Kā samazināt traģisko negadījumu skaitu uz ūdens?
Andris Blūmenfelds, Jelgavas Bērnu sociālās aprūpes centra audzinātājs, apbalvots ar medaļu par drosmi slīcēja glābšanāPeldēšana prasa ievērot ļoti nopietnus drošības pasākumus. Par šīm lietām runāju ar saviem audzēkņiem, un tas būtu jādara gan skolās, gan ģimenēs. Šovasar upēs ir augsts ūdens līmenis un līdz ar to lielāka straume. Ar savu audzināmo grupu karstā laikā ejam peldēties uz Svēti, un tad ir labi jāizvērtē, kur to var darīt un kur ne. Bērns īsti nesaprot, ka straume var būt par viņu stiprāka. Viņš cenšas izkļūt no ūdens tajā pašā vietā, kur sācis peldēt, kaut būtu jālūko mierīgi, taupot spēkus, tikt krastā tur, kur tevi straume aiznes. Manuprāt, pie Svētes, kas ir vietām dziļa, viltīga, kā arī citām upēm vajadzētu salikt paskaidrojošas norādes. Liels paldies Jelgavas Specializētajai peldēšanas skolai, kā arī 6. vidusskolai, kas pilsētas jaunāko klašu skolēniem māca peldēt (kopš 1967. gada Jelgavā programmā «Protu peldēt» otrklasnieki tiek nodrošināti ar 14 bezmaksas peldētapmācības nodarbībām. Pērn šo iespēju izmantoja 485 bērni, bet apmēram simts – vecāku attieksmes dēļ ne – red.). Tomēr, piemēram, Jelgavas Speciālās skolas audzēkņi, starp kuriem ir arī vairāki mūsu aprūpes centra bērni, pagaidām palikuši ārpus šīm nodarbībām. Andris Brenčs, Pūteļu karjera nomnieksPar laimi, Pūteļu karjers šā gada melnajā statistikā vēl nav iekļuvis, un ceru, ka tas arī nenotiks. Nelaimes uz ūdens galvenokārt notiek cilvēku pārgalvības dēļ. Vispirms jau katram pašam jābūt atbildīgam par savu rīcību. Taču piekrītu, ka tādi skaitļi nav pieļaujami. Lai arī pašvaldības nav bagātas, vasaras sezonā šim jautājumam tomēr būtu jāpievēršas. Oficiālās peldvietās atpūtniekus kontrolē glābēji, pašvaldības teritoriju ūdenstilpēs drošības uzmanītāju varētu algot pašvaldība. Katrā ziņā tas būs lētāk nekā cilvēka zaudējums. Drošības uzlabošanai publisko peldvietu tuvumā finansiāls atbalsts būtu jāsniedz arī valstij. Vecāki, kuri ļauj bērniem vieniem atrasties ūdenstilpēs vai kuru klātbūtnē viņš slīkst, stingri jāsauc pie atbildības. Lija Penčuka, NMPD Zemgales reģiona feldšere, pirmās palīdzības pasniedzējaSavā praksē esmu centusies glābt daudzu slīkušo dzīvības, diemžēl ne vienmēr cilvēku izdevies atgriezt dzīvē. Pārgalvība un alkohols ir būtiskākie iemesli, kā dēļ cilvēki iet bojā ūdenī. Varbūt vajadzētu vairāk iedzīvotājus informēt par pirmās palīdzības sniegšanu, to uzskatāmi demonstrēt peldvietās, jo pēc pieredzes varu teikt, ka daudzos gadījumos slīcēju būtu iespējams izglābt, ja apkārtējie rīkotos pareizi. Būtiskas ir pirmās piecas minūtes pēc slīkušā izvilkšanas no ūdens, kamēr vēl darbojas galvas smadzenes, – ja tajā laikā tiek pareizi veikta sirds masāža un mākslīgā elpināšana, cilvēks var izdzīvot. Pašvaldības policijai būtu vairāk jākontrolē publiskās peldvietas, un arī iedzīvotājiem aktīvāk jāziņo par iereibušu personu atrašanos tajās, bet šīs normas pārkāpēji jāsauc pie atbildības.
