Krimināllietu skaits par maģistrālā dīzeļdegvielas cauruļvada, kas stiepjas no Krievijas uz Ventspili, bojājumiem un zādzībām šogad var dubultoties. Proti, pērn Jelgavas rajonā tādu bija 13, bet šā gada pirmajā pusgadā jau 12.
Krimināllietu skaits par maģistrālā dīzeļdegvielas cauruļvada, kas stiepjas no Krievijas uz Ventspili, bojājumiem un zādzībām šogad var dubultoties. Proti, pērn Jelgavas rajonā tādu bija 13, bet šā gada pirmajā pusgadā jau 12.
Skaitļi gan var būt visai nosacīti. Noteikti var apgalvot, ka krietni sekmīgāk ir sākusi strādāt policija. Iepriekšējos gados bieži vien bija tā, ka likuma sargiem atklājās degvielas zagļu izdarītais pieslēgums, bet paši vaininieki bija jau gabalā, vai arī pierādījumu spēks neizrādījās pietiekošs, lai lieta nonāktu līdz tiesai. Šogad Jelgavas rajona prokuratūrā uzrādīta apsūdzība jau divām personu grupām, no kurām viena uz izmeklēšanas laiku atrodas apcietinājumā policijas pagrabā arī pašlaik.
Pieslēgums – tas ir ļoti vienkārši
Lasītājiem varētu likties savādi, kā vispār var pieslēgties pie maģistrālā cauruļvada. Jelgavas reģionālās vides pārvaldē man skaidroja šādu zagļu izmantoto metodi. Caurules diametrs ir apmēram viens metrs, degviela tajā plūst apmēram ar 25 atmosfēru lielu spiedienu. Ar šādu «fontānu» nav joki. Taču izrādās, ka saspiestā, strauji plūstošā masa efektīgi dzesē pašu cauruli. Tādēļ, neizraisot ugunsgrēku, tai var piemetināt nelielu atvadu, ar ko tālāk tiek veiktas visādas manipulācijas. Dabai kaitējošas dīzeļdegvielas noplūdes visbiežāk rodas tad, ja šā atvada galā piemontē gumijas šļūtenes vai citādas caurules, kas pēc īsa laika nespēj izturēt 25 atmosfēru spiedienu un iet pušu.
Pēdējā desmitgadē vislielākā degvielas zagļu izraisītā noplūde notika šā gada 28. aprīlī Glūdas pagastā. Tā piesārņoja Dorupi un Auces upi deviņu kilometru garumā. Salmu aizsprostus vajadzēja likt arī pie Auces ietekas Svētē. Noplūdes vietā izsūknēja 113 kubikmetru (turpat divas dzelzceļa cisternas) dīzeļdegvielas sajaukuma ar dubļiem. Vainīgos pagaidām atrast nav izdevies. Notiek dabai nodarītā posta seku novēršana. Šajā ziņā, kā norāda Jelgavas reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors Andris Kivlenieks, problēmu nav. Maģistrāles īpašnieks SIA «LatRosTrans» visus ar dabiskās vides atjaunošanu saistītos izdevumus sedz pilnā apmērā.
Vieglās naudas vilinājums
Kamēr degviela maksāja padomju kapeikas, neviens zaglis maģistrālajam vadam klāt neķērās. Deviņdesmitajos gados, kad sākās zādzības, pirmais, ko noziedzniekiem vajadzēja, bija klusi ceļi ar stingru segumu, kas šķērso maģistrāli un pa kuriem var braukt smagās autocisternas. Kāds lauku vīrs reiz stāstīja gadījumu, ka viņš, naktī braucot uz mājām, ceļu krustojumā pēkšņi pamanījis divus vīrus ar Kalašņikova triecienšautenēm un tālāk arī smago mašīnu. Tikai pēc mirkļa viņš sapratis, kas notiek: noziedznieki ir izdarījuši pieslēgumu degvielas maģistrālei un bloķējuši sev vajadzīgo lauku ceļa posmu. Ne iecirkņa inspektors, ne kāds atsevišķs zemessargs neko viņiem padarīt nevarēja. Bet pēc pusstundas zagļi jau bija prom.
Vēlāk nāca viltīgo, garo pievadu laiks. Proti, noziedznieki iegādājās lauku mājas maģistrāles tuvumā un degvielu tecināja pamazām, izmantojot garus pievadus. Var aplēst, ka šāda garāka pievada un degvielas kolektora ierīkošanai, kas, piemēram, var būt nomaskēts zem siltumnīcas, nepieciešams tūkstošiem latu. Pirms dažiem gadiem viens šāds garais pievads tika atklāts, pavasarī arot lauku.
Beidzamie policijas atklājumi liecina, ka mūsdienās tiek izmantota gan viena, gan otra metode. Ar garajiem pievadiem vairāk nodarbojas caurkrituši biznesmeņi, cilvēki, kam ir zināmas iespējas ieguldīt kādu latu nozieguma izdarīšanā. Savukārt ar «fiksajām» zādzībām pasākuši nodarboties vietējie nīkuļi – jauni cilvēki, kam pietrūkst gribas mācīties, meklēt darbu (ko tā kā padomju laikos neviens klāt nepienes), bet atpūsties gan vēlētos ar vērienu.
Kaut kur ēnā paliek zagtās degvielas uzpircēji. Policijā ir radies viedoklis, ka ir zemnieki, kas par 18 santīmiem litrā degvielu no zagļiem labprāt pērkot. Taču skaidrs, ka zemnieks ar skaidru saprašanu, kādi mums ir vairumā, no šāda darījuma, kas būtībā ved uz atkarību no noziedzniekiem, atteiksies.
«Rosmes» gala bēdas
Kā redzams kartē, Jelgavas rajonā visvairāk zagļu pieslēgumu ir Vircavas pagastā, ko maģistrāle šķērso 14 kilometru garumā. Vietējie ļaudis šeit precizē, ka visasāk šī problēma izjūtama bijušā kolhoza «Rosme» teritorijā, kur ir vairāk bezdarbnieku un kur ir zagļiem izdevīgi pievedceļi. Viens otrs tur esot nemanāmi ticis pie «Mercedes» un «Harley – Davidson» motocikla, ar kuru braucot bez tiesībām. Bēgšana no policijas šo jauniešu sarunās skaitoties kā goda un varonības lieta. No šejieniešiem arī 13. jūlija naktī pie maģistrālā vada ar 14 mucām un divām cisternām (tajās bija ielietas 4,8 tonnas dīzeļdegvielas) tika aizturēti četri jauni cilvēki, kas tagad sēž Jelgavas policijas pagrabā. Viņu dzimšanas gadi – 1972., 1982., 1981., 1979. – liecina par daudz un dažādām citām iespējām dzīves laukā. Tomēr šī šķitusi pievilcīgāka.
Policijā dzirdēts uzskats, ka tiesas pret degvielas zagļiem ir ļoti saudzīgas, proti, brīvības atņemšana piespriesta tikai retajam. Viens no tādiem, kas par šādu noziegumu nosēdējis desmit mēnešu, ir vircavnieks Gvido Trons. Ar presi viņš runāt nevēlējās, taču pateica, ka tagad strādājot par brigadieri celtniecībā.
Ne tikai viņš Vircavā izskatījās nomākts, jo kāds gan tur pozitīvs starojums, ja atkal pašu pagasta jaunieši sēž cietumā savos labākajos, lielāko iespēju gados.
