Ceturtdien Jelgavas 4. vidusskolā notika seminārs par videi piemērotām vietējām energosistēmām un analoga satura Zviedrijā izdotas grāmatas prezentācija, kurā cita starpā iekļauta arī minētās vidusskolas ēkas siltināšanas pieredze.
Ceturtdien Jelgavas 4. vidusskolā notika seminārs par videi piemērotām vietējām
energosistēmām un analoga satura Zviedrijā izdotas grāmatas prezentācija, kurā cita starpā iekļauta arī minētās vidusskolas ēkas siltināšanas pieredze.
Tā kā Latvijā ievieš reģionāli teritoriālo plānošanu, kas nav iedomājama bez energosaimniecības sakārtošanas un tās attīstības stratēģijas izstrādāšanas, uz semināru bija pulcējušies vairāk nekā četri desmiti interesentu. Bija ieradušies Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Jelgavas domes un «Siltumtīklu» speciālisti, Valkas, Valmieras, Limbažu, Rīgas, Bauskas, Vangažu, Carnikavas un citu pašvaldību, kā arī galvenokārt ar apkuri saistītu uzņēmumu pārstāvji.
Seminārā galveno uzmanību pievēršam izpratnei par energoplānošanu un nepieciešamībai palūkoties uz energosistēmu kopumā, analizējot atsevišķu tās komponentu darbību, «Ziņām» teica pasākuma iniciatore un grāmatas «Videi piemērotas vietējās energosistēmas» līdzautore, Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga. Vienkāršotā izteiksmē tas nozīmē, ka, piemēram, lēta apkures katla pircējam jādomā ne vien par šodienas lētumu, bet arī par priekšdienām. Var gadīties, ka nākotnē šķietami lētā iekārta, izrādās, ir visai dārga. Tātad ieguldījums būs bijis nelietderīgs.
Savukārt grāmatas autors Zviedrijas Nacionālās energoadministrācijas (STEM, pirms reorganizācijas NUTEK) darbinieks Niels Moe ar praktiskiem piemēriem no Skandināvijas valstīs veiktajiem projektiem klātesošo uzmanību pievērsa reģionālās energoplānošanas jautājumiem, energoefektivitātei un kvalitātei, kā arī energotaupības idejām.
Ar STEM līdzdalību kopš 1993. gada Latvijā īstenoti 22 energosistēmu (katlumāju, siltumtīklu, ēku) rekonstrukcijas projekti, arī Jelgavas 4. vidusskolas siltināšana, un šie piemēri interesentu domas ievirzīja praktiskā gultnē. No praktiskā viedokļa par enerģijas ražošanu un vides aspektiem uzstājās Lietuvas Enerģētikas institūta speciālists Antans Pedišus, bet igauņu kolēģis Vilu Varess iepazīstināja ar kaimiņvalsts pieredzi pilsētu un pagastu energoplānošanā. Ojārs Ābolkalns no Jāņmuižas lauksaimniecības skolas stāstīja par šķeldas projekta realizāciju un tā rezultātiem.
Vairums klātesošo bija vienisprātis, ka mūsu valstī ar jebkura veida enerģiju saistītās nozarēs vērojama milzīga līdzekļu izšķērdēšana. Savukārt rekonstrukcijas un efektīvu sistēmu izveidi kavē ne vien ierobežotās finansiālās iespējas, bet arī profesionālu speciālistu un ekspertu trūkums. Tāpēc ikviena izglītošanās un praktisku piemēru iepazīšanas iespēja tiek vērtēta pozitīvi.
P.S. Atvainojamies lasītājiem par vakardienas avīzē publicēto nepilno informāciju.
