61. mācību gadu iesākusi Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskola.
61. mācību gadu iesākusi Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskola. Šogad mācīties gribētāju skaits bijis tik liels, ka ierobežoto vietu dēļ dažās klasēs vairākiem skolas gaitas vajadzējis atlikt.
Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskola, gatavojot šā mācību gada attīstības plānu, ņēmusi vērā jelgavnieku ieteikumus, kā labāk organizēt mācības, lai izglītība būtu pieejama pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam.
Ne tikai jaunieži
Īpaša liela interese šogad bijusi par 10. klasi latviešu plūsmā – tā nokomplektēta pilnībā, un vairāki mācīties gribētāji palikuši aiz svītras. Vakarskolā mācības sākusi arī kāda kundze krietni pusmūžā.
“Tā ir mūsu skolas specifika, ka uz šejieni parasti nenāk tikko kā devīto klasi beigušie, bet tādi, kam mācībās bijis pārtraukums. Daudziem ir ap 30 gadu. Šogad skolā sāka mācīties sieviete, kurai līdz pensijas vecumam atlikuši trīs gadi. Vairāk tomēr izvēlas izglītību klātienē, jo neklātienē ir mazāks stundu skaits. Tas iespējams, jo nepiedāvājam tik plašu programmu kā vispārizglītojošās skolas, piemēram, mums nav mākslas, mūzikas un dažu citu priekšmetu,” stāsta direktore Brigita Preisa.
Cilvēki nekautrējas, ka būtu skolas solam par vecu. Piemēram, šogad vakarskolā mācās mamma un meita. Direktore spriež, ka visi jūtas vienlīdzīgi, taču, ja vien būs pieprasījums, izglītības iestādes vadība ir gatava vecākiem cilvēkiem veidot atsevišķu klasi.
Iespēja mācīties invalīdiem
Pirmo gadu vakarskolā mācības apgūs cilvēki ar īpašām vajadzībām. Ēkai šogad nomainītas ārdurvis, lai pa tām brīvi varētu iekļūt cilvēks ratiņos. Jau tuvākajās dienās pie izglītības iestādes sāks veidot uzbrauktuvi.
“Šogad mācības desmitajā klasē apgūst četri audzēkņi ratiņkrēslos, vienam nodrošināsim mājmācību. Tā kā skolā nav lifta, invalīdi mācīsies speciālā klasē, kas iekārtota pirmajā stāvā,” skaidro direktores vietniece mācību un audzināšanas darbā Liene Plota.
Invalīdu apmācība sākta sadarbībā ar Domes Sociālo lietu pārvaldi, kas cilvēkiem piedāvāja izglītības iespēju.
Gudri strādnieki nav vajadzīgi
Pēc vairāku jelgavnieku ieteikuma vakarskola bija iecerējusi sadarboties arī ar uzņēmējiem, kas saviem darbiniekiem nodrošinātu iespēju iegūt vidējo izglītību. Skolotāji bija gatavi organizēt mācību stundas vakaros vai pat izbraukt uz darbavietām.
“Izstrādājām speciālas anketas un trijās konferencēs, kur pulcējās uzņēmēji, tās arī izdalījām. Rūpnīcās un fabrikās strādā daudz cilvēku bez vidējās izglītības, kas labprāt to iegūtu. Diemžēl atsaucības nebija ne no viena darba devēja. Acīmredzot viņi nav ieinteresēti, lai strādnieki būtu zinoši un izglītoti,” spriež B.Preisa.
Direktore stāsta par Eiropas Sociālā fonda projektu, kurā piedalās arī vakarskola, – tas būs saistīts ar ieslodzīto apmācību Jelgavas stingrā režīma cietumā. Tiks veidotas izglītības programmas, ko pēc tam aprobēs un ieviesīs praksē. Statistika rāda, ka ir ļoti daudz cietumnieku ar pamatizglītību vai pat to nepabeigtu.
Čigāni izbrauc no Jelgavas
Pirms septiņiem gadiem veiksmīgi sākta čigānu iesaistīšana vakarskolā. Tieši viņiem izveidota pedagoģiskās korekcijas klase un īpaša programma.
“Līdz šim viss gāja labi, ar čigānu tautības cilvēkiem veidojās veiksmīga sadarbība. Pie mums viņi jutās labi. Arī tagad vēl absolventi nāk ciemos. Piemēram, šogad viņi mūs priecēs ar koncertu Skolotāju dienā. Bet tagad čigāni vairs nenāk mācīties. Kādēļ? Tādēļ, ka brauc peļņā uz ārzemēm. Arī šogad viena mamma kārto dokumentus, lai izņemtu meitu no skolas un kopīgi dotos uz Angliju. Žēl, meitene šogad būtu pabeigusi devīto klasi,” stāsta L.Plota.
Trešdaļa absolventu izvēlas studijas
Pagājušajā mācību gadā Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolu absolvēja 52 vidējo izglītību ieguvušie un 20 pamatskolas beidzēji. No vidusskolas absolventiem 30 procentu iestājušies augstskolās:
“Uzmanīgi sekojam līdzi skolēnu sekmēm un centralizēto eksāmenu rezultātiem. Prieks, ka tie uzlabojas un ar katru gadu ir vairāk skolēnu, kas vērtējumā ieguvuši A, B vai C līmeni. Katrs trešais audzēknis šogad studē kādā augstskolā – Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, Lauksaimniecības universitātē, Banku augstskolā, Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē šogad mācās četri “mūsējie”, Mākslas akadēmijā, vairāki studē koledžās,” stāsta skolas bibliotekāre Anita Korvena – Kosakovska.
***
Vakarskolēnu skaits (%), kas ieguvuši A, B, C līmeni centralizētajos eksāmenos
• 2000./2001. g. – 15,80
• 2001./2002. g. – 12,00
• 2002./2003. g. – 15,99
• 2003./2004. g. – 21,03
• 2004./2005. g. – 21,29
• 2005./2006. g. – 24,03
***
2006. gada absolvente Rudīte (38 gadi)
Jelgavas vakarskolā sāku mācīties, kad man bija 35 gadi, un pabeidzu šovasar. Nebiju skolojusies 15 gadu. Toreiz pēc pamatskolas iestājos tehnikumā, paliku stāvoklī un 4. kursā mācības pametu. Nodibināju ģimeni, strādāju medicīnas iestādē par minimālo algu, jo neko citu darīt nevarēju, bija iegūta tikai pamatizglītība. Tur sapazinos ar kolēģi, kas tikko atsākusi mācības vakarskolā (viņa bija vismaz desmit gadu jaunāka) un mani pārliecināja. Iesniedzot dokumentus, bija dīvaina sajūta, bet tā ātri izgaisa, jo sapratu, ka esmu viena no daudziem, kas vairs nav pašā jaunībā. Mācījos neklātienes klasē, stundas notika trīs reizes nedēļā, un varēju apvienot darbu ar mācībām. Klasē kopā turējos ar trīs bērnu māmiņu no Rīgas rajona, bet pavisam bijām trīs, kuriem jau tuvu 40. Viena otru atbalstījām un kopā svinējām izlaidumu. Uzskatu, ka ļoti paveicās ar klases audzinātāju Sarmīti Čerņajevu, kas mūs mudināja, atbalstīja un palīdzēja. Vēl tagad uzturam draudzīgas attiecības. Bija ļoti patīkami, ka vēl šovasar skolotāja mani atcerējās dzimšanas dienā un atsūtīja apsveikumu. Iegūstot vidējo izglītību, esmu atradusi daudz labāk atalgotu darbu. Pedagogu pozitīvās attieksmes dēļ pēc 9. klases tur sāka mācīties arī mans dēls. Viņš skolojas dienas nodaļā un pagaidām ar visu ir apmierināts.
