Šogad skolēnu pavasara brīvlaiku vispārizglītojošo skolu skolotāji Latvijā lielākoties izmantoja, lai sagatavotos mācīt bērnus attālināti. Savukārt profesionālo skolu pedagogiem šādi strādāt bija jāsāk tūlīt, jo, kā zināms, tehnikumu un profesionālo skolu audzēkņiem brīvlaika nav. Tagad izdarāmi pirmie secinājumi, kā aizritējusi pirmā nedēļa, mācot un mācoties attālināti.
Izpratne, sadarbība un jautāt skolotājam
Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse aizrautīgi stāsta, ka tikko kopā ar angļu valodas skolotāju Džozefu Džeku Horganu ierakstīts raidījums vecākiem, kuru varēs noskatīties skolas “YouTube” kanālā. Raidījumi notiek katru trešdienu, un saite uz tiem pieejama skolas mājaslapā. Veikta arī vecāku, skolēnu un pedagogu aptauja par attālināto mācīšanos, un patlaban tiek apkopoti tās rezultāti. Atbildējis 331 vecāks, 336 skolēni un 33 skolotāji, anketās norādot uz neskaidrībām un pārslodzi.
“Gatavojam jaunu instruktāžu skolēniem, kur tiks pieslīpēti daži sīkumi un samazināti laika ierobežojumi. Divi direktora vietnieki uzrauga skolotāju darbu – vai visiem bērniem ir izsūtīti uzdevumi –, kā arī skolotāji pie viņiem var vērsties pēc padoma.
Esam saņēmuši signālus par pārslodzi, par to, ka nepieciešami konkrētāki uzdevumi. Šobrīd mūsu datorspeciālists kopā ar matemātikas skolotāju veido videostundu, bet vebinārus rīko tikai daži skolotāji. Uzskatu, ka ar darbiem nevajag pārspīlēt un visiem skolotājiem tūlīt nav jārīko vebināri, viņi to var arī neprast, jo ikdienā ar to nodarbojas veselas kinostudijas un pelna lielu naudu,” stāsta I.Vilkārse.
Viņa atzīst, ka arī pati, mācot
5. klasi, izjūt dažus attālinātās mācīšanās mīnusus, piemēram, tiešsaistē nevarot pateikt “starp rindiņām”. Problēma rodas, ja skolotāji saslimuši – viņus aizstāt ir gandrīz neiespējami. Tāpat direktore lūdz atsaukties, ja kādai ģimenei vēl ir nepieciešams dators, jo līdz šim skola lietošanā izsniegusi vien 12 datorus.
Atklājas, ka skolotāji, uzdodot uzdevumus, nav ierēķinājuši, ka zināmu laiku bērniem prasīs tādas lietas kā datnes atvēršana, noformēšana, e-pastu sūtīšana, grāmatas sameklēšana, datorprogrammas instalēšana, arī tam ir jāieplāno laiks. Jāieplāno arī laiks refleksijas jautājumiem, piebilst I.Vilkārse, stāstot, ka nesen saņēmusi atbildes no desmitās klases – veselu A4 lapu ar jauniešu atziņām un viedokļiem, kas jāņem vērā.
Vēl direktore atgādina: ja vecāks nevar atbildēt uz bērnam uzdoto jautājumu, tas uzreiz nenozīmē, ka skolotāja uzdevums ir par grūtu, vecāks var būt aizmirsis kādreiz mācīto un nezināt. “Uzdevumi domāti bērniem, nevis vecākiem, un arī datorprasmes,” viņa piebilst. Vecāku uzdevums ir pateikt, lai bērns paskatās pierakstos, pameklē grāmatā, “Google” vai uzraksta jautājumu skolotājam. “Izpratne, sadarbība un vērsties pie skolotāja. Mūsu skolotāji turpmāk katru dienu līdz pulksten 16 būs pieejami, lai atbildētu uz jautājumiem,” mācīšanos Spīdolas Valsts ģimnāzijā raksturo tās vadītāja.
Nevajag pārspīlēt un uzdot par daudz
Jelgavas 4. vidusskolas direktors Agris Celms atzīst, ka no optimistiskā viedokļa viss ir kārtībā, viss notiek. Viņš ir aizrakstījis trijām 11. klases skolniecēm un pajautājis, kā viņām sokas ar attālināto mācīšanos. Direktors “Ziņām” sniedza nelielu ieskatu skolnieču atbildēs.
Pirmā meitene uzsver, ka ir grūti visu saplānot tā, lai nesanāktu katru vakaru pavadīt, pildot uzdevumus, jo tēmas apjoms ir liels. Skolniece raksta, ka viņai ļoti nepatīk attālinātā mācīšanās, jo īpaši mācīties eksaktās zinātnes, ar tām esot pilnīgs “čakars”, bet, pildot matemātiku, jauniete jau piedzīvojusi “sešus nervu sabrukumus”. Trigonometrija, kas, viņasprāt, ir pats grūtākais priekšmets vidusskolā, nu viņai jāmāca pašai sev. Ķīmiju jau tā “nerubījusi,” kur nu vēl tagad… Karantīna nepatīk, jo visi pasākumi atcelti un nekur nevar aiziet ar draugiem. Meitene ar nostalģiju atceras skolu, kur tagad patīkot viss, pat stulbie joki.
Cita meitene raksta, ka jāapgūst milzīgs apjoms, tālāk seko vairākas izsaukuma zīmes un atzīšanās, ka viņai ir grūti sevi motivēt, grūti apgūt pašmācībā un tagad mācībām patērējot piecreiz vairāk laika.
A.Celms vērtē, ka šeit izgaismojas problēma, ka skolotāji bērniem uzdod par daudz, piemēram, ja skolēniem ir divas matemātikas stundas dienā, tiek uzdoti divi apjomi. Pieredze pamazām krājas, bet pedagogi arī ir pārstrādājušies. Stāvot klases priekšā, atlika vien ieslēgt datoru, nospiest dažas pogas, uzklikšķināt, lai sāktu darboties ekrāns vai tāfele, un interesanti stāstīt, bet tagad viss ir jāsagatavo, katram skolēnam jāaizsūta. Kad visi sāk sūtīt savas atbildes, tad tikai sākas… Jo ir skolotāji, kas mūziku māca nevis vienai, bet desmit klasēm.
“Šodien man piezvanīja kāda bērna mamma, ka viens skolotājs bērniem, kuriem nav sagatavotības programmēšanā, uzdevis veidot mājaslapas. Savukārt kāda cita mamma pamanījusi, ka skolotāja bērniem sagatavi pabeigusi un nosūtījusi divos naktī. Sarežģīts laiks, liela nervozitāte vēl priekšā, jo ilgstoši izturēt tādus pārspīlējumus un pārslodzi nevar,” savu viedokli pauž 4. vidusskolas direktors, piebilstot, ka runā ar skolotājiem par to, ka jāuzdod mazāk un jāievēro Izglītības un zinātnes ministrijas dotās instrukcijas par attālināto mācīšanos. Informācija vēl tiek apkopota, un pirmā pieredze būs zināma līdz 1. aprīlim.
Būdams mūzikas skolotājs,
A.Celms aicina skolēnus nenolikt malās savus instrumentus, bet turpināt spēlēt un katru dienu vingrināties. “Notis mēs sakopējam, un tās skolēni vai vecāki var saņemt, ienākot tukšā skolā, pie dežurantes lodziņa vai arī e-pastā. Ir programmas, ar kurām var nostiprināt teoriju, piemēram, internetā mācīties solfedžo patstāvīgi, bet pārspīlēt nevajag, jo mūzika nav tas priekšmets, kur mēneša laikā var iestāties milzīga atpalicība,” viņš piebilst.
Stundas blokos un noteikts izpildes laiks
Spīdolas Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs Andrejs Sālzirnis stāsta, ka pirmajā nedēļā, kamēr mācības “iešūpojās”, viena otra aizķeršanās bijusi, bet visumā skolēni tiek galā labi un 96 procenti skolēnu darbus iesūta laikus.
Skolotājs atzīst, ka bērniem mācīties attālināti varētu būt grūtāk, jo klasē viss tiek izskaidrots, bet, mācoties šādi, nākas likt lietā savas kompetences. Virtuālajā vidē notiek arī laboratorijas darbi, un skolēni, kuriem rodas problēmas ar datoru, var sazināties ar skolas datorspeciālistu, kurš palīdz tās atrisināt.
Ja kāds netiek galā ar uzdevumiem, skolotājs A.Sālzirnis ar viņu kontaktējas e-klasē, “WhatsApp” vai sarunājas pa telefonu. Pieredzējušais pedagogs gan piebilst, ka viņam attālinātā mācīšana prasa vairāk laika, tāpēc skolēniem tiek noteikts darbu izpildes termiņš, lai skolotājam darbi nav jālabo nepārtraukti un katrs citā laikā. “Mūsu skolā stundas ir sakārtotas pa blokiem, un maksimālais priekšmetu skaits, kas dienā jāapgūst, ir divi vai trīs. Ja man šodien, piemēram, vienai klasei ir trīs stundas, tad es viņiem saku, ka visas neskaidrības noskaidrosim šo trīs stundu laikā. Tā mēs bērnus mēģinām arī savā veidā disciplinēt,” teic A.Sālzirnis.
Novadā nedarbojas vairākas pirmsskolas grupas
Līdz ar noteikto attālināto mācību procesu Jelgavas novadā nekavējoties tika izzināta situācija ar interneta, datoru un mobilo telefonu nodrošinājumu skolēniem un skolotājiem. Atklājās, ka ar datortehniku problēmas ir 30 bērniem. Visas skolas ir radušas risinājumus – skolas, kurām ir planšetes, vienojoties ar vecākiem, uz laiku tās nodevušas lietošanā izglītojamajiem, savukārt citas vienojušās ar vecākiem par īsziņu izmantošanu informācijas nodošanai. Pedagogi ir nodrošināti gan ar personīgajiem, gan skolas resursiem, informē Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone.
Katra skola organizē darbu atbilstoši saviem resursiem – gan tehniskajiem (jo ir atšķirīgas interneta iespējas), gan pedagoģiskajiem. Mācību nodrošināšanai tiek izmantota e-klase, uzdevumi.lv (skolām ir licences 5.–12. klašu posmam un skolotājiem, kuri aktīvi izmantoja portāla resursus), visiem ir licences izmantot soma.lv materiālus (elektroniskās mācību grāmatas, darba lapas u.c.), kā arī pedagogi izmanto citus bezmaksas portālus un pašu sagatavotās prezentācijas un uzdevumus.
Pirmsskolas programmu piecgadīgajiem un sešgadīgajiem bērniem neīsteno Aizupes pamatskola un Kalnciema vidusskola, jo šīs grupas ir tieši saistītas ar skolas darba ritmu. Pārējās izglītības iestādēs pirmsskolas programma pagaidām nav atcelta, izņemot Zaļeniekos, kur kopš piektdienas uz 14 dienām tā aizvērta, uzsver pašvaldības pārstāve.
Ilona, meitas (9 gadi) un dēla (11 gadi) mamma
Ja man būtu pilnas slodzes darbs, es sajuktu prātā no bērnu mājmācības. Dēls 100% būtu nesekmīgs un neko nebūtu darījis. Meita, iespējams, pabeigtu sekmīgi šo mācību gadu.
Anda, trīs dēlu (15, 11 un 6 gadi) mamma
Par mācīšanos attālināti esmu secinājusi, ka vismaz mani puikas nav ar lielu atbildības sajūtu, tas nozīmē – mācības jākontrolē. Viņi nelabprāt uzdod skolotājai jautājumus, negrib rakstīt, kontaktēties. Videostundas vislabāk būtu paziņot divas vai trīs dienas iepriekš, lai var saplānot datorus, pamodināt bērnus.
Šajā laikā pašam jākļūst par skolotāju, jo tiek uzdotas arī lietas, ar kurām bērni nav iepriekš saskārušies, piemēram, 4. klasē uzrakstīt darba analīzi. Turklāt, ja mājās ir bērndārznieks, viņš traucē pārējiem, vecāki nevar viņam uzmanību veltīt, jo strādā no mājām.
Egija, dēla (5. klase) un meitas (10. klase) mamma
Pirmajās attālināto mācību nedēļas dienās jutos kā skolotāja asistente, īpaši savam 5. klases skolēnam. Bija daudz jāskaidro jaunā viela, jāpalīdz orientēties pedagogu izmantotajos mācību rīkos, lietot programmatūras, saglabāt, nosūtīt, kopīgot failus.
Kopumā mācību apjoms bija samērīgs. Mani patīkami pārsteidza skolotāju radošums, gatavojot mācību materiālus un uzdevumus. Piektklasnieks atzina, ka uzdevumi ir interesantāki nekā skolā.
Skolas arī piedāvāja planšetes un datorus, lai var ērti mācīties mājās.
Kaut arī šobrīd vairāk iesaistos bērnu mācību procesā un pati strādāju attālināti, manuprāt, mēs labi tiekam galā.
Līga, dēla (15 gadi) mamma
Mācīšanās jaudu varētu vērtēt kā, maksimums, 40 procentus no klasiskā režīma. Tas nozīmē, ka process ir tālu no vēlamā.Ir skaidrs, ka vecākiem jāiesaistās, lai viss daudzmaz notiktu. Skolotāji un skola kopumā nav gatavi šādam mācīšanas procesam, nav videolekciju, nav stundu tiešsaistē. Vismaz dažas, piemēram, svešvaloda vai vēsture, ģeogrāfija, varētu būt. Mans izskaidrojums – vecāki varētu novērot procesu vai stundas gaitu, bet daļa skolotāju nav pārliecināti par sava darba kvalitāti.
Skolotājiem, manuprāt, ir nepietiekamas digitālās prasmes. Viņi arī savstarpēji nesaskaņo uzdotā apjomu un darbu izpildei nepieciešamo laiku. Mūsu gadījumā uzdotā apjoms varētu būt lielāks un uzdevumi daudzveidīgāki. Katra priekšmeta skolotājs, uzdodot darbus, vadās pēc sev ērtākā varianta. Skolēniem jāspēj atvērt atšķirīgus failu formātus, ko nevar izdarīt, nelejuplādējot vairākas lietotnes vai programmas. Ja skolai būtu vienošanās, kādu faila formātu izmantot, kādas platformas un programmas lietot, visiem būtu ērtāk.
Būtu lieliski, ja klases audzinātāja katras nedēļas beigās varētu uzņemt īsu video, kurā pastāstītu bērniem par šīs nedēļas sasniegumiem, notikumiem un iezīmētu nākamajā nedēļā veicamos uzdevumus. Klases audzinātāja šādi varētu paslavēt, uzmundrināt, motivēt skolēnus mācīties cītīgi un ar prieku, pastāstīt, kas notiek skolā, kā jūtas skolotāji utt. Bērniem tas būtu svarīgi, lai nezaudētu saikni ar skolu un klasesbiedriem.
