krasi mainījās. Tiesa, savus labākos rezultātus nesasniedza arī vairāki citi sportisti, tostarp Latvijas rekordiste un septiņkārtējā Lūša kausa ieguvēja Madara Palameika (šodien 58,68) un Latvijas 2020. gada čempione Līna Mūze (58,42 m un 3. vieta). Vīriem goda pjedestāla otro un trešo pakāpienu ieņēma Jānis Svens Grīva (76,73 m) un Matīss Velps (73,52 m).
Kopumā piecās vecuma grupās startēja ap 160 sportistu no visiem Latvijas šķēpmešanas centriem un arī Kauņas Lietuvā. Rītapusē sacensības aizvadīja jaunieši un juniori, tostarp vairāki JNSC un pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skolas audzēkņi, un arī šajā cēlienā divas spožākās godalgas tika JNSC pārstāvjiem. Starp A grupas jaunietēm tiesības uz uzvarētājas kausu ar 47,13 metriem fināla sesijas otrajā metienā izrāva Elva Vestarta, bet starp puišiem junioriem spēcīgākais Zemgales Olimpiskā centra stadionā bija G.Čakša brālis, tagad Murjāņu Sporta ģimnāzijas audzēknis Artis Čakšs (62,59), kura treneris Murjāņu Sporta ģimnāzijā arī ir A.Vaivads. Kā Elva, tā Artis gan arī līdz saviem personīgajiem rekordiem (attiecīgi 47,39 un 62,82 metri) neaizsniedzās.
“Iespējams, ka laika maiņa – pēc karstuma ienākušās vēsākās gaisa masas – kaut kādā mērā rezultātus patiesi ietekmēja,” sprieda galvenajā sektorā arī no tiesneša pozīcijām šķēpraižu startus vērojušais Elvas treneris Imants Roziņš. Audzēknes piektais metiens, kas Elvai U18 konkurencē atnesa uzvarētājas kausu, šajā situācijā bijis patīkams pārsteigums. Jo vairāk tāpēc, ka konkurentes otrās un trešās vietas ieguvējas šosezon ir metušas tālāk.
Kaimiņi brauc salīdzināties
18 savus dažāda vecuma audzēkņus no Kauņas bija atvedušas treneres Terēze Nekrošaite un Rita Romanauskaite. Savulaik atzīstami pārstāvējušas Lietuvu Eiropas un pasaules līmenī, abas tagad ar sirdi nododas jaunās paaudzes šķēpmetēju skološanai un iespēju samērot spēkus Latvijā atzīst par vērtīgu šā procesa sastāvdaļu.
“Pie jums šķēps ir reliģija, gluži kā pie mums basketbols,” viņa puspajokam spriež no sava vieglatlētes skatpunkta. “Jā, mums arī ir augsta līmeņa šķēpmetēji, kā Eds Matusevičs un Liveta Jasūnaite, bet viņiem mājās nav līdzvērtīgu sāncenšu.”
Terēze atklāj, ka ar šķēpmešanu saistīta visa viņas dzīve. Juniores gados bijusi PSRS izlasē, vēlāk jau pie pieaugušajiem sasniegusi savu personīgo rekordu – 67,68 metri (“tas bija 90. gadu sākumā “Rīgas kausos”, tolaik vēl ar vecā tipa konstrukcijas šķēpu”). Vēlāk izstudējusi par treneri un kļuvusi arī par mešanas disciplīnu pasniedzēju Lietuvas Sporta universitātē. Tagad gan darbojas tikai sporta skolā un klubā, jo pasniedzējas darbam vairs neatliekot laika. “Nē, vēl esmu arī deviņstāvu mājas vecākā. Šīs rūpes arī paņem savu, bet, redzot, cik daudz esam varējuši paveikt, mani vairs no posteņa nelaiž vaļā,” Terēze nosmej par šo šķēpmetējas biogrāfijā neiederīgo teikumu.
Ņemot vērā pieredzējušās Latvijas kolēģes Valentīnas Eidukas padomu trenēt reizē vairākus vienaudžus, viņa jaunos talantus meklē skolās pa visu Kauņai tuvējo apkārtni. Lūša kausā šoreiz lietuviešiem izcīnītas trīs medaļas – līdz ar Livetas zeltu arī sudrabs U14 grupas sportistam Žigmantam Džaugim un bronza Kajum Balžekam junioru konkurencē. “Kajus vārds pēc diviem gadiem, domāju, arī Latvijā būs pazīstams,” Terēze teic par sešpadsmitgadīgo 2,05 metru auguma puisi, kas rītapusē ar 700 gramu šķēpu 16 dalībnieku konkurencē U18 grupā paspējis tikt līdz pjedestāla pakājei (52,59 m), bet pēcpusdienā 800 gramu šķēpu pie junioriem aizlidinājis vēl tālāk (53,63), nopelnot vietu arī uz pakāpiena.
Stadionam – Jāņa Lūša vārds
Līdzās sportistu sasniegumiem, kas ierakstīsies tradicionālo sacensību vēsturē, 2020. gada 22. augusts iezīmēsies arī kā pirmais bez aprīlī mūžībā aizgājušā Jāņa Lūša klātbūtnes. Kopš šīs dienas trofejai ir ceļojošā piemiņas kausa statuss, un vēl – godinot Pasaules vieglatlētikas slavas zālē ierakstītā izcilnieka piemiņu, viņa vārdā nosaukts Zemgales Olimpiskā centra stadions. Oficiālajā sacensību atklāšanas ceremonijā savu rīkojumu šajā saistībā nolasīja centra valdes loceklis Armands Ozollapa, saviļņojumu par lēmumu uzrunās pauda klātesošais Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Žoržs Tikmers un Olimpiešu kluba prezidents Raimonds Bergmanis, bet pateicību – Jāņa Lūša ģimenes locekļi, tostarp viņa mazdēls Staļģenes vidusskolas sestklasnieks Kristians.
Jāņa Lūša izcilākie sasniegumi
Olimpiskās spēles
1964. – bronza Tokijā
1968. – zelts Mehiko
1972. – sudrabs Minhenē
Eiropas čempionāts
1962. – zelts Belgradā
1966. – zelts Budapeštā
1969. – zelts Atēnās
1971. – zelts Helsinkos
2014. gadā par sevišķu ieguldījumu vieglatlētikas sportā uzņemts IAAF Slavas zālē.
Pasaules rekordi
(ar vecā tipa konstrukcijas šķēpu, kur tie reģistrēti līdz 1985. gadam)
1968. – 91,98 m
1978. gadā – 93,80 m
