Plānveida pasākumi pērn veicinājuši akciju sabiedrības «Jelgavas maiznieks» apgrozījuma palielinājumu un ļāvuši gūt peļņu.
Plānveida pasākumi pērn veicinājuši akciju sabiedrības «Jelgavas maiznieks» apgrozījuma palielinājumu un ļāvuši gūt peļņu.
Pagājušajā gadā uzņēmuma apgrozījums bija 1,66 miljoni latu, kas ir par 17 procentiem jeb 240 tūkstošiem latu lielāks nekā 2000. gadā. Līdz ar to «Jelgavas maizniekam» izdevies strādāt bez zaudējumiem un panākt nelielu peļņu – 4200 latu. Iepriekšējie divi gadi noslēgti ar zaudējumiem (2000. gadā – 80 tūkstoši latu). Izmaksas salīdzinājumā ar apgrozījumu augušas mazāk – par 140 tūkstošiem latu. Tas tādēļ, ka lielāka uzmanība pievērsta šim bilances postenim un visu izdevumu pozīciju izvērtēšanai, ieskaitot degvielas patēriņa limitēšanu darbiniekiem un citiem taupības pasākumiem.
Būtiski, ka uzņēmums pērn samaksājis iepriekšējos gados izveidojušos nodokļu parādu. ««Jelgavas maizniekam» bija nerentabla maiznīca Saldū, kas vilka uz leju arī Jelgavas uzņēmumu. Pērn to pārdevām un līdz ar to varējām atsperties un norēķināties par parādiem,» saka akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs Einars Grigors.
Šogad «Jelgavas maizniekā» nomainīts ģenerāldirektors – no janvāra šos pienākumus veic agrākais mārketinga un realizācijas direktors Valdis Stabulnieks. E.Grigors skaidro, ka vadības maiņa saistīta ar nepieciešamību uzlabot uzņēmuma darbību. V.Stabulnieks jau iepriekšējā amatā sevi apliecinājis kā profesionāli, un viņa darbs devis jūtamus rezultātus. Šogad uzņēmumā turpinās restrukturizācija, kas skar augstākā un vidējā līmeņa vadības speciālistus, turpinās servisa līmeņa uzlabošana, notiek ražošanā iesaistīto darbinieku pāratestācija.
Pagājušajā gadā ražošanas modernizācijā īpaši ieguldījumi nav notikuši. Iepirktas krāsnis, mīcāmās un citas iekārtas ceptuvēm, kas atrodas ārpus uzņēmuma, galvenokārt lielveikalu telpās. Pašlaik maizniekam ir astoņas šādas ceptuves – piecas veikalu tīklā «Nelda», pa vienai Ventspilī un Jūrmalā, viena ceptuve ar veikaliņu Vidzemes tirgū Rīgā. Šogad uzņēmumā paredzēts investēt 150 – 200 tūkstošus latu, iegādājoties jaunas pakojamās un citas iekārtas.
Protams, iecerētā realizēšana lielā mērā atkarīga no finansu rezultātiem. Pirmais ceturksnis bijis veiksmīgs un pat labāks par plānoto. Tas ļauj cerēt, ka šogad uzņēmuma apgrozījums sasniegs plānotos apjomus un pārsniegs divus miljonus latu. «Rezultāti saistīti gan ar izmaksu samazināšanu, gan ar mūsu servisa un loģistikas uzlabošanu, ceptuvju izvietošanu, gan ar sortimenta maiņu, atsakoties no mazāk pieprasītiem un nerentabliem produkcijas veidiem, to vietā radot jaunus – pieprasītus un rentablākus produktus. Šo pasākumu komplekss ir nodrošinājis gan apgrozījuma palielināšanos, gan peļņu,» atzīst E.Grigors.
«Jelgavas maiznieks» atteicies no maizes šķirnēm, kas ražotas nelielā – 50 kilogramu – apjomā dienā. Tāds daudzums būtu pietiekams beķerejai, bet uzņēmumam, kas dienā ražo 14 – 15 tonnu maizes, maksimumpieprasījuma reizēs pat 17 – 18 tonnu, tas ir normālas ražošanas traucēklis. Apjomu ziņā «Jelgavas maiznieks» aiz «Hanzas maiznīcām», «Daugavpils maiznieka» un «Liepājas maiznieka» ieņem ceturto vietu valstī.
Pērn uzņēmums sācis ražot sēriju «Sana Victoria», kas domāta celiakijas slimniekiem. «Līdz šim Latvijā šāda produkta nebija. Slimnieki patērēja Vācijā vai Somijā ražoto maizi. Tas ir specifisks un samērā dārgs izstrādājums, toties ražots Latvijā un ieguvis pircēju piekrišanu. Šajā sērijā tiek ražots arī pilngraudu kukulītis diabēta slimniekiem – bez sāls un cukura.
«Mums ir viens cilvēks, kas nodarbojas ar jaunu ideju ģenerēšanu, produktu aprobāciju un palaišanu ražošanā. Šai jomai pastiprinātu uzmanību pievērsām jau pagājušajā gadā un šogad turpināsim to darīt. Pašlaik pamazām tiek nomainīts izstrādājumu iepakojuma dizains. Tas būs vienots, ar atsevišķām niansēm katram izstrādājumu veidam. «Jelgavas maiznieka» maize kļūs pamanāma jebkurā veikalā, jebkurā plauktā,» ir pārliecināts E.Grigors. Uzņēmums atteicies no līdzšinējā iepakojuma dizaina, un dzeltenbrūnos toņus tajā nomainījis modernāks krāsu salikums. Pēc mārketinga psihologu ieteikuma etiķetēs un produkcijas iesaiņojumā redzam tumši zilu krāsu kopā ar dzeltenu un sarkanu. Šīs krāsas atzītas par uztveramām un patērētāja uzmanību saistošām.
Līdz ar ceptuvju uzstādīšanu lielveikalos pērn no 195 līdz 222 darbiniekiem audzis uzņēmumā nodarbināto skaits. Vidējais atalgojums, neskaitot administrāciju, bijis 110 latu.
Nelegālās produkcijas tirgus ir un paliek. E.Grigors lēš, ka līdz ar stingrākām prasībām pret pārtikas ražošanas uzņēmumiem viņu īpatsvars varbūt nedaudz ir samazinājies, jo veikalnieki pievērš lielāku uzmanību ražošanas uzņēmuma statusam, tam, vai tas ir sertificēts. Līdz šā gada beigām arī «Jelgavas maiznieks» plāno saņemt sertifikātu un kļūt par Eiropas standartiem atbilstošu uzņēmumu.
Prasība atrasties pārtikas apritē arī turpmāk veicinās nelegālās produkcijas ražošanas īpatsvara samazināšanos, jo bez attiecīga sertifikāta uzņēmuma produkciju tirgotājs neņems. Tātad būs vai nu jālikvidējas, vai jālegalizējas visās institūcijās. Tas visus noliks vienādos konkurences apstākļos. Tiesa, kamēr šīs prasības nesasniegs visattālākos lauku veikalus un tirgus, kas nelegālajai produkcijai ir galvenās noieta vietas, saglabāsies arī nelegālās produkcijas daļa.
Pērn pēc Ogres uzņēmuma un «Druvas» apvienošanās uzņēmumus pārņēma ārvalstu kompānija «Fazer». Šogad maizes tirgū varētu turpināties koncentrācijas tendences – apvienošanās un ārvalstu investoru piesaiste. E.Grigors atzīst, ka arī «Jelgavas maiznieks» meklē iespēju vai nu apvienoties, vai iegūt kādu atzītu brendu. Pagaidām par konkrētu risinājumu gan vēl pāragri runāt. Koncentrāciju ietekmē ne vien situācija maizes izstrādājumu tirgū, bet arī lielveikalu īpatsvara pieaugums mazumtirdzniecības apgrozījumā.
«Jelgavas maiznieka» produkcija vairāk vai mazāk nonāk visās lielveikalu ķēdēs. Mazāka ir sadarbība ar «Vilniaus Prekyba», jo uzņēmums negribot pārdot savu produkciju par cenu, kas ekonomiski nav attaisnota. Savukārt «Rimi» iepirkuma cenu ziņā pēdējos gados kļuvis liberālāks, izņemot agresiju atlaižu akciju laikā. Kā labāko E.Grigors vērtē sadarbību ar veikalu tīklu «Nelda», kur Jelgavas uzņēmums ir otrs lielākais maizes izstrādājumu piegādātājs.
E.Grigors jelgavniekus aicina patērēt pašu pilsētas uzņēmumos ražotu pārtiku, lai nauda paliktu uz vietas un atbalstītu turpmāko izaugsmi.
