«Inovatīvo domāšanu vajadzētu apgūt visiem skolēniem jau no 1. klases. Izglītībā galvenais taču ir iemācīt bērnus domāt un risināt problēmas tā, lai jebkurā brīdī varētu to piemērot,» pārliecināta Jelgavas 1. ģimnāzijas direktore Valentīna Maido. Pirms pāris gadiem skola kopā ar Jelgavas Reģionālo pieaugušo izglītības centru pārstāvēja Latviju projektā, kura laikā tika sagatavots mācību materiāls inovatīvās domāšanas attīstīšanai. Patlaban ģimnāzijā tas tiek pasniegts fakultatīvi.
«Jau ilgu laiku domājām, ka skolēniem vajadzētu mācīt šādu priekšmetu. Bijuši dažādi piedāvājumi ar atšķirīgām pieejām, bet izvēlējāmies tieši TRIZ (no krievu valodas – «Izgudrojumuzdevumu risināšanas teorija». red.) metodiku. Turklāt kā fakultatīva nodarbība tā ļoti labi iederējās jaunizveidotajā inženieru klasē,» stāsta V. Maido. Vienīgie vidusskolēniES līdzfinansētajā mūžizglītības programmas projektā «Tetris», kas risinājās no 2008. gada janvāra līdz 2009. gada decembrim, 1. ģimnāzija gan bija vienīgā vidējās izglītības iestāde dažādu tehnisko un izpētes institūtu, koledžu, universitāšu un citu ar zinātni saistītu organizāciju vidū. Taču tas nav traucējis pieņemt izaicinājumu mācīties paraudzīties uz problēmu risināšanu no cita skatpunkta. To, ka skolēniem fakultatīvās nodarbības šķitušas interesantas un nelikušās par smagu, apliecina arī aptauja. Vairāk nekā puse atzinuši, ka stundās visvairāk saistījusi problēmuzdevumu risināšana un interesantie piemēri. Tikai viens skolēns norādījis, ka viņam nekas no dzirdētā nav paticis. Lielākā daļa audzēkņu arī vēlētos, ka inovatīvā domāšana turpmāk tiktu iekļauta obligāto stundu sarakstā.«Domā taču!» Kāpēc īsti vajadzīgs atsevišķs mācību priekšmets domāšanas attīstīšanai, ja jau viss izglītības process vērsts uz tās veicināšanu? «Bieži tiek uzskatīts, ka ir priekšmeti, kas tieši attīsta loģisko domāšanu, piemēram, matemātika. Protams, jā! Savukārt cilvēki, kas vairāk saistīti ar humanitāro ievirzi un darbības jomu, akcentē, ka tēlainā domāšana ir tikpat vajadzīga. Būtu muļķīgi diskutēt, kura ir svarīgāka,» pārliecināta TRIZ teorijas speciāliste Ingrīda Muraškovska. «Domāšana ir katram no dabas dota spēja. Vien kā to protam izmantot? Bieži varam vērot situācijas, kad, piemēram, bērns nespēj atbildēt uz kādu jautājumu, bet pieaugušais saka: «Domā taču!». Ko tas nozīmē? Ja saka, lai rakstu, satveru rakstāmo, piespiežu to un velku. Saprotu, kā šo procesu vadīt. Cilvēks spēj pārvaldīt dabu, valsti, taču, kādā mērā tas spēj pārvaldīt savus personīgos resursus, ieskaitot domāšanu?» retoriski jautā I.Muraškovska. Izvēlas vislabāko idejuTRIZ teorijas speciāliste skaidro, ka cilvēki procesus ap sevi pamatā organizē trīs lokos. Sākumā ir ideja. Daļa iet tālāk un jautā, kā to paveikt, bet tikai daži prasa, kāpēc to darīt. «No tā, kurā lokā domājam, ļoti atšķirīgi mainās rezultāts. Svarīga pieeja no galarezultāta viedokļa – kāpēc vispār mums kaut kas būtu jādara!» pārliecināta I.Muraškovska.Pastāv daudz dažādu metožu, kā mēģināt risināt problēmas un panākt vēlamo rezultātu. Latvijā viena no pazīstamākajām, piemēram, ir «prāta vētra», kuras mērķis ir ģenerēt aizvien vairāk ideju. «Inovatīvā domāšana, protams, arī balstās uz ideju, bet no visa klāsta tikai vienu – pašu labāko, kuru varam saprast, pārbaudīt, detalizēti izstrādāt risinājumus un ieviest dzīvē, lai tā dotu arī finansiālu labumu. TRIZ teorijas pamatā ir sākumā noteikt galarezultātu un tālāk mēģināt noteikt, ar kādām darbībām to sasniegt un kādi varētu būt šķēršļi,» skaidro speciāliste, minot piemēru par atstarotāju. Tas ir vitāli nepieciešams, lai cilvēku pamanītu tumsā. Diemžēl daudzi to nelieto, tāpēc būtu jānoskaidro – kāpēc. Sievietēm, iespējams, nešķiet pievilcīgi un parocīgi to karināt pie savām rokassomiņām. Kādu neapmierina izskats un izmērs. Šādai inovācijai būs nepieciešama modeļu izstrāde (vizuālās mākslas zināšanas un prasmes), kā arī eksperimenti jaunu atstarojošo materiālu izstrādei un tehnoloģiju pielāgošanai (fizikas un ķīmijas zināšanas). Ar šādu pieeju dažādu priekšmetu zināšanas tiek izmantotas kompleksi un tuvinātas reālajai dzīvei. Un vienlaikus apgūti instrumenti patstāvīgai netipisku situāciju risināšanai, pārliecināta I.Muraškovska, izsakot cerību, ka aizvien vairāk skolēniem būs iespēja mācīties domāt inovatīvi un radoši. TRIZ metode Akronīms no krievu valodas «Teorija rešeņija izobretateļskih zadač». Kopā ar saviem kolēģiem un sekotājiem kopš 1946. gada to izstrādāja un attīstīja padomju izgudrotājs Henrihs Altšullers. Viņš teicis: «Radošums nav dabas dota dāvana. Ikviens inženieris var mācīties, lai kļūtu par izgudrotāju.» Atšķirībā no psiholoģijas metodēm, kuras izmanto radošās domāšanas aktivizēšanā, TRIZ ļauj konkretizēt problēmu, izcelt tās pamatā esošo pretrunu. Tā piedāvā instrumentus pretrunu risināšanai, kas vērsti uz ideālu galarezultātu.
