Mežu resursi, to ieguve un izmantošana bija galvenās tēmas, par ko 33 Jelgavas un Ozolnieku novadu mežu saimniekiem seminārā stāstīja nozares eksperti un par ko viņi diskutēja, apmeklējot mežus Sidrabenes pagastā.
«Zemgales mežu īpašnieku aktivitāte, piesakoties jaunaudžu kopšanas un instrumentu iegādes atbalstam, ir maza,» saka Valsts mežu dienesta (VMD) Konsultāciju pakalpojumu centra Jelgavas nodaļas vadītāja Alda Alksne. Lai aizaugušo lauksaimniecības zemju un nekoptu mežu īpašniekus mudinātu sakārtot audzes, par to saņemot struktūrfondu atbalstu, interesenti tika aicināti uz semināru «Meža īpašnieku iespējas vietējo resursu izmantošanas dažādošanā». Sedz pusi izmaksuKā stāsta A.Alksne, drīzumā atkal varēs pieteikties ES struktūrfondu atbalstam 50 procentu apmērā par mežu kopšanu. Mūsu pusē ir daudz platību, kur lauksaimniecības zeme aizaugusi ar krūmiem un kokiem. Izmaiņas likumdošanā paredz, ka šādas zemes īpašnieks var aicināt meža inventarizācijas veicēju (licencētie speciālisti atrodami VMD interneta lappusē), lai pēc aizaugušo platību izpētes tās tiktu ieskaitītas meža zemēs. Tādējādi lauksaimniecības zeme kļūst par nekoptu mežu un īpašnieks var pieteikties atbalstam jaunaudžu kopšanai. Meža ekonomiskās vērtības uzlabošanai iespējams saņemt 105 latus par katru sakopto jaunaudzi. Ja papildus tam labākajiem un perspektīvākajiem 350 – 500 kokiem atzaro divas trešdaļas stumbra (tādējādi nākotnē var iegūt kvalitatīvus zāģbaļķus), par šādu kopšanu pieejams jau 150 latu par katru hektāru. Savukārt par mazvērtīgu mežaudžu nomaiņu paredzēts 420 latu atbalsts. Ja kopjami vismaz trīs hektāri zemes, īpašnieks var arī pieteikties saņemt inventāram (darba apģērbam un instrumentiem, piemēram, krūmgriežiem un zāģiem) iztērētos līdzekļus. Vairāk par mežsaimniekiem pieejamo atbalstu iespējams uzzināt Konsultāciju pakalpojumu centra Jelgavas nodaļā Tērvetes ielā 91d vai pa tālruni 63048122. Skatās, kā audzes kopj citiSemināra praktiskajā daļā mežu īpašnieki devās uz vairākām saimniecībām Sidrabenes pagastā, kur apskatīja dažādus mežu apsaimniekošanas veidus. Aivara Kalniņa saimniecībā «Runči» un Velgas Lejnieces «Veckrieviņos» varēja aplūkot, kā paaugušās stādītas jaunaudzes. Savukārt Ilmāra Kalniņa saimniecībā «Pukši» un Jāņa Vīganta ģimenes īpašumā «Bunduļi» tika rādītas lauksaimniecībā vairs neizmantojamas zemes, kas tiek apmežotas. Vairāku gadu laikā lauksaimniecības zeme dabiski aizaugusi, tādēļ īpašnieki iecerējuši to pārvērst par meža zemi un pēc tam jaunaudžu kopšanai saņemt atbalstu. VMD Konsultāciju pakalpojumu centra direktora vietnieks meža apsaimniekošanas jautājumos Modris Kalvāns savukārt klātienē rādīja, kuras koku sugas un kādā biezībā kopšanas laikā atstājamas kā nākotnē perspektīvākās. Viņa ieteikumi noderēja arī V.Lejniecei, kam daļā no 32 hektāriem kopš kolhozu laikiem kuplo baltalkšņi. Tie pārauguši un iet postā, bet starp šiem kokiem savairojušās arī apsītes, bērzi un citas koku sugas. «Kopšanas intensitāte te bijusi par mazu,» secināja M.Kalvāns, iesakot retināt baltalkšņus un apses. Pat vietā, kur aizaugušie koki jau retināti, speciālists ieteica izzāģēt vēl 30 procentu apauguma, lai palikušajiem pietiktu gaismas un barības vielu. «Citādi zaļie zari atmirst, nenotiek fotosintēze, samazinās pieaugums,» sacīja M.Kalvāns.Neļauj koksnei sapūt zemēV.Lejniece baltalkšņiem aizaugušajā zemē iecerējusi veidot tā dēvētos koridorus – trīs četrus metrus platās slejās atstāj audzi ar vismaz divus metrus platu ceļu, pa kuru braukt nelielai tehnikai. Visas izzāģētās ievas, apsītes un citus kokus varētu nevis sapūdēt zemē, bet gan izvest no meža un sasmalcināt šķeldā. To, ka grāvmalās un jaunaudzēs izcirstos kokus var nevis dedzināt, bet gan sasmalcināt šķeldā, Staļģenē rādīja uzņēmējs Agris Zakss. Viņš secināja, ka «vēl joprojām mūsu Latvija aizaugusi krūmiem», tādēļ ir vērts sākt tādu mazo biznesu un nodarboties ar koksnes šķeldošanu. Viņš atzina, ka agregātu iespējams «atpelnīt», ja ar viena ražoto šķeldu apgādā vismaz piecus apkures katlus. Pašlaik lielāko daļu iegūtās šķeldas A.Zakss eksportē, par kubikmetru saņemot trīsarpus latu. Tirgo arī mulču, par maisu prasot latu. Ja čakli strādā, dienā varot «piemalt» trīs traktora piekabes. Rēķinot šķeldas ražošanas izmaksas, viņš atklāja, ka viena berkuba ieguvei jātērē litrs degvielas.
