Dzejas dienas, sauktas arī par Raiņa dienām, kādreiz bija kupli apmeklētas, bet nu ir diezgan pabalējušas.
Dzejas dienas, sauktas arī par Raiņa dienām, kādreiz bija kupli apmeklētas, bet nu ir diezgan pabalējušas. Vecais Pliekšāns no saviem augstumiem skumji noraugās uz mums. Par ko gan mēs tagad esam kļuvuši, kāri ķerdami bulvāru romāniņus, neizlaizdami nevienu no nebeidzamajiem televīzijas seriāliem? Mēs paliekam ar tukšām patērētāju dvēselēm, neprazdami risināt dzīves dziļākās problēmas.
Rainis – cīņā saucējs par labāku nākotni, skaidras mīlestības apdzejotājs. Lāčplēsis un Spīdola, Uldis un Baibiņa, Tots un Lelde – lūk, Raiņa tēli, kas ved uz dvēseles skaidrību. «Atdot sevi visu,» māca katra Raiņa dzejas rinda. Vai mēs vairs to protam? Vai spējam ziedoties citu labā?
Rainis bija ne tikai rakstnieks, viņš bija arī liels politiķis. Rainis bija sociāldemokrāts, kam dziļi sāpēja tautas ciešanas. Cīņa par labo cilvēkā, cīņa pret varmācību un naidu turpinās vēl šobaltdien. Paņemsim no Raiņa kaut drusciņu sev, mācīsimies no viņa novērtēt cilvēkus. Mācīsimies būt stipri!
