Dzimtsarakstu nodaļā tiek kārtotas to iedzīvotāju ar vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu saistītās lietas, kas savu dzīvesvietu deklarējuši Jelgavā.
Dzimtsarakstu nodaļā tiek kārtotas to iedzīvotāju ar vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu saistītās lietas, kas savu dzīvesvietu deklarējuši Jelgavā.
Šo darbu veicam saskaņā ar 1994. gada 15. jūnijā Saeimā pieņemto likumu “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”. Gadā apmēram 20 jelgavnieku vēlas mainīt vārdu vai uzvārdu, bet tautības ierakstu maina vidēji mazāk par desmit cilvēkiem. Šogad esam saņēmuši septiņus iesniegumus ar vēlmi mainīt uzvārdu un pa vienam iesniegumam vārda un tautības ieraksta maiņai. Nepilngadīgas personas vecumā no 16 līdz 18 gadiem vārdu, uzvārdu vai tautības ierakstu var mainīt ar vecāku atļauju.
Likums paredz, ka tautības ierakstu var mainīt divu paaudžu robežās, ja var pierādīt savu piederību šai radniecībai, turklāt to atļauts darīt tikai vienu reizi. Ja dokumentos vēlas tautības ierakstu “latvietis”, jāpievieno izglītības dokuments vai cits dokuments, kas apliecina iesniedzēja augstāko valodas prasmi. Laikā kopš 1999. gada, kad tautības ieraksta maiņu kārto Dzimtsarakstu nodaļā (līdz tam to darīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde), tautības ierakstu uz “latvietis” apmainījuši 18 jelgavnieku, uz “ebrejs” – astoņi, uz “polis” – pieci, uz “vācietis” – četri. Pēc iesniegumā paustās vēlmes un dokumentiem esam arī izdarījuši ierakstus par tautības maiņu uz “grieķiete”, “holandiete” un “čigāns”.
Mums piedzimstot, vārdu izvēlas vecāki, un ar to katram jādzīvo visu mūžu. Bet ko darīt, ja ar vecāku doto vārdu grūti sadzīvot? Likumdevējs ir paredzējis vārda maiņu, taču iemeslu, kādēļ to atļauts darīt, nav daudz: ja vārds ir grūti izrunājams; nav labskanīgs vai tam ir nievājoša nozīme; neatbilst tautībai. Dažkārt pie mums ierodas jaunietes, kuras vēlētos citu – modei atbilstošu – vārdu. Diemžēl šādos gadījumos ir jāatsaka.
2003. gadā Saeimas izdarītie likuma grozījumi atļauj dzimšanas reģistrā ierakstītajam vārdam pievienot otru vārdu. Pagaidām ar šādu vēlmi nodaļā neviens nav vērsies.
Lielākas iespējas ir mainīt uzvārdu. To var darīt, ja uzvārds ir grūti izrunājams, nav labskanīgs, neatbilst tautībai, ja cilvēks vēlas iegūt sava faktiskā audzinātāja uzvārdu, ja grib atgūt dzimto uzvārdu vai dzimtas uzvārdu tiešā augšupejošā līnijā, vēl dažos citos gadījumos, un tomēr ne visos. Nereti problēmas rodas laulībā nereģistrētā ģimenē. Piedzimstot bērnam, pārsvarā vecāki izvēlas viņu reģistrēt tēva uzvārdā, bet dzīves ir dažādas, gadās, ka vecāki izšķiras, tēvs par bērnu neizrāda interesi, bet māmiņa paziņo, ka vēlas bērnam dot savu uzvārdu. Diemžēl šādā situācijā likums to neatļauj, bērna uzvārdu var mainīt tikai tad, ja mainās mātes civilstāvoklis, piemēram, viņa apprecas.
Vārda un uzvārda maiņa nav atļauta, ja tā aizskar trešo personu intereses, ja ir pretrunā ar labiem tikumiem, ja iesniedzējs tiek apsūdzēts nozieguma izdarīšanā vai ir sodīts par noziegumu.
Par vārda, uzvārda un tautības maiņu ir noteikta valsts un pašvaldības nodeva.
