Tas, ka cilvēkiem nav naudas, nebūt nenozīmē, ka arī narkotiku iegādei tās trūkst, ka narkomānija iet mazumā un par saviem bērniem varam uztraukties mazāk. Pērn Jelgavā audzis noziedzīgo nodarījumu skaits saistībā ar narkotiskajām vielām. Paši narkomāni neslēpj, ka tās joprojām ir viegli pieejamas, un, kā norāda slimnīcas «Ģintermuiža» Narkoloģiskā dienesta vadītāja Lilita Caune, mainījies ir vienīgi vielu klāsts. Speciālisti neslēpj, ka narkotiskās vielas kaut reizi dzīvē pamēģinājis teju katrs jaunietis. Topā «zālīte» un «vitamīni»«Mūsu dienesta uzskaitē ir 250 narkolietotāju, taču tas nav ne tuvu reālajam skaitam. Tādēļ varu runāt par šā brīža tendencēm un situāciju, ar ko saskaramies mēs – narkologi,» skaidro L.Caune. Pagājušā gada nogalē klajā nāca Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) pētījums, kurā Latvija amfetamīnu un ekstazī izplatības ziņā ierindojas pirmajā četriniekā Eiropā. «Ja šodienu salīdzina ar situāciju pirms desmit gadiem, tad vienīgā atšķirība – mainījies narkotisko vielu klāsts. Teju katru nedēļu saņemam ziņas par arvien jauniem ķīmiskiem savienojumiem, kas parādījušies apritē, – mainās lietojamo vielu grupas. Pirms gadiem uzsvars tika likts uz dažādiem opiātiem, bet tagad apritē ir stimulatori. Taču slimība visam viena – atkarība,» secina narkoloģe un piebilst, ka patiesais narkotisko vielu lietotāju skaits nav nosakāms, jo ir cilvēki, kas to dara klusi un mierīgi. Arvien biežāk tiekot konstatēta tā saucamā polinarkomānija – vairāku vielu lietošana vienlaicīgi. «Situācija mainās strauji, un ir pavisam nepareizi domāt, ka pāris «ripiņu» apēšana vai «zālītes» uzpīpēšana neko ļaunu nenodarīs. Redzu, ka jaunieši, kas vēl pirms diviem trim gadiem savu dzīvi ballītēs un tusiņos izdaiļoja ar «vitamīniem», tagad nāk ārstēties no smagas amfetamīna atkarības. Stimulatorus nav nepieciešams lietot katru dienu, bet arī pasīvajiem lietotājiem ar laiku rodas noturīgi psihes traucējumi, kas izpaužas kā halucinācijas, depresija, panikas lēkmes. Lai no tā atbrīvotos, tiek meklēta nākamā «ripiņa» – jo organisms fiziski pieprasa,» skaidro L.Caune. Daktere stāsta, ka tikai neliela daļa jauniešu nav pamēģinājuši narkotikas. «Visbiežāk viens otru «uzcienā». Cilvēkbērns palieto vienreiz, otrreiz, trešoreiz, īsti nezinot ko – un atkarība rokā,» situāciju raksturo L.Caune. Ar pieejamību – problēmu navKopainu ietekmējot narkotiku pieejamība pilsētā. Pašlaik izplatītākā narkotika ir amfetamīni, kas ir lētāki nekā citas vielas. L.Caune stāsta, ka narkomāns tērē tik, cik var atļauties. Heroīna lietotājiem tie ir pat 300 latu dienā, un deva nepieciešama ik dienu. Kur ņemt tādu naudu? Ir cilvēki, kas tā dēļ gatavi iesaistīties noziedzīgos nodarījumos, paši piedalās vielu izplatībā. Valsts policijas pārstāve Ieva Sietniece stāsta, ka 2010. gadā Jelgavā un Jelgavas novadā audzis saistībā ar narkotiskajiem līdzekļiem izdarīto noziegumu skaits: 2009. gadā reģistrēti 64 gadījumi, 2010. gadā – 86. «Tie saistīti gan ar narkotiku neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu, gan lietošanu un tirgošanu. Pilsētā regulāri tiek rīkoti reidi, kad valsts policijas darbinieki pārbauda arī nakts klubus, spēļu zāles, lai ierobežotu narkotisko vielu izplatību. Pēc viena tāda reida uz ekspertīzi aizdomās par atrašanos narkotisko vielu reibumā tiek nogādātas vidēji 10 – 18 personas. No tām dažas tiek aizturētas arī par narkotisko vielu glabāšanu. Populārākās Jelgavā pašlaik ir amfetamīna grupas vielas un marihuāna, kā arī heroīns,» stāsta I.Sietniece. Mainās arī narkomānsL.Caune stāsta, ka mainījies ne tikai piedāvājumu klāsts, bet arī narkolietotājs. «Narkomāni kļūst gudrāki, izglītotāki, izcili narkotiku pārzinātāji. Kaulu laušanu iemācījušies kompensēt ar alkoholu. Narkomāns izdomās dažādus veidus, kā tikt pie kārotās preces. Arvien vairāk rūdītu lietotāju vēršas pie ģimenes ārstiem ar dažādām somatiska rakstura sūdzībām – iesnām, bronhītu un tamlīdzīgi –, mēģinot tikt pie receptēm un zālēm. Nav noslēpums, ka vēlamo medikamentu recepšu viltošana narkomānam mūsdienās nav nekas neiespējams. Tādēļ ģimenes ārsti pēdējā laikā īpaši tiek aicināti pievērst uzmanību saviem pacientiem, vai gadījumā aiz kādām sūdzībām neslēpjas narkotiku atkarība,» norāda L.Caune. Stereotips, ka narkomāni parasti ir izbolītām acīm, agresīvu uzvedību, metas virsū pirmajam pretimnācējam, mēdzot būt maldīgs. «Tā varbūt bija agrāk. Šodien narkomāns tāds neizskatās, ja nu vienīgi pamatīgi salietojies. Narkomāns, kas saņēmis savu devu, ir labā formā – viņš var domāt, darīt, strādāt un justies kā normāls cilvēks. Arī mēs, narkologi, neesam rentgens un par katru pretimnācēju nespēsim droši pateikt, vai viņš lieto vai ne. Nozīmi zaudējušas arī narkomāna acu zīlītes. Agrāk bieži vien tās narkomānu nodeva, bet tagad – reti. Jo narkotikas tiek kombinētas. Vienas zīlītes sašaurina, citas – paplašina, un nekādu izteiktu pazīmju nav,» skaidro narkoloģe. ProfilaksePēdējie publicētie narkotiku izplatības rādītāji nav glaimojoši Latvijai, un valsts diemžēl jau sāk izcelties uz Eiropas fona. Tas skaidrojams ar to, ka pēdējos gados būtiski mazāk ir profilakses pasākumu. Reformu dēļ medicīnas jomā narkomānijas profilakse ir stipri sašaurināta un narkotiku patēriņš Latvijā aug. Viena no Jelgavas priekšrocībām ir Atkarību profilakses centrs, kas atrodas Sociālo lietu pārvaldes paspārnē un kur iespējams saņemt konsultācijas, saglabājot anonimitāti. Centra darbinieki organizē lekcijas un diskusijas pilsētas skolās par atkarības jautājumiem. «Narkotikas jaunieši parasti iegādājas par savu rokasnaudu vai pusdienām doto, un vecāki tēriņus īpaši nepārbauda. Tomēr viņi var pakontrolēt bērna uzvedību. Ja, atnākot mājās, bērns ieslēdzas, ir nerunīgs, atturīgs vai otrādi – ir pārlieku runīgs, jautrs, ir pamats pievērst tam uzmanību,» ieteic Atkarību profilakses centra darbiniece Mārīte Ose. Centrā ik mēnesi konsultācijas tiek sniegtas 25 – 30 lietotājiem vai viņu tuviniekiem. Savs narkomānijas profilakses plāns izstrādāts arī Jelgavas Pašvaldības policijai, kas iespēju robežās kontrolē jauniešus vietās, kur viņi mēdz pulcēties, pārbauda, vai nav lietojuši alkoholu un narkotikas. UzziņaiOpiāti ir sāpes remdējošu narkotiku grupa, ko iegūst no opija magonēm. Tiem pieskaitāms opijs, kas ir kaltēta magoņu pienainā sula, heroīns, morfīns, kodeīns un citiPie stimulatoru grupas pieder vielas, kas stimulē centrālo nervu sistēmu, uzlabojot garastāvokli, palielinot intelektuālās un darba spējas, – amfetamīns, kokaīns, ekstazī un citi ViedokļiLilita Caune, slimnīcas «Ģintermuiža» Narkoloģiskā dienesta vadītāja Ja kaut ko esi sācis lietot, nav pamata domāt, ka pie tā arī turēsies. Amfetamīns un «zālīte» ir tikai starta narkotikas. Atkarībai padziļinoties, cilvēks spiests meklēt citas – spēcīgākas vielas, piemēram, heroīnu, kas spētu apmierināt organismu. «Kad sākas problēmas, cilvēks sāk mēģināt kontrolēt vai pārstāt lietošanu, bet tas notiek ļoti retos gadījumos – atkarība dzīvi padara ļoti smagu.Mārīte Ose, Atkarību profilakses centra darbiniece Narkomānija nekur nav pazudusi, tā tikai plaukst citā virzienā. Šodien ļoti daudzi jaunieši smēķē «zālīti» un tai klāt vēl citas narkotikas. Klienti stāsta, ka narkotikas pirkuši tepat Jelgavā. Mazāk ir intravenozo lietotāju, vairāk narkotikas tiek uzņemtas šņaucot (amfetamīns, kokaīns, heroīns). Esmu veikusi pētījumu, kurā atklājies, ka 96 – 98 procenti narkolietotāju, kas nākuši uz konsultāciju, sākuši ar «zālīti», kas agri vai vēlu noved pie intravenozo narkotiku lietošanas. Šodien «zālīti» pīpē arī skolas vecuma bērni, kas paši to atzīst un neslēpj. Viņi saka: kas tur, es jau bieži to nedaru un jebkurā brīdī varu atteikties, taču patiesībā paši nejūt, ka organisms pierod. Ja ir vēlme vai interese pamēģināt otro un trešo reizi, var rasties lielas problēmas. Diemžēl jaunībā jūra līdz ceļiem un daudziem stāstītais iet gar ausi.Juris (vārds mainīts), narkomāns Marihuānu jeb «zālīti» pirmo reizi pamēģināju 15 gadu vecumā, tagad man ir 23. Sākumā daudz nepīpēju, bet prasījās. Čoms, pie kā pirku preci, man ieteica vēl to, to, un divu gadu laikā esmu izmēģinājis visu, kas bija pieejams. Paliku pie amfetamīniem, tikai lielās devās. Radās halucinācijas, kas traucēja dzīvot, viss likās kaitinošs, sākās psihiski traucējumi. Pats galā tikt nespēju. Biju dzirdējis par metadona terapiju, kas palīdz tikt vaļā no atkarības. Ļoti to vēlos. Atnācu, izrunājos un sāku ārstēties. Turklāt bez narkotiku atkarības tagad jāārstē arī psihiskie traucējumi.
