Ar vētrainiem aplausiem, skanot bravo saucieniem, izskanēja pirmais Jelgavas bigbenda koncerts 7. maija vakarā LLU aulā.
Ar vētrainiem aplausiem, skanot bravo saucieniem, izskanēja pirmais Jelgavas bigbenda koncerts 7. maija vakarā LLU aulā. Jaunais profesionālais kolektīvs, kas darbību sācis tikai šā gada februārī, nodeva skatītāju un klausītāju vērtējumam savu pirmo koncertprogrammu.
Bigbenda diriģents un mākslinieciskais vadītājs Raitis Ašmanis koncerta pirmajā daļā piedāvāja izcilus džeza klasikas darbus, kuru izpildījumā piedalījās Rīgas koris «Kamēr…» un soliste Agnese. «Kamēr…» stiprā puse ir klasiskās un modernās mūzikas interpretācija ar nevainojamu skaņas artikulāciju un intonatīvo tīrību, taču diriģents Māris Sirmais nenobijās no sadarbības ar Jelgavas bigbendu kolektīvam pilnīgi jaunā mūzikā – džezā. Protams, nevar vēlēties, lai latviešu kora dziedāšanas specifiskā skola (bezvibrato dziedājums) spētu uzburt pilnīgu džeza stihiju, kas klausītājus pārceltu Džordža Geršvina iemīļotajās Ņujorkas nomalēs, taču pirmās daļas soliste Agnese ar Dž.Kendera nemirstīgo sacerējumu «New York, New York» atbrīvotībā, kas tik ļoti nepieciešama džeza mūzikas pilnībai, vilināja, sauca un kopā ar orķestri sapņoja par džeza mūzikas dzimteni.
Otrās daļas dominante bija Jelgavas bigbenda priekšnesums kopā ar maestro Raimondu Paulu un jauno tenoru Jāni Kurševu. J.Kurševs iepazīstināja ar piecām dziesmām no jaunā diska «Sievietes vārds», taču šā koncerta klausītāji atšķirībā no diska īpašniekiem dziesmas par Gundegu, Indru, Laimu, Ievu un Līgu varēja dzirdēt speciālā aranžējumā Jelgavas bigbendam, kas R.Paula melodisko liriku padarīja temperamentīgu un dienvidnieciski krāšņu. Taču koncerta kulminācija bija brīdis, kad Jelgavas bigbends kopā ar Maestro metās trakā muzikālā virpulī, atskaņojot R.Paula «zelta» melodiju popūrijus: «Viss nāk un aiziet tālumā», «Fledermausis», «Vīrietis labākajos gados»… Tie, kas sekojuši R.Paula mūziķa karjerai, skaidri var apgalvot: ja Maestro spēlē, kājās stāvot, viņš ir patiesi aizrāvies. Un šā koncerta noslēgumā Maestro spēlēja, kājās stāvot. Tā bija spoža profesionāļu muzikālā dialoga paraugstunda starp orķestri un pianistu, kurā aizrāvās visi.
