Nepietiekama finansējuma dēļ remontu deficīts vietējās nozīmes ceļiem sasniedzis jau 690 miljonus eiro.
Nākamā gada budžeta plānošanas kontekstā, meklējot finansējuma avotus dažādām nozaru, tostarp aizsardzības, vajadzībām, aizvien vairāk izskan iespējamība, ka līdztekus nodokļu likmju izmaiņām augšupejošā virzienā varētu tikt samazināts plānotais finansējums valsts autoceļiem. Eksperti atzīst, ka tas nozīmēs vēl mazākas iespējas īstenot ceļu uzturēšanas darbus īpaši reģionos.
Būs jāizdara smaga izvēle
«Ja tiks samazināts valsts budžeta finansējums valsts autoceļiem, visvairāk cietīs vietējās nozīmes ceļi un nāksies lemt par to, kuros novados nākamgad ceļu remontdarbus neveikt. Tāpat autoceļiem samazināta valsts finansējuma apstākļos nebūs iespējas realizēt visus ar satiksmes drošības uzlabošanu saistītos projektus,» norāda valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts ceļi» valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Lai uzturētu valsts autoceļu tīklu, katru gadu būtu nepieciešams finansējums 490 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka pēdējos 20 gadus no valsts budžeta autoceļiem tiek piešķirts nepietiekami līdzekļu, kopējais finansējuma deficīts valsts autoceļiem jau sasniedz četrus miljardus eiro.
Pašreiz nākamā gada valsts budžeta bāzē autoceļiem paredzēti 150 miljonu eiro. Ja šī summa tiks samazināta, nāksies lemt par to, kurus no 2016. gadā ieplānotajiem remontdarbiem atcelt, kuros novados un reģionos ceļu remontu neveikt.
Kā zināms, valsts budžets tiek plānots trīs gadu griezumā, līdz ar to valsts autoceļu tīklā remontdarbi saplānoti no 2015. līdz 2017. gadam. Nozare un pašvaldības rēķinās ar šo finansējumu un attiecīgi plāno savu darbu.
Samazinot valsts budžeta finansējumu, visvairāk cietīs vietējās nozīmes autoceļi, kuru uzturēšanai un remontdarbiem iespējams izmantot tikai valsts budžeta finansējumu, Eiropas fondu finansējumu tiem novirzīt nedrīkst, skaidro «Latvijas valsts ceļu» pārstāvji.
Saskaņā ar «Latvijas valsts ceļu» ikgadējo inspekciju datiem puse valsts pārziņā esošo tiltu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, un arī tiltu remontdarbi iekļauti 2016. gada valsts budžeta bāzes finansējumā paredzētajos 150 miljonos eiro.
«Vietējās nozīmes ceļus iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem. Diemžēl pašlaik finansējuma deficīts vietējās nozīmes ceļiem jau ir 690 miljoni eiro. Šos līdzekļus vajadzēja ieguldīt ceļu tīklā, lai saglabātu to labā stāvoklī, taču tas nenotika. Kā sekas mēs redzam, ka vietējie ceļi, tajā skaitā grants ceļi, ir ļoti sliktā stāvoklī,» norāda arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Šogad ar ES fondu finansējumu vērienīgi darbi notiek uz valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, arī turpmākajos gados šajā ES fondu periodā tie turpināsies, taču vietējo ceļu liktenis ir atkarīgs tikai un vienīgi no valsts budžeta programmām, kurās finansējums ceļiem pakāpeniski būtu jāpalielina, uzskata ministrs.
Bez sakārtota vietējo ceļu tīkla nav iespējama mazā un vidējā biznesa attīstība reģionos. Ja mēs vēlamies, lai cilvēki paliek dzīvot Latvijā, jānodrošina normāla infrastruktūra, un ceļi ir pamatu pamats attīstībai,» atgādina A.Matīss.
Nieka 63,4 eiro mēnesī
Jelgavas novada pašvaldības ceļu būvinženieris Raimonds Holts «Ziņām» norādīja, ka pašvaldības pārziņā ir 963 kilometri autoceļu un to uzturēšanai šogad atvēlēti 733 495 eiro. «Ko par šādiem līdzekļiem var izdarīt? Tas nozīmē, ka mēnesī viena kilometra uzturēšanai varam atvēlēt 63,4 eiro. Vidēji par šādiem līdzekļiem iespējams uzvest aptuveni divus kubikmetrus grants. Tajā pašā laikā no šiem līdzekļiem jānodrošina ne vien ceļa seguma remonti, bet arī tīrīšana ziemā, grāvju un caurteku tīrīšana, kā arī tiltu uzturēšana. Un tiltu mums ir daudz – 73 jeb teju septiņi procenti no visas Latvijas pašvaldību tiltiem,» norāda R.Holts.
Ar esošajiem līdzekļiem pašvaldība var vien ceļus uzturēt, runāt par ilgtermiņa plānošanu un rekonstrukciju nav iespējams. Šogad ziema nav bijusi pārāk sniegota, tālab šajā pozīcijā izveidojies neliels pārpalikums, tomēr joprojām vajadzību ir krietni vairāk, skaidro R.Holts. «Protams, iespēju robežās plānojam un darām. Tā pēdējos gados esam centušies veikt satiksmes drošības elementu (margas, zīmes, atstarojošie elementi) rekonstrukciju vidēji desmit novada tiltiem gadā un vienam veikt plašāku remontu. Šogad pilnībā esam nomainījuši segumu vienam tiltam Vircavā, kā arī turpat pagastā citam veicam darbus, novēršot tos bojājumus, ko radījusi upes krasta erozija pie tilta pamatiem,» stāsta R.Holts.
Komentējot diskusiju valdībā par finansējuma nepieciešamību autoceļiem, R.Holts norāda, ka lauku autoceļi ir problemātiski ekspluatācijā un to kvalitāte mēdz būt slikta, brīžiem dramatiska, tomēr tam meklējami daudzi iemesli, līdz ar to iespējamie risinājumi un attiecīgi finansējums ir dažādi. «Iemesli, kāpēc ceļš ir neizbraucams, var būt dažādi, sākot ar nekvalitatīvu segumu, beidzot ar meliorācijas sistēmu problēmām, kā arī nepareizu ekspluatāciju. Mums pašvaldībā nav ceļu, kas būtu neizbraucami, tomēr jāatzīst, ka pastāv sezonālas problēmas, kad rudenī un pavasarī tie ir dubļaini un braukšana tiešām ir apgrūtināta. Citas pašvaldības šajos periodos nosaka auto masas ierobežojumus, tomēr mēs tā nedarām, paļaujoties arī uz pašu ceļu lietotāju saprātīgu attieksmi, jo, piemēram, var jau novietot zīmi un likt zemniekam braukt 20–30 kilometru apkārt, tomēr, ņemot vērā satiksmes intensitāti, neesmu drošs, vai tas ir lietderīgi,» uzsver R.Holts, piebilstot, ka līdzekļi pašlaik būtu nepieciešami ievērojami lielāki, lai ceļu kvalitāti saglabātu vismaz nemainīgā līmenī.
«Līdzekļus vajag, par to šaubu nav. Finansēšanas modeļi, manuprāt, var būt dažādi. Apsverama būtu doma par ceļu fonda atjaunošanu, kā tas bija kādreiz, vai arī kāda cita modeļa izstrādi. Turklāt būtisks ir ne vien finansējuma palielinājums, bet arī laiks. Tagadējā finansēšanas modelī to, cik līdzekļu būs attiecīgajā gadā, uzzinām vien gada sākumā, un tā katru gadu, lai gan prasītos skaidrība vismaz trīs līdz piecus gadus uz priekšu, lai arī tos nelielos līdzekļus varētu izmantot maksimāli lietderīgi, plānojot darbus ilgākā laika posmā,» secina R.Holts.
Ozolniekos lauvas tiesa ceļu prasa remontu
Kā atzīst Ozolnieku novada Saimniecības daļas vadītājs Guntis Žeivots, novadā tikai aptuveni 30 procentiem ceļu un tiltu stāvoklis vērtējams kā labs, bet kā apmierinošs – 70 procentiem, kur nepieciešami uzlabojumi. «Jāņem vērā, ka lielākoties visas ielas un autoceļi projektēti un izbūvēti sen, turklāt atbilstoši tā laika transporta prasībām. Mūsdienās uzņēmēji ir ieinteresēti lietot smagsvara transportu, bet novadā nav tādu ceļu, kuru kravnesība piemērota 25 tonnu smagām automašīnām. Tuvāk apdzīvotām vietām ceļu kravnesība pamazām tiek palielināta, bet nomalēs tā ir nepietiekama, kas ietekmē gan ceļu stāvokli, gan lauku uzņēmējdarbību. Lai veiktu uzlabojumus, nepieciešamas ievērojamas investīcijas, tomēr ar valsts iedalītajām mērķdotācijām pašvaldībai iespējams veikt tikai elementārus ceļu uzturēšanas darbus,» atzīst G.Žeivots.
Domājot par novada infrastruktūras attīstību, pagājušajā gadā apstiprināts Ozolnieku novada pašvaldības ceļu fonda uzlabošanas plāns, kur līdz 2020. gadam atspoguļoti iecerētie uzlabojumi un tiem nepieciešamais finansējums. Pašvaldība ik gadu budžetā paredz līdzekļus ceļu sakārtošanai – šogad šim mērķim atvēlēti 40 000 eiro. «Piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, nākamgad plānots sakārtot Rubeņu ceļu, kur atrodas vairāki lieli ražošanas uzņēmumi un ceļa sakārtošana ir prioritāra. Tāpat pašvaldības budžeta iespēju robežās novadā tiek uzturēti tilti, piemēram, šomēnes uzstādītas jaunas margas Roņu tiltam pār Iecavas upi, jo tās bija nozāģējuši vandaļi,» stāsta G.Žeivots.
Domājot par novada ceļu stāvokļa uzlabošanu nākotnē, vajadzīgas ne tikai investīcijas, bet arī papildinājumi likumdošanā, kas ietvertu noteiktas prasības zemes īpašniekiem meliorācijas sistēmu sakārtošanā, jo aizaugušie novadgrāvji un to radītais mitrums veido lielākos ceļu bojājumus, uzskata speciālists. «Izvērtējot novadā esošo valsts ceļu stāvokli, nepieciešams pastiprināt prasības valsts autoceļu uzturēšanai apdzīvoto vietu teritorijās, jo pašlaik pašvaldība iegulda savus līdzekļus šo teritoriju uzturēšanā, piemēram, zāles pļaušanā gar valsts autoceļiem un citos sakopšanas darbos. Tas viesiem un caurbraucējiem veido priekšstatu par novadu, tā iedzīvotājiem,» akcentē G.Žeivots. ◆
