Ziemeļvalstu pedagogu izglītošanas projektā Jelgavas 3. pamatskolu otrdien apmeklēja Norvēģijas un Islandes izglītības speciālisti, lai vairāk uzzinātu par speciālās mācību programmas izveidi un tās ieviešanas iespējām Latvijā.
Ziemeļvalstu pedagogu izglītošanas projektā Jelgavas 3. pamatskolu otrdien apmeklēja
Norvēģijas un Islandes izglītības speciālisti, lai vairāk uzzinātu par speciālās mācību programmas izveidi un tās ieviešanas iespējām Latvijā.
Sadarbības projekts Latvijā darbojas kopš 2000. gada. Tā vadītāju Arvidu Karlsenu un Islandes izglītības speciālistus šoreiz interesēja speciālās individuālās mācību programmas ieviešanas iespējas Latvijas skolās. Ciemiņu vidū bija arī pedagogiem darbam ar bērniem ar īpašām vajadzībām domāta metodiskā materiāla līdzautore un pedagoģe praktiķe Hafdisa Gudjonsdotira (Hafdis Gudjonsdottir) no Islandes.
Metodisko materiālu šogad paredzēts aprobēt trijās Latvijas skolās, kur izveidotas atsevišķas klases, tostarp Jelgavas 3. pamatskolā, Sabilē un Ciecerē. Jelgavas skolotāji atzinīgi vērtē piedāvāto mācību programmu, stundu plānu, praktiskos uzdevumus, taču atzīst, ka to ieviešanai un izvērtēšanai nepieciešams laiks.
«Materiāls speciālo klašu skolotājiem ir ļoti noderīgs, taču pastāv arī problēmas. Mūsu skolā ir sešas speciālās klases, kur 83 bērnus māca 18 skolotāju. Visiem ir augstākā pedagoģiskā izglītība, taču no 2004. gada ar šiem bērniem nedrīkstēs strādāt skolotāji bez speciālās izglītības. Projekts piedāvā dažādus kursus un seminārus skolotājiem ar augstāko izglītību, taču speciālajai tālākizglītībai pagaidām nav paredzēts valsts finansējums. Acīmredzot izdevumi būs jāsedz pašiem mācībspēkiem un prasīs pietiekami lielus līdzekļus,» skaidro 3. pamatskolas direktora vietniece mācību darbā Aija Apse.
