Aizvadītais bija pašvaldību vēlēšanu gads, kurā, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām 2013. gadā, vēlētāju aktivitāte Ozolnieku un Jelgavas novadā augusi attiecīgi no 42, 61 līdz 49,59 procentiem un no 34,68 līdz 37,87 procentiem. Toties Jelgavā vēlētāju aktivitāte samazinājās no 40,27 līdz 37,87 procentiem.
Vēlēšanās Jelgavas novadā un Jelgavā līdz šim valdošā Zaļo un zemnieku savienība ne tikai saglabāja, bet arī nostiprināja varu. 2013. gadā Jelgavā “zaļie zemnieki” ieguva sešas no 15 deputātu vietām, kas līdz tam jau bija šīs partijas labākais rezultāts, bet 2017. gadā iegūtas pat septiņas vietas. Savukārt Jelgavas novadā 2013. gadā “zemnieki” ieguva sešas no 17 vietām, bet pērn – astoņas. Daudz netrūka, lai šajās pašvaldībās valdošajām partijām domēs būtu absolūts balsu vairākums, kā tas, piemēram, ir Dobeles novadā. Tādēļ nav brīnums, ka Jelgavā domes sēdes rit diezgan vienmuļi, deputātiem reti ir atšķirīgs balsojums. Diskusijas gan notiek komitejās un partiju iekšienē. Jelgavas domē šajā ziņā izcēlās sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”. “Saskaņiešu” līderis Ivars Jakovels partijas biedru domstarpību dēļ ir izstājies no “Saskaņas” un kļuvis par neatkarīgu deputātu.
Jelgavas novada domē, kur arī opozīcijai ir diezgan grūti panākt sev labvēlīgu balsojumu, piemēram, Latvijas Reģionu apvienības deputāts Kārlis Rimša jau vairākas domes sēdes stāv kājās. Tā viņš demonstrē savu atšķirīgo uzskatu bēdīgi slavenajā Valentīnas Rudenko nelegālās ēkas nojaukšanā.
Pašvaldību vēlēšanas ienesa izmaiņas Ozolnieku novada pašvaldībā. Lai arī Latvijas Reģionu apvienība ieguva tikai trīs no 16 vietām, bet Latvijas Zemnieku savienība, kas valdīja līdz šim, – četras, tomēr ar to pietika, lai vara mainītos. Proti, par “reģionāļu” izvirzīto mēra kandidātu Daini Liepiņu balsoja gan Latvijas Zaļā partija, gan “nacionāļi”, kas bija ieguvuši par trim vietām novada domē. “Ziņas” rakstīja, ka drīz pēc vēlēšanām Ozolnieku novada domes pagrabā visai bezbēdīgi tika prezentēta sen nekurta pirts, kas visdrīzāk bija tapusi “zemnieku” valdīšanas laikā un kurai nebija skaidra izmantojuma. Taču joki bija pie malas, kad personāla un arī strukturālas izmaiņas notika vadošajās pašvaldības iestādēs. Mainījās pašvaldības izpilddirektors, “Ozolnieku KSDU” priekšnieks, Ozolnieku vidusskolas direktore, Sporta centra vadītājs, pašvaldības galvenā grāmatvede, Ozolnieku Tautas nama vadītāja un varbūt vēl citi. Vienā otra gadījumā iepriekšējo darbinieku aiziešana no darba bija saistīta pat ar veselības problēmām. Savā amatā palika pašvaldības policijas priekšnieks Arnis Joma un viņa kolēģi. “Ziņām” viņš atklāja, ka politisku apsvērumu dēļ kāds jaunās varas pārstāvis viņu aicināja rakstīt atlūgumu. Taču policisti nejutās lieki savā pašvaldībā, pārpratumi noskaidrojās, un viņi palika savos amatos.
Pēc varas maiņas Ozolnieku novadā tiek mēģināts padarīt sabalansētāku situāciju pašvaldības finansēs. Pēc priekšsēdētāja D.Liepiņa teiktā, pašvaldība negrasās ņemt aizdevumu ikdienas vajadzībām, kā to darīja iepriekšējā administrācija. Taču jaunās domes lēmums pašā Ozolnieku centrā zaļa skvēriņa vietā nolikt lielveikalu sabiedrībā tiek uztverts visai strīdīgi.
