Nu jau jaunais mācību gads pamazām uzņem apgriezienus, pie rudens ritma sāk pierast visi – gan pedagogi, gan skolēni, gan vecāki. Uzvirmo aktualitātes par skolēnu brīvpusdienām, par jauno izglītības saturu, par pedagogu algām. Tostarp var pievērst uzmanību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumam par izglītību Latvijā. Tajā, starp citu, izlasāmi gana interesanti fakti un skaitļi, ar kuriem piedāvājam iepazīties arī saviem lasītājiem. Piemēram, tāpat kā daudzās OECD valstīs, arī Latvijā iedzīvotājiem ar augstāku izglītības pakāpi ir labākas izredzes darba tirgū. 2018. gadā 25–64 gadus vecu iedzīvotāju ar augstāko izglītību nodarbinātība sasniedza 89 procentus, kas ir par četriem procentiem vairāk nekā OECD valstīs vidēji un par 14 procentiem vairāk nekā pieaugušajiem ar vidējo izglītību. Augstākā izglītība palīdz arī mazināt atšķirības ienākumu ziņā starp sievietēm un vīriešiem. Sievietes ar augstāko izglītību pelna vidēji par 20 procentiem mazāk nekā vīrieši ar tādu pašu izglītības pakāpi, bet sievietēm ar vidējo izglītību šie ienākumi ir par 28 procentiem mazāki, salīdzinot ar vidējo izglītību ieguvušajiem vīriešiem.
Kontekstā ar jau pieminētajām skolotāju algām interesants ir arī fakts, ka Latvijā 14 procenti pieaugušo ir ieguvuši augstāko izglītību pedagoģijā, kas pārsniedz OECD vidējo rādītāju – 12 procenti. Taču šis īpatsvars ir daudz zemāks nesen absolvējušo vidū (tikai četri procenti), kas kopā ar Portugāli ir lielākais kritums OECD valstīs, ja salīdzina iepriekšējās un jaunākās absolventu paaudzes.
