Mūsdienu medicīnā plaši tiek izmantota magnētiskā terapija, kas pasaules mērogā jau pārvērsta par nopietnu industriju.
Mūsdienu medicīnā plaši tiek izmantota magnētiskā terapija, kas pasaules mērogā jau pārvērsta par nopietnu industriju. Tās apgrozījums ik gadu ir vairāki miljardi dolāru. Dažādi spriedumi par to, kā uz cilvēka galvu un smadzenēm iedarbojas šodien tik plaši lietoto mobilo tālruņu radītie magnētiskie lauki, laiku pa laikam tiek izplatīti visā pasaulē, taču šoreiz – tieši par lietām, kas attiecas uz medicīnas aparatūru.
Jau deviņpadsmitajā gadsimtā tika iegūti zinātniski pierādījumi par magnētisko ietaišu blakusiedarbību uz smadzenēm, un šo faktu precizē nesen veikto eksperimentu rezultāti. Talahasi, Floridas štata universitātē divi zinātnieki atklājuši kaut ko tādu, ko daudzi biologi nekavētos saukt par ķecerību –, noteikta stipruma magnētiskais lauks var būtiski ietekmēt atsevišķas smadzeņu funkcijas. Tas liek jautāt, kāda īsti ir medicīnā tik plaši lietoto aparātu augstākā pieļaujamā magnētiskā stipruma robeža.
Nacionālajā spēcīga magnētiskā lauka laboratorijā (nosaukums īsti vietā) tika veikti izmēģinājumi ar žurkām. Tomass Houpts un Džeimss Smits atklāja, ka dzīvniekiem pēc to pakļaušanas magnētiskā lauka iedarbībai ne vien manāmi nepatīk izteikti spēcīgi ožas receptorus kairinošs aromāts, bet tas rada arī reiboņus. Pēc žurku novietošanas atpakaļ būros tika novērots, ka tās uz laiku zaudējušas orientēšanās spēju un dodas uz pretējo pusi, nekā tikušas nostādītas, turklāt – streipuļojot.
Pēc abu zinātnieku teiktā, šis ir pirmais neapstrīdamais pierādījums tam, ka magnētiskie lauki, ko rada medicīnā izmantotā aparatūra, spēj ne vien cilvēkus ārstēt, bet arī «sagrozīt» viņiem smadzenes. Līdz ar to nešauboties var apgalvot – viena kaite tiek ārstēta, citas – radītas vietā.
