Skolēni secina, ka darbs, lai gan grūts, kaulus nelauž, bet jāmācās, lai dzīvē būtu vieglāk
Piektdien savu pirmo algu – 74,35 eiro – saņems pirmie 186 pusaudži, kuri piedalās Jelgavas pašvaldības skolēnu vasaras nodarbinātības programmā. Pavisam kopā līdz augusta beigām dažādos darbos pilsētas iestādēs un uzņēmumos pieredzi, kā arī artavu kārotajam pirkumam gūs vairāk nekā 550 jauniešu. Šo iespēju saviem skolēniem nodrošina arī Ozolnieku pašvaldība. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piedāvājumu patlaban izmanto desmit mūsu puses jauniešu.
«Nodarbinātības programmā iesaistījos, lai nopelnītu un gūtu iespaidu, kas ir algots darbs. Šajā uzņēmumā dažreiz tas ir grūts, bet izpildāms. Patīk jautrais kolektīvs – ir, ko paklausīties. Taču esmu sapratis, ka jāmācās un vēlreiz jāmācās, lai dzīvē tomēr tiktu labākā darbā,» atzīst jelgavnieks Maksims Šaldajevs, kurš, reģistrējoties NVA piedāvātajā programmā, uz mēnesi dabūjis vietu uzņēmumā «Jelgavas dzirnavas».
Krās jaunam telefonam
Turpat strādā arī Dace Helviga no Kalnciema. Vasaru viņa vada Vircavā, kas meitenei ļauj vieglāk nokļūt darbavietā. Abu jauniešu uzdevums «Jelgavas dzirnavās» ir iesaistīties teritorijas uzkopšanā un citos palīgdarbos. «Pirmā nedēļa ir tā grūtākā – muskuļi jūt, ka strādājuši. Taču šī ir ļoti laba iespēja, ka skolēni var sev nopelnīt kādu naudiņu. Krāšu jaunam telefonam,» atklāj Dace, kura programmai pieteicās internetā un, lai gan pati konkrēto uzņēmumu neizvēlējās, ar iedalīto ir apmierināta. «Jelgavas dzirnavu» galvenais inženieris Vitālijs Vasiļjevs abu jauniešu veikumu tikai slavē. «Uzreiz var redzēt, ka vecāki pie viņiem kārtīgi piestrādājuši. Jaunie darbinieki cītīgi pilda uzdoto, ir uzmanīgi. Ko saka, to dara. Pērn paņēmām darbā vienu astoņpadsmitgadnieku. Ar viņu gan bija lielas problēmas. Tāpēc arī piedalāmies programmā, lai mācītu jauniešus strādāt. Agrāk skolēni, piemēram, paši klases tīrīja, bet patlaban skolā darbu vairs nemāca. Ja to nedarīs vecāki, nekā arī nebūs,» par degradēto darba tikumu skumst V.Vasiļjevs.
Gaida darba devēju atsaucību
NVA informē, ka patlaban, piemēram, par klientu konsultantiem, virtuves darbiniekiem, palīgstrādniekiem, pārdevējiem, dārzniekiem, arhivāriem, ogu vācējiem, ravētājiem, datu ievades operatoriem un lidostas darbiniekiem Latvijā strādā 603 skolēnu, kaut pieprasījums ir krietni lielāks. NVA interneta mājas lapā gatavību piedalīties nodarbinātības programmā izteikuši teju deviņi tūkstoši jauniešu. Aģentūrā nodrošina dotāciju skolēna ikmēneša darba algai 50 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās algas (320 eiro). Otru pusi, kā arī nodokļus maksā darba devējs. Tāpat NVA paredzējusi finansējumu skolēna darba vadīšanai – 32 eiro par vienu jaunieti. Tomēr darba devēju interese varētu būt lielāka. To atzīst arī NVA Jelgavas filiāles vadītāja Andra Dietlava. «Ņemot vērā darba devēju pieteikumus, jūnijā un jūlijā jauniešiem varam piedāvāt 40 darba vietas, bet pieteikušies ir 239 – lielākoties no Jelgavas un Ozolnieku novadiem. Patlaban strādā desmit no viņiem. Vai nu jauniešus tieši izvēlējies darba devējs, vai arī viņi tiek pie darba rindas kārtībā,» atlases procesu skaidro A.Dietlava. Viņa piebilst, ka šajā ziņā jāņem vērā arī citi aspekti. Piemēram, vai iecerētais uzņēmums vai iestāde neatrodas pārāk tālu dzīvesvietai.
Pērn strādājuši visi gribētāji
Šovasar darbu saviem 13 – 17 gadu veciem skolēniem, ja viņiem bijusi pozitīva attieksme pret darbu, skolā labi mācījušies un uzvedušies, nāk no daudzbērnu vai trūcīgas ģimenes vai vecāki ir bezdarbnieki, piedāvā Ozolnieku novada pašvaldība. Iespēja palīdzēt skolu remontdarbos, pirmsskolas izglītības iestādēs, novada svētku organizēšanā, jauniešu centrā, Ozolnieku vidusskolas izveidotajā «Vasaras skoliņā» topošajiem pirmklasniekiem un citos darbos dota 46 novada jauniešiem. Vēl desmit piedalās NVA projektā, ko līdzfinansē Ozolnieku pašvaldība, informē tās pārstāve Evita Kairiša.
Savukārt Jelgavas pašvaldība, izvirzot līdzīgus atlases nosacījumus kā Ozolnieki, gatava piedāvāt darbu vairāk nekā 550 pilsētā deklarētajiem skolēniem. Paredzēts, ka 13 un 14 gadu vecie pusaudži strādās sešās, bet vecāki jaunieši, saņemot 146,63 eiro uz rokas, – četrās maiņās. Programmas kopējais budžets ir aptuveni 92 tūkstoši eiro. «Pieteikumu, kurus katrā skolā izvērtēja īpaša komisija, bija vairāk nekā piedāvāto darba vietu. Tie ir saglabāti, un, ja kāds «izkritīs», varēsim ņemt nākamo. Pagājušā gada pieredze liecina, ka visi, kas gribēja strādāt, šo iespēju arī saņēma,» stāsta Jelgavas Izglītības pārvaldes speciāliste Līvija Vilcāne, piebilstot, ka pirmajās nedēļās skolēni strādājuši cītīgi un nekāda trauksme nav celta.
Jāprot iekļauties kolektīvā
Ar savām patlaban divām jaunajām padotajām apmierināta ir LLU Klīniskā institūta vecākā laborante un dzīvnieku patversmes administratore Unda Ģēģere. «Esam dabūjuši tiešām labus bērnus, kas gatavi pat kā brīvprātīgie nākt un strādāt brīvdienās. Viņu pienākumi ir ļoti dažādi – tīrīt dzīvnieku boksus, apkopt apkārtni, vākt sienu, piegrābt, pieslaucīt. Skolēni strādā arī ar patversmes dzīvniekiem. Pirms tam kopā ar vecākiem notika instruktāža. Iepazīstinājām ar darba apstākļiem, lai, sākot strādāt, nebūtu lielu pārsteigumu,» stāsta U.Ģēģere. Viņa atzinīgi vērtē iespēju jauniešiem dzīvnieku patversmē gūt pirmo darba pieredzi. Tās ir ne tikai palīdzīgas rokas laikā, kad LLU studenti devušies atpūtā, bet arī māca disciplīnu un jaunas iemaņas. Iespējams, tas arī kādu mudinās izvēlēties veterinārmedicīnas studijas.
«Mūsu darbinieki sākuši iet atvaļinājumā. Turklāt bērniem tā ir pieredze nonākt darba attiecībās. Apjaust, kā tas ir katru dienu doties uz darbu. Jāprot arī iekļauties kolektīvā un sastrādāties,» Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktora vietniece Marija Kaupere pamato, kāpēc jau vairākus gadus muzejs iesaistās pašvaldības skolēnu nodarbinātības programmā. Patlaban par zāles uzraudzēm strādā, kopj telpas un uz apmeklētāju jautājumiem atbild četras skolnieces. Vēl divas jaunietes iestāde iesaistījusi darbā neatkarīgi no pašvaldības vai NVA atbalsta. ◆
