Naktī uz pirmdienu ugunsdzēsēji saņēma informāciju, ka Jelgavas novada Vircavas pagastā deg dzīvojamā māja. Saimnieki paspēja izglābties, bet ēka un tajā gadiem krātā iedzīve pilnībā sadega ļoti ātrā laikā. Nams nav bijis arī apdrošināts. Ugunsdzēsēji spriež, ka nelaime izcēlās no bojāta vai netīrīta skursteņa.
No lielajām un skaistajām mājām «Jumalas» Vircavas pagastā pāri palikušas vien krāsmatas un sabrucis skurstenis. Šoreiz namam nav palīdzējuši arī pie durvīm pakārtie «laimes nesēji» – pakavi. Tikai laimīgas sagadīšanās dēļ saimnieki bija nomodā un paši spēja izglābties.Paglābj filmaUgunsgrēks Jumalās izcēlies ap pusnakti. Saimnieces dēls Henrihs stāsta, ka paraksti šajā laikā vecāki jau guļ, bet tovakar televīzijā viņi skatījušies filmu, tāpēc tik vēlu bijuši nomodā. Ap pusnakti bēniņos izdzirdējuši savādu troksni un konstatējuši, ka deg jumts. «Mamma bija ļoti uztraukusies, tāpēc ātri zvanīja man, lai izsaucu ugunsdzēsējus. Paši izglābās, bet vairāk neko nepaspēja, tā arī palika ar naktskrekliem mugurā,» stāsta dēls, kas ar ģimeni dzīvo Rīgā. Henrihs bez mājām palikušos vecākus un suni paņēmis dzīvot pie sevis. Viņš neslēpj, ka mājā vecāki, visticamāk, neatgriezīsies, jo tās atjaunošana prasītu ļoti lielus līdzekļus. Arī viņam pašam runāt par notikušo ir smagi, jo Jumalās pavadīti bērnības un jaunības gadi. Vēl svētdienas vakarā ar ģimeni vecāku mājās ciemojušies, kopīgi pavakariņojuši un devušies atpakaļ uz Rīgu.Vaino skursteniValsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas daļas Elejas posteņa komandieris Andrejs Novikovs stāsta, ka ugunsdzēsēji notikuma vietā ieradušies 15 minūšu laikā. Jau tuvojoties tai, bija manāms, ka pusotrstāvu māja deg ar atklātu liesmu, bet glābt tajā vairs nav bijis ko – ēka nošvirkstējusi kā sērkociņš. Dzēšanas darbos tika iesaistītas divas autocisternas no Jelgavas, viena no Elejas un Jelgavas ūdensvedējs ar astoņām tonnām ūdens. Mājas kopējā platība ir ap 150 kvadrātmetru, kas visa arī ir cietusi. A.Novikovs stāsta, ka ēkai bijuši divi skursteņi – viens plīts, otrs – apkures katla, kas abi savstarpēji savienoti. «Pēc ugunsdrošības noteikumiem gan apkures ierīces, gan skursteņu tehniskais stāvoklis obligāti jāpārbauda reizi trijos gados. Šaubos, vai kāds privātsektorā to vispār dara. No skursteņa, visticamāk, šoreiz arī viss aizdegās, jo vecais dūmenis sabruka,» stāsta A.Novikovs. Traucē sniegs, ledus un krāmi Netīrīti un bojāti skursteņi ziemā ir viens no raksturīgākajiem ugunsgrēku cēloņiem, jo plaisas dūmeņos vizuāli var neredzēt. Ziemā ir arī vairāki faktori, kas apgrūtina dzēšanas darbus. Tālās lauku viensētās ir problemātiski iebraukt un sarežģīti ar ūdens sagādi. Arī šoreiz viegli nav bijis – ārā liels sals, ledus jāzāģē. Dziļā sniega dēļ autocisternas nevarēja piekļūt pie ūdenstilpes. Glābēji apmēram 80 metru garumā vilka šļūtenes, lai no tuvējā dīķa sūknētu ūdeni mājas dzēšanai. «Vēl viena liela problēma ir tā, ka cilvēkiem patīk bēniņus pieblīvēt ar dažādām mantām, un, tos dzēšot, tiek lieki patērēts laiks. Dzēst ugunsgrēku atklātā telpā, kur nav nekā, ir daudz vieglāk un lielākas izredzes ēku glābt,» skaidro komandieris.
