Jau trešo gadu Latvijas Entomoloģijas biedrība kādam kukainim piešķir Gada kukaiņa titulu. Šogad pastiprinātu sabiedrības uzmanību nolemts pievērst mājas circenim.
Jau trešo gadu Latvijas Entomoloģijas biedrība kādam kukainim piešķir Gada kukaiņa titulu. Šogad pastiprinātu sabiedrības uzmanību nolemts pievērst mājas circenim.
Akcijas «Latvijas Gada kukainis» pamatmērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību daudzveidīgajai kukaiņu pasaulei un tās aizsardzības problēmām. Šogad pēc ilgām diskusijām Entomoloģijas biedrība Gada kukaiņa titulu piešķīra mājas circenim (Acheta domestica).
Latvijas Entomoloģijas biedrības pārstāvis Voldemārs Spuņģis stāsta, ka mājas circenis ietilpst taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtā un ir tuvs radinieks sienāžiem, siseņiem un zemesvēžiem. Pieaudzis tas var sasniegt pusotru līdz divu centimetru garumu. Mājas circenis ir salmu dzeltenā krāsā ar brūnām svītrām uz galvas un priekškrūtīm. Tēviņiem priekšspārnu pamatnē atrodas skaņas aparāts, ar kuru tiek radīta slavenā circeņu čirkstēšana.
Kā jau var noprast no kukaiņa nosaukuma, mājas circenis mitinās galvenokārt cilvēku mājokļos. Tipiska to uzturēšanās vieta ir virtuve pie plīts vai krāsns, jo tur ir gana silti un virtuvē vienmēr atrodas kādas maizes drupatas vai augļu un dārzeņu atgriezumi, no kuriem circeņi pārtiek. Dienā tie uzturas dažādās paslēptuvēs – spraugās un zem kādiem priekšmetiem, bet nakts ir circeņu aktivitātes periods. Naktī tie aktīvi meklē barību un pārojas, tad ir dzirdama tēviņu čirkstēšana, ar kuru tie pievilina mātītes.
Kā atzīst V.Spuņģis, radies maldīgs priekšstats, ka circeņi ir cilvēku kaitnieki, jo sagraužot ādas un tekstila izstrādājumus. Daudzi arī uzskata, ka mājas circenis pārnēsājot slimības. Speciālists apgalvo, ka circeņu kaitīgums ir ļoti pārspīlēts. Vienīgais, ko tie var nodarīt , ir čirkstēšana, kas kādam var traucēt naktsmieru.
Entomoloģijas biedrība ir pārliecinājusies, ka daudziem fakts par mājas circeņa iecelšanu Gada kukaiņa godā izraisījis izbrīnu un neizpratni. No vienas puses – neizpratnei ir pamats, jo mājas circenis ir sinantropa jeb cilvēka mājokļos mītoša kukaiņu suga, kas citu kukaiņu vidū ne ar ko īpašu neizceļas. Tomēr pēdējo vairāku desmitu gadu laikā mājas circeņi ir strauji gājuši mazumā. Kā atceras vecākais Latvijas entomologs Andrejs Grīnbergs, pirms gadiem trīsdesmit vienās lauku mājās Vidzemē saimniece no rīta pagalmā purinājusi mēteli, kas pa nakti bija karājies virtuvē virs plīts. No mēteļa biruši ārā daudzi desmiti circeņu. Tagad par tādiem skatiem mēs vairs runāt nevaram. Aizvien retāk kur izdodas pa nakti kādu circeni izdzirdēt, kur nu vēl saskatīt.
Pēdējo desmitgažu laikā acīm redzamā krasā mājas circeņa izzušana Latvijā varētu kalpot kā pirmais trauksmes zvans, kas aicina vairāk pievērst uzmanību ne tikai savvaļā dzīvojošo, bet arī to mūsu mazo brāļu problēmām, kuri mīt tepat mums līdzās.
Daudzās Rietumeiropas valstīs mājas circenis ir kļuvis par lielu faunas retumu. Tas ir iekļauts Austrijas un Vācijas sarkanajos sarakstos. Nedaudz labāka dzīve circenim ir Eiropas dienvidos, kur ir pietiekami silts, lai tas varētu dzīvot brīvā dabā prom no cilvēku mītnēm.
Pirmais solis sugas aizsardzībā ir informācijas apkopošana par pašreizējo sugas stāvokli Latvijā. Tāpēc lasītāji tiek aicināti informēt Latvijas Entomoloģijas biedrību par saviem mājas circeņa novērojumiem, atsūtot aizpildītu pievienoto anketu vai zvanot pa tālruņiem 7034880 vai 6553942. Vēstuli ar novērojumiem iespējams nosūtīt arī pa elektronisko pastu uz adresi .
