23. oktobris bija īpaša diena sociālās aprūpes centrā «Tērvete» tika atzīmēta šīs iestādes 40. dzimšanas diena.
23. oktobris bija īpaša diena sociālās aprūpes centrā «Tērvete» tika atzīmēta šīs iestādes 40. dzimšanas diena. Bet pirms 140 gadiem tikusi atklāta pagasta nabagmāja.
Sociālās aprūpes centrā zem viena jumta mīt gan bērnu nodaļa ar 80 iemītniekiem, gan veco ļaužu pansionāts ar 87 aprūpējamiem, taču vietu ir vairāk. Centra direktore Daina Roze «Ziņām» sacīja, ka problēmas ar sirmgalvju izmitināšanu sākušās, kad pagastiem pieprasīts maksāt par saviem ļaudīm. Tagad uz Tērveti atvedot jau pavisam slimus un vientuļus vecīšus.
Gadu gājumā arī pansionātā dzīve nav stāvējusi uz vietas. Pats lielākais ieguvums esot jaunuzceltā māja, kur katram iemītniekam ir sava istabiņa. Savulaik pansionāta bijusi arī sava palīgsaimniecība 60 hektāru, taču zemei atradušies mantinieki. Un direktore uzskata, ka viņiem tāda palīgsaimniecība nemaz neatmaksātos. Kas tad tur strādātu, kas tehniku un visu citu vajadzīgo gādātu?
Arvien uzlabojas pansionāta iemītnieku veselības aprūpe. Ir tehniskais nodrošinājums, lai nepieciešamības gadījumā slimnieku varētu aizvest uz slimnīcu, arī uz konsultācijām vai operāciju Rīgā. Pansionātam ir savs zobārstniecības kabinets, ko ļoti labprāt izmanto arī apkārtējie iedzīvotāji. Turklāt pansionāta ļaudīm tā pakalpojumi ir par brīvu.
Pansionātam ir draugi ārzemēs. Ar finansēm pēc ciemošanās Tērvetē centru atbalsta kādas norvēģu bankas darbinieks. Savukārt ar vāciešu palīdzību centrs ticis pie sava autobusiņa, ko izmanto saimnieciskām vajadzībām. Ārzemju draugi arī palīdzējuši nomainīt satrunējušos logu rāmjus. Un direktore cer, ka izdevīgā sadraudzība turpināsies, ka varbūt atradīsies vēl arī citi draugi un labdari.
Centrā strādā divi sociālie darbinieki sirmgalvju kompanjoni, kas palīdz viņiem gan vēstuli uzrakstīt, gan no veikala ko atnest. Viņu kompetencē ir arī pasākumu organizēšana. Centram ir savs teātris, kas bijis pat viesizrādēs Īles pansionātā un Tērvetes rehabilitācijas centrā.
Kādā no pansionāta istabiņām mīt Genoveva un Roberts Buči. Viņi abi vienā balsī stāstīja, ka esot ļoti apmierināti ar dzīvi Tērvetē:
Lai nu kam vēl tā būtu jumts virs galvas, silts ēdiens, mīļi cilvēki vienmēr līdzās un vēl medicīnas māsiņa, kas dežūrē dienu un nakti.
Dienas sirmgalvji vada pastaigās burvīgajā apkārtnē, skatoties televīzijas pārraides, palīdzot tiem, kam nav tik ņipra gaita. Kāds cits arī palasa grāmatu, noada siltu zeķu pāri.
Pansionāta dzimšanas dienā kā jau tas pieklājas bija arī dāvanas. Kāds no dāvinājumiem, šķiet, visiem būs īpaši mīļš: pansionāta iemītnieks Mārtiņš Mērnieks uzdāvināja savas sievas Emīlijas Mērnieces gleznas pavisam septiņdesmit. Šo kolekciju Emīlija, aiziedama viņsaulē, lūgusi vīram rūpīgi glabāt. Nu ar tādu pašu lūgumu viņas vīrs gleznas atdeva pansionātam.
Bet ir vēl viena lieta, par ko direktore Daina Roze un ne tikai viņa vien būtu īpaši priecīga: ja atrastos kāds labdaris, kas pansionātam varētu uzdāvināt liftu.
Vissmagāk ap sirdi ir tad, kad zālē notiek jauks, interesants sarīkojums, bet nestaigājošie vecīši no citiem stāviem to apmeklēt nevar, sacīja direktore.
Varbūt kāds labdaris atrodas?
