Jaunos žurnālistus uztrauc baumu izplatīšanās elektroniskajos medijos un kolēģu pārdošanās reklāmistiem.
Ap divdesmit mediju pārstāvju piedalījās ikgadējā Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) konferencē, kur īpaši tika aktualizēts tas, ka jāvairo uzticība pārbaudītu ziņu avotiem.
Kaut arī pasākuma dalībnieku bija mazāk nekā citus gadus (tostarp reģionālo presi pārstāvēja vien četri), pozitīvi, ka lielākā daļa no klātesošajiem bija jaunieši vecumā līdz trīsdesmit. No konferences viesiem reprezentablākais bija Starptautiskās žurnālistu alianses pārstāvis Džovanni Melogli, kurš runāja par preses brīvības lobiju ES institūcijās Briselē. Savukārt britu raidorganizācijas BBC žurnālists Marks Georgiu iepazīstināja par savu pieredzi, veidojot sižetus par teroristiskās organizācijas «Islāma valsts» masu noziegumiem pret seno Jazidi (Yazidis) reliģisko kopienu.
«Cepties» vajag pamatīgi
Pētnieciskās atziņas saistībā ar Latviju prezentēja jaunie augstskolu absolventi. TV3 žurnālists Latvijas Universitātes absolvents Artūrs Špaks savā maģistra darbā pētījis reģionālās televīzijas, kas lielākoties ir finansiāli atkarīgas no pašvaldībām, kuras veic iepirkumu iedzīvotāju informēšanā, un tādēļ to gatavotajos materiālos bieži vien trūkst viedokļu daudzveidības un kritisku, uzlabojumus rosinošu atziņu. «Labā ziņa ir tā, ka reģionālās televīzijas saņem arī valsts televīzijas pasūtījumus. To materiālu saturs ir pilnvērtīgāks,» piebilda A.Špaks.
Savukārt jaunā žurnāliste Aija Pakalna, kas arī studējusi Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, analizēja to, kā mediju saturā no sociālajiem tīkliem nonāk baumas. Viņa novērojusi, ka zināmā mērā baumu un nepatiesu ziņu nonākšana apritē skaidrojama ar medijos pastāvošo konkurenci par to, kurš ātrāk paziņos. «Par spīti tam, ka baumas atklāj, nereti interneta mediji tās savā saturā atstāj,» konstatējusi A.Pakalna. Viņa novērojusi, ka baumu atspēkojumus sociālo tīklu lietotāji izplata ievērojami retāk nekā efektīgi pasniegtas tenkas. Šo problēmu aktualizēja arī žurnāliste Inga Spriņģe un Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Rita Ruduša, prezentējot LŽA un Baltijas Mediju izcilības centra mediju pratības projektu «Iegūglē, pirms cepies», kas ir vērsts uz to, lai sociālo mediju lietotāji neizplata apšaubāmas ziņas. Tās vispirms vismaz «jāiegūglē» interneta meklētājā.
Dators pats atlasa svarīgāko
Žurnālistikas un reklāmas lauku saplūšanu pētījusi Latvijas Universitātes absolvente Krista Alksne. Veicot anonīmas intervijas 15 preses izdevumos, viņa atklājusi satraucošu tendenci, ka daļa kolēģu pilnīgi normāli pieņem to, ka žurnālists var gatavot arī reklāmrakstu. Proti, tas viņa turpmāko darbību neietekmējot.
Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Rudīte Spakovska atklāja 2016. gada septembrī un 2017. gada februārī izskanējušās sižetu sērijas «Farmācijas neredzamā vara» aizkulises. Šī sērija stāsta par to, ka farmācijas firmas izmaksā ārstiem kvalifikācijas celšanas pasākumus, tostarp arī ārzemju braucienus, kas nav gluži nesavtīgi. Pretī tiek gaidīts, ka ārsti pacientiem izrakstīs šo firmu ražotos medikamentus. R.Spakovska minēja, ka, vācot materiālus, bieži vien nācās dzirdēt uzņēmēju pārmetumus, ka žurnālisti gatavo konkurentu apmaksātus sižetus.
Savukārt mākslīgā intelekta jeb informācijas tehnoloģiju izmantošanu ziņu atlasē skaidroja ziņu aģentūras LETA pārstāvis Renārs Liepiņš. Viņš uzsvēra, ka mūsdienās, kad pasaulē ir ļoti daudz ziņu informācijas, ir ļoti svarīgi nepalaist garām svarīgāko.
LŽA «Izcilības balva» par labāko interviju aizvadītajā gadā tika piešķirta Mārai Miķelsonei par sarunu ar bijušo Latvijas Universitātes rektoru Ivaru Lāci «Sagūstīts cilvēciski» žurnālā «Ir», kur viņš atzina sadarbību ar čeku. Šajā kategorijā finālistu vidū bija Latvijas Radio 3 žurnālistes Sandras Ņedzveckas intervija ar filmas «Pelnu sanatorija» galvenās lomas atveidotāju Ulrihu Matesu un Latvijas Radio žurnālistu Toma Briča un Aigas Pelanes intervija ar Saeimas deputāti Aiju Barču par nabadzības riskiem Latvijā.
Nominācijā «Ziņa/reportāža» balvu ieguva LTV žurnāliste Olga Dragiļeva par sižetu «Krima. Divi gadi pēc», kas vēsta par dzīvi Krievijas anektētajā Ukrainas pussalā. Nominētas balvai bija arī LNT žurnālista Ulda Āboliņa reportāžas par «Brexit» referendumu un portāla «Delfi» žurnālista Anša Īvāna reportāža no Ukrainas «Delfi Doņeckas frontē», kuras laikā žurnālisti piedzīvoja apšaudi.
«Analītikas/pētniecības» nominācijā laurus plūca LTV raidījuma «De facto» sižets «Finanšu policists no mātes-skolotājas manto pusmiljonu», ko veidojuši žurnālisti Inga Šņore, Linda Sloka, Matīss Arnicāns un Guntis Bojārs. Sižets vēsta par bijušo VID Finanšu policijas darbinieku Robertu Dirnēnu, kurš no savas mātes, kas dzīvoja Jelgavā un bija skolotāja, mantoja ienākumiem nesamērīgu naudu, kas liek domāt par korupciju. Pats R.Dirnēns tolaik no paskaidrojumiem atteicās. «Analītikas/pētniecības» nominācijā finālistu vidū bija jau minētais Latvijas Radio Ziņu dienests ar «Farmācijas neredzamo varu» (autori R.Spakovska, Annija Petrova, Laura Dzērve, Madara Fridrihsone, Dace Krejere, Ģirts Bišs) un dažādu mediju žurnālistu veidotais kopprojekts «Psihiatrijas krēslas zona» (autori Antra Ērgle no «Bauskas Dzīves», Ilze Kuzmina no «Latvijas Avīzes», Iļja Kozins no Latvijas Radio, Ivars Soikāns no aģentūras LETA, Viktorija Puškele no portāla «Tvnet», Zane Mače no žurnāla «Ir» un RSU asociētā profesore Anda Rožukalne).
Kā labākais apraksts apbalvots žurnāla «Mājas Viesis» žurnālista Ģirta Kasparāna raksts «Mazulis brīvsolī». Nominantu vidū bija arī žurnālā «Santa» publicētais Lauras Dumberes raksts «Sieviete vai dieviete. Pārdomas par pārprasto sievišķību» un LTV žurnālista G.Bojāra dokumentālo filmu cikls «Bēgļiem ir sejas».
Nominācijā «Vizualizācija» izcilības balvu saņēma portāla «Delfi» veidotais apskats «Černobiļai – 30» par traģisko kodolkatastrofu. Finālistu vidū bija arī LTV gada notikumu apskats «Naktsputni» un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra «Re:Baltica» darbs «Kādai būtu jāizskatās Grigules apsveikuma kartītei».
Reģionu balva aizceļo uz Liepāju
Reģionālo mediju nominācijā balvu saņēma portāla «Lsm.lv» autore Liepājā Liba Mellere par eseju «Pieminot Kuldīgas ebrejus». Šajā kategorijā bija izvirzīti arī Latvijas Radio korespondente Vidzemē Gunta Matisone ar sižetu «Gribu Tevi atpakaļ» un «Zemgales Ziņu» žurnālists Gaitis Grūtups ar rakstu par lielveikala «Depo» celtniecības plāniem netālu no Jelgavas pils.
Intas Brikšes vārdā nosaukto speciālbalvu par īpašu ieguldījumu Latvijas žurnālistikas stiprināšanā šogad saņēma laikraksts «Bauskas Dzīve», kas uzņēmies cīņu par reģionālo mediju aizsardzību, vēršot prasību tiesā pret pašvaldību izdevumu kropļojošo ietekmi preses tirgū. Strīdoties ar Iecavas pašvaldības izdevumu «Bauskas Dzīve» aizgāja pat līdz Augstākajai tiesai, kur panāca sev labvēlīgu spriedumu.
Rīgas Ekonomikas augstskolas Mediju centra speciālbalvu «Gada redaktors» saņēma TV3 raidījuma «Nekā personīga» galvenā redaktore un producente Arta Ģiga.
Nominantus varēja izvirzīt ikviens mediju pārstāvis, bet balvu ieguvējus noteica LŽA žūrija – Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Rita Ruduša, «Re: Baltica» redaktore I.Spriņģe, RSU Komunikācijas studiju katedras vadītāja A.Rožukalne, Latvijas Radio Ziņu dienesta producente D.Krejere un laikraksta «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» galvenā redaktore Ivonna Plaude.
