Duges ģimene savu zemnieku saimniecību Vilces pagasta «Terēnos» sākusi attīstīt tikai pirms diviem gadiem, kad «visi vilcieni it kā jau aizgājuši».
Duges ģimene savu zemnieku saimniecību Vilces pagasta
«Terēnos» sākusi attīstīt tikai pirms diviem gadiem, kad «visi
vilcieni it kā jau aizgājuši». Taču, izrādās, mērķtiecīgs darbs un
apņēmība darījuši savu.
Saimniecības darbība izvērsta divos galvenajos virzienos sivēnu audzēšanā un graudkopībā. Nemētāties uz visām pusēm, bet mērķtiecīgi iet vienā virzienā tāds ir saimnieku princips. Abi virzieni līdzsvaro viens otra nepilnības. Laikā, kad samaksa par izaudzēto labību jāgaida bezgala ilgi, ieņēmumi no realizētajiem sivēniem ir īsti laikā. Par katru metienu iegūtā nauda tādējādi tiek novirzīta akūtāko vajadzību apmierināšanai, nodrošina stabilu iztikšanu un sedz sezonas darbu izdevumus.
Dzimtas mājās – dzimtas noskaņa
Saimniecība kopā ar nomāto zemi aizņem 200 hektāru. Platību palielināšanu ierobežo Zemgalē valdošais pieprasījums pēc zemes. Ģimene mīt savulaik vērienīgi būvētajā dzimtas īpašumā un izmanto vēl tēvtēvu laikos celtās ražošanas ēkas. Kopsaimniekošanas gados kūtī mitinājušies kolhoza liellopi, bet mājā bez Dugēm izvietojušās arī citas ģimenes. Līdz ar iekārtu nomaiņu Duges saime savas īpašumtiesības atjaunojusi. Lai cik tas liktos paradoksāli, par spīti kādreizējam īpašumam, par pajām atkal nācies izpirkt vectēvam piederējušo kūti.
Tagadējais saimniecības īpašnieks Kaspars Duge tepat Jelgavas universitātē pabeidzis Lauksaimniecības fakultāti. Savukārt augkopības praktiskajās zinībās, diplomēts agronoms būdams, dēlu ievirzījis tēvs Ivars, kas pērngad izvadīts uz kapu kalniņu. Lauksaimniecības universitātē zootehniķa diplomu ieguvis arī vidējais dēls Guntis. Pēc veiksmīgiem darba gadiem, izkopjot cūku šķirnes Valmieras rajona Kocēnos, viņš nesen atgriezies uz dzīvi dzimtas mājās.
Kūts ierobežo iespējas
Pērn sivēnmāšu skaits «Terēnos» audzis no 18 līdz 30. Tas ir maksimālais, ko abās kūtīs iespējams turēt, lai mazo sivēnu audzēšana būtu optimāla viena metiena sivēni un sivēnmātes netraucētu nākamajam metienam. Protams, ražošanas paplašināšanu atrisināt sekmētu jauna kūts, taču pašreizējā rocība, kad celtniecībai vajadzīga kaudze naudas, to pagaidām liedz. Turklāt sakarā ar neseno saimniekošanas aizsākšanu joprojām aktuāla ir zemes apstrādei un ražas novākšanai domātas tehnikas iegāde. Minimālais apjoms, lai nodrošinātu neatkarību no citu labvēlības, gan iegādāts. Taču ne visi pirkumi ir jauni. Ģimene nonākusi pie atziņas, ka priekšroka dodama jaunai tehnikai. Šogad Kaspars met skatus uz «John Deere» traktoru, ko paredzēts iegādāties ar «Laukkredīta» starpniecību. Tā kā šovasar domāts audzēt cukurbietes, vajadzīga arī šīs kultūras sējmašīna.
Saimniekošanā atspaidu dod no sivēnmāšu audzēšanas iegūtā nauda. Sivēnmāšu un mazo sivēnu barošanas principus saimniecībā iedibinājis Guntis, bet galvenās putras vārīšanas, barošanas un aprūpes funkcijas uzņēmusies Ausmas kundze, kas savulaik 28 gadus aprūpējusi kolhoza jaunlopus. Atšķirības dažādu mājlopu sugu aprūpē lauku cilvēks īpaši neizjūt, jo piemājas saimniecībā allaž ir jāgādā gan par sivēniem, gan teļiem, gan citiem sīklopiem. Turklāt Ausmas kundzes mamma bijusi izslavēta cūkkope savulaik Maskavā tautsaimniecības izstādē viņas darbs novērtēts ar medaļu. Bet, Ausmai savas dzīves gaitas sākot, māte pūrā līdzi devusi sivēnmāti. Tā viss turpinājies, un tagad Ausmas kundze ir lepna par dēliem, kas gādā ne tikai par cūku audzēšanu, bet ir nopietni pievērsušies arī šķirņu izkopšanai un iespējami efektīvākas tehnoloģijas ieviešanai. Šogad varēs turpināt dāņu ‘Landrases’ šķirnes sivēnmāšu krustošanu ar pagājušajā gadā iegādāto ‘Latvijas baltās’ un ‘Jorkšīras’ šķirnes krustojumu, tādējādi panākot lielāku sivēnu ātraudzību un pircējiem nodrošinot labāku preci. Katrā metienā «Terēnu» sivēnmātēm atskrien vidēji 13 15 sivēnu. Kad citi audzētāji savējos realizē sešu vai septiņu nedēļu vecumā, šeit izaugušie jauno saimnieku rokās nonāk, maksimums, pēc piecām nedēļām.
«Firmas godu» nevar blamēt
Duges zina sava «materiāla» vērtību un, par savas saimniecības godu domājot, rēķinās arī ar nākamo sivēnu īpašnieku iespējām un mazos rukšus neatļaujas barot tikai ar tā dēvēto starterbarību, kas ir dārga un visiem nav pa kabatai. Sivēna pircējs citādi varētu būt neapmierināts. «Deviņas ādas», kā smej saimnieki, par sivēniem netiek prasītas. Bet, ja iegādātais sivēns aizgājis bojā, saimniecībā izsver šo jautājumu un pieļauj arī zaudējuma atlīdzināšanu. Ausma Duge atceras tikai vienu līdzīgu reizi, kad bezgala priecājusies par skaistajiem sivēniem un tik barojusi un barojusi… Acīmredzot pārbarojusi, un jaunajās mājās divi sivēni krituši. Piegādāti divi citi. Bet neba visu laiku tiek atzīta sava vaina. Bijis arī tā, ka jaunie īpašnieki pāris dienu aizvadījuši žvingulī, par iegādāto neliekoties ne zinis, bet pēc tam vainojuši pārdevējus.
Labestībā darbs sokas
«Terēnos» jau pirmajā mirklī manāma vārdos neizsakāma labvēlība šķiet, pateicoties mājas dvēseles Ausmas Duges gaišumā sakņotajam dzīvesspēkam. Viņas diena sākas piecos no rīta ar ikdienas soli uz kūti un pavarda kuršanu. Jaunajiem, viņa smej, taču nāk miegs. Protams, ja reiz darbs ir jāizdara, tajā neatkarīgi no diennakts stundas iesaistās visi saimes ļaudis. Ražas laikā «Terēnos» rīko talkas. Lai gan laukos valda smags bezdarbs, kārtīgus palīgus atrast gandrīz nav iespējams. «Terēnos» izmanto Lielplatones speciālās skolas audzēkņu palīdzību. Bet pērnruden vietējās Vilces pamatskolas bērni nav likušies mierā, kamēr nolasījuši visus kartupeļus. Pieteikušies arī uz biešu vākšanu tik liels bijis saimniecībā valdošās labvēlības pievilkšanas spēks. Un kā nu ne, ja Ausmas kundze mazajiem talciniekiem sarūpējusi limonādi un sacepusi gardumgardas maizītes. Svētku un ģimenes godu reizēs te sabrauc visa tuvāko cilvēku saime kopā iznāk 13. Ausmas kundze bilst, ka viņa ir bagāta trīs dēli un pieci mazbērni.
