Mazdārziņos trūdvielām bagātās augsnēs ķirbjiem saknes nograuž lauku maijvaboles kāpuri, svītrainā sprakšķa kāpuri bojā salātu saknes, pupiņu lapas apgrauzusi zaļā dārza blakts, bet uz rabarberu ziedu stublājiem novērotas pupu laputs kolonijas. Tā liecina Valsts augu aizsardzības dienesta jaunākās pārbaudes Zemgalē. Ja maijvaboļu kāpuru augsnē ir daudz, lauku vēlams atstāt melnajā papuvē, kuru regulāri visu vasaru apstrādā vismaz reizi divās trīs nedēļās nedēļās. Nelielās platībās zemenes stāds, kuram sāk vīst lapas, jāizrok un jāsalasa uz tā saknēm esošie kāpuri. Lai kāpuru vieglāk atrast, tos var pievilināt, sprīdi dziļā vadziņā ieliekot kartupeļu šķēlītes un pēc pāris dienām, vadziņu atraušot, savākt tur barojošos maijvaboles kāpurus.Kā ziņo augu aizsardzības inspektors Jānis Āboliņš, plūmju dārzos ļoti intensīvi lido plūmju un ābolu tinēja tauriņi. Nedēļā feromonu slazdā saķerti 22 – 45 plūmju tinēja un 24 – 44 ābolu tinēja tauriņi. Pašlaik tie intensīvi dēj olas, un drīzumā sagaidāma masveida kāpuru šķilšanās. Novēroti arī stipri ābeļu tīklkodes satīklojumi un dažādu lapu tinēju kāpuru bojājumi. Piemājas ķiršus vietām stipri bojājusi kauleņkoku pelēkā puve – ķiršu mēris. Manītas arī pirmās bumbieru un ābeļu kraupja pazīmes uz lapām. Augļu dārzos jāveic smidzinājums ābeļu miltrasas un kraupja, kā arī tinēju, tīklkožu un laputu ierobežošanai.
