Šī nedēļa man pagājusi, tiekoties ar ārzemju kolēģiem no Turcijas, Itālijas, Francijas un citām Eiropas valstīm. Viņi ar ES projekta atbalstu ieradās Latvijā, lai pētītu, kā mēs motivējam studentus un skolēnus mācīties svešvalodas. Šī problēma mums ir ļoti līdzīga, un tas ir iedvesmojoši. Dažkārt par angļu valodas pasniedzējiem teic: «Jums taču netrūkst darba, jo šo valodu mācīties grib visi!» Nosacīti, var tiešām atbildēt: «Jā.» Taču dzīvē nav tik vienkārši. Ja cilvēks domā, ka, atnākot uz kursiem, uzreiz sāk runāt un valodu lietot – tā nenotiek. Tas ir grūts darbs.Pati no saviem pamatstudiju gadiem Minskas Svešvalodu pedagoģiskajā institūtā atceros slavenu profesoru teikto, ka valodu apguvē ir ļoti svarīgi, kāds bijis tavs pirmais skolotājs. Mūsdienās vairāk pievērš uzmanību tam, lai jaunietis saņemtu pēc iespējas labāku atzīmi vidusskolas beigšanas centralizētajos eksāmenos. Patiesībā svarīgāk, lai audzēknim bērnudārzā, skolas pirmajās klasēs tiktu ielikti labi pamati, radīta vēlēšanās mācīties valodas. Ja tas izdosies, bērns pats meklēs iespējas mācīties tālāk.Sākot jauno mācību gadu, no vidusskolām uz LLU atnāk jaunieši ar ļoti dažādu valodu zināšanu līmeni. Mums ļoti pietrūkst studentu, kam pirmā svešvaloda ir vācu. No apmēram pusotra tūkstoša pirmkursnieku tādu ir labi ja pārdesmit. Taču dzīvē – gan biznesa aprindās, gan pārvaldes struktūrās – arvien vairāk izjūt to, ka trūkst speciālistu ar vācu valodas zināšanām. Pēdējā laikā ļoti aug interese arī par krievu valodu. No lauku skolām atnāk studenti, kas to nezina nemaz. Finansiālās iespējas divu vai vairāku valodu studijām ir ierobežotas. Vairākus gadus LLU studentiem (to izmantoja arī daži jelgavnieki) bija iespēja ar Francijas vēstniecības atbalstu reizi nedēļā apgūt franču valodu. Līdzekļu trūkuma dēļ tas ir beidzies. Taču dažnedažādi valodu apguvei nepieciešamo finanšu avotu, sponsoru meklējumi ir jāturpina. Cerēt uz valsts atbalstu būtu diezgan šaubīgi. Valodu apguvē svarīgi ir radīt situāciju, lai to piespiestu pati dzīve. Deviņdesmito gadu vidū, būdama Jelgavas 6. vidusskolas skolotāja, kurai ar latviešiem maz kontaktu un bija psiholoģiska barjera sākt runāt latviski, iestājos LLU pedagoģijas maģistrantūrā. Tur, protams, viss studiju process notika latviski, un es biju spiesta runāt latviešu valodā. Pēc maģistra darba aizstāvēšanas man piedāvāja darbu augstskolā. Taču pedagoģiskā pieredze, ko esmu guvusi, strādājot skolā, palīdz vēl aizvien.
