26. martā rajona Padomes zālē pulcējās pedagogi, vecāku pārstāvji no skolām, kurās mācības notiek divās valodās – krievu un latviešu –, kā arī visu rajona skolu vadītāji.
26. martā rajona Padomes zālē pulcējās pedagogi, vecāku pārstāvji no skolām, kurās mācības notiek divās valodās – krievu un latviešu –, kā arī visu rajona skolu vadītāji. Šī bija pirmā tāda satura konference rajonā. Tās mērķis – apkopot, cik tālu mēs esam bilingvālajā apmācībā, kāda ir sabiedrības attieksme pret to, ko un kādā veidā darīt tālāk.
Konferences dalībniekus sveica Kaigu vidusskolas un Teteles sākumskolas bērni krievu un latviešu valodā.
Sanāksmi atklāja un vadīja Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle: «Ar integrāciju sabiedrībā nevar šauri izprast tikai divvalodīgās izglītības ieviešanu skolās ar krievu mācību valodu, arī klasēs ar latviešu mācību valodu notiek cittautību skolēnu integrēšanās, nedrīkstam arī aizmirst par slimo bērnu integrēšanos skolā.»
Izglītības valsts inspekcijas Jelgavas rajona vecākā inspektore Dzintra Zilberta, pamatojoties uz aptaujas rezultātiem, analizēja mazākumtautību izglītības modeļu aptveri, kā arī uzsvēra, ka rajonā ir maz vecāku, kas var bērnam palīdzēt mācīties priekšmetu latviešu valodā. Konferencē piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības integrācijas nodaļas vadītāja E.Papule un Latviešu valodas apguves valsts programmas vadītāja I.Ieviņa. Viņas iepazīstināja ar ministrijas un latviešu valodas apguves programmas ietvaros veikto, lai skolotājiem vieglāk būtu priekšmetu mācīt divās valodās.
Galvenā problēma bilingvālajā izglītībā ir skolotāja profesionālā sagatavotība, jo drošs pašlaik ir tikai tas pedagogs, kas zina, kā mācīt priekšmetu divās valodās, gan arī pats pietiekami labi abas tās pārvalda. Mūsu rajonā no 26 skolām krievu mācību valoda ir tikai septiņās – tas nav daudz, taču jādomā par katru bērnu un viņa izglītību.
Skolās tika veikta bilingvālās izglītības pozitīvo un negatīvo aspektu analīze. Ar pētījumu rezultātiem iepazīstināja Elejas vidusskolas 11. klašu audzēknes Alla Šokele un Sanita Kalniņa, Dzirnieku un Teteles pamatskolu direktori Ļ.Ankudoviča un A.Želna, Šķibes pamatskolas direktora vietniece mācību darbā L.Dvurečenska. Rezultāti liecināja, ka skolēnu, vecāku un pedagogu lielākais vairums ir par mācībām divās valodās. Taču problēmas ir abu veidu skolās. To risināšanā varētu noderēt Līvbērzes vidusskolas darbošanās pieredze projektā «Atvērtā skola». Klātesošos ieinteresēja arī Kaigu vidusskolas skolotājas Ināras Lukas-Indānes pieredze par darbu vecāku un skolēnu valodu klubiņā.
Pēc tam visi dalībnieki strādāja četrās darba grupās, analizēja, kas kopā izdarīts, un izlēma, kas turpmāk būtu darāms.
