12. janvāra «Ziņu» numurā tika publicēts materiāls par Jelgavas pilsētas slimnīcu.
12. janvāra «Ziņu» numurā tika publicēts materiāls par Jelgavas pilsētas slimnīcu.
Tajā galvenais ārsts Andris Ķipurs «Ziņām» pastāstīja, ka tika izsludināts konkurss par maizes piegādi, kura rezultātā izdevās samazināt iepirktās maizes cenu par 200 latiem mēnesī jeb 2400 latiem gadā, kas slimnīcai ir liela nauda. Šis A.Ķipura paziņojums ir izsaucis rezonansi a/s «Jelgavas maiznieks». Publicējam abu ieinteresēto pušu viedokļus.
Ivars Brants, a/s «Jelgavas maiznieks» realizācijas un mārketinga direktors
Gribu iebilst p/u «Jelgavas pilsētas slimnīca» galvenajam ārstam A.Ķipura kungam par viņa izteikto apgalvojumu laikraksta «Zemgales Ziņas» 12. janvāra numurā, ka, pareizi izmantojot tirgus ekonomikas principus, slimnīca tikai uz maizi turpmāk ietaupīs Ls 200 mēnesī.
Pēdējos divos trīs gados konkurence Latvijas maizes tirgū, parādoties jauniem ražotājiem, ir ļoti saasinājusies un produkcijas cena, kaut gan palielinājušās ražošanas un transporta izmaksas, palikusi nemainīga vai atsevišķām maizes šķirnēm pat samazinājusies. Tādējādi ražotāju peļņa sarukusi un, pēc Latvijas Maiznieku biedrības datiem, atkarībā no ražošanas organizācijas efektivitātes ir 0 – 10%.
Zinot Jelgavas slimnīcas maizes patēriņu 1999. gadā, varu aprēķināt, ka A.Ķipura kunga nosauktie Ls 200 mēnesī veido 32 – 33% cenu samazinājumu. Šodien neviens ražotājs, ja viņš godprātīgi maksā visus nodokļus un izmanto legālas izcelsmes izejvielas, to atļauties nevar. Tādēļ jāsecina, ka A.Ķipurs, «staigājot pa tirgu», ir iemaldījies sektorā, kur pulcējas pārdevēji, kas, kā visi labi zinām, pārdod apšaubāmas izcelsmes preci, par kuru nekādi nodokļi nav maksāti. Viņš ir iepircis lēti, bet uz kā rēķina? Es gribu secināt, ka tas noticis gan uz nodokļu nemaksāšanas, gan uz slimnieku rēķina – viņi turpmāk ēdīs nekvalitatīvu maizi. Varbūt vēl vairāk A.Ķipura kungs varētu ietaupīt, ja turpat iegādātos «spirķiku» operācijām?
Jājautā, vai galvenais ārsts nav aizmirsis, ka veselības aizsardzības iestāžu budžets veidojas no naudas, kuru maksā godīgie nodokļu maksātāji, un tādēļ viņi nevar pārdot savu produkciju par dempinga cenām.
Padomājiet, A.Ķipura kungs, vai jūs nezāģējat zaru, uz kura pats sēžat! Varbūt tieši tādēļ jums tik ļoti trūkst naudas apkurei, remontiem un jaunu ārstniecības iekārtu iegādei?
Andris Ķipurs, Jelgavas pilsētas slimnīcas galvenais ārsts direktors
Ņemot vērā to, ka tikko ir beidzies iepriekšējais gads un sācies jauns, slimnīcā, tāpat kā citur, tiek izvērtēti un pārslēgti līgumi ar preču piegādātājiem, apkalpojošām iestādēm un firmām. Tādēļ tika arī organizēts konkurss par maizes piegādi. Mēs līdz šim esam pirkuši dārgu un, es pat teiktu, ne pārāk garšīgu maizi. Tas bijis parastais «ķieģelītis» un baltmaize, kas, godīgi sakot, ir puspelēka. Es neesmu pārtikas tehnologs, bet ir skaidrs, ka baltmaizes kvalitāte ir gan tās garšā, gan arī krāsā un smaržā utt. Rīkot šajā gadījumā konkursu mums prasa likums, nevis kāda atsevišķa cilvēka iegribas. «Jelgavas maiznieks» tika savlaicīgi brīdināts par šādu soli, taču arī laipni aicināts piedalīties šajā konkursā. Vēl vairāk – tam pat bija zināmas priekšrocības, ņemot vērā mūsu iepriekšējo sadarbību.
Uz izsludināto konkursu pieteicās trīs pretendenti. Izvērtējot piedāvājumus, tika noslēgts līgums ar piegādāju, kam ir visas nepieciešamās atļaujas un licences un kas piedāvāja lētāko maizi. Šodien jau varam teikt, ka arī kvalitatīvāku un garšīgāku nekā līdz šim. Baltmaize ir nesalīdzināmi baltāka, bet «ķieģelīša» vietā slimniekam ir izvēle – ir «ķieģelītis», un ir kārtīga klona maize.
Tas, ka maizes kvalitāte aug, bet cena krītas, ir ražotāja ziņā. Acīmredzot, saasinoties konkurencei, ražotāji ir spiesti samazināt peļņas daļu, taču mani kā pasūtītāju tas neinteresē. Mani interesē, lai būtu laba un pēc iespējas lētāka maize. «Zelta vārpas» cena ļauj slimnīcai ieekonomēt 200 latu mēnesī jeb 2,5 tūkstošus latu gadā.
Un tā būs ar visiem pakalpojumu sniedzējiem. Nākamais konkurss jau ir izsludināts par piena produktu piegādi. Protams, prioritāte vienmēr un visur būs pilsētas uzņēmumiem un uzņēmējiem, taču – saprāta robežās. Ja jelgavnieku piedāvājumi būs neizdevīgāki par kāda cita izteiktajiem, viņi zaudēs. Mēs galu galā nevaram atļauties kādu īpaši sponsorēt.
