Katrai mājai veidojas sava smarža no cilvēkiem, kuri tur dzīvo, un lietām, kas tur atrodas. Centieni to būtiski un mērķtiecīgi ietekmēt ar aromātisku sveču vai gaisa atsvaidzinātāju palīdzību ir lemti neveiksmei, jo vardarbībai šajā jomā nav vietas. Daudz lietderīgāk ir mainīt ieradumus vai pat domas – jaunas smaržas nianses izdodas pieradināt tikai pamazām.Mūžīgā mainībā«Ja ir daudz cilvēku mājās, tie nemitīgi iet, nāk un atnes arī dažādas smaržas. Man liekas, mājas smarža sagaida un asimilē pārējās, līdz atkal smaržo kā mājās,» spriež Antra Mazika, kuras mājās saime veidojas no trim bērniem un diviem pieaugušajiem. Diezgan pabriesmīgi esot, ja viņu daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā kāds ir smēķējis – smaka vēlas līst istabā. Gribot negribot tā atnāk līdzi arī tad, ja gadās viesoties kādās smēķētāju mājās. Visilgāk par to atgādina mati, drēbes. Sveša smaka traucē, kaitina, tāpat kā pārāk spēcīgas smaržas, izteikti aromāti. Kā joko Antra, laikam tāpēc esam piedzimuši tur, kur esam – mērenā klimatā bez ekstremāliem apstākļiem, kur arī smaržas ir samērīgas. Ja deguns nav cigarešu dūmu nokauts, patīkami uzrunā vieglas, dabiskas smaržas. Spēcīgi kairinātāji nav nepieciešami.«Mājas smarža veidojas no tā, kas ir tavs. Tajā ir arī kāda daļa parfīma, jo tas ir parfīms, ko tu esi atzinis par savējo. Ja es arī aizeju uz veikalu ar domu, ka jāizvēlas kaut kas cits, tik un tā beigās izvēlos atkal to pašu. Jo tas ir mans. Cilvēki saostās un uztur attiecības ar tiem, ar kuriem viņiem saskan arī smaržu ziņā,» atzīst Antra.«Es nevaru cept zivis mājās, arī laša zupu vārīt, pat svaigas ienest. Mani bērni zivis neēd.» Toties pārējās smaržas, kas ikdienā nāk un iet, «pieder pie lietas» – piededzinātas piparkūkas, cepti sīpoli, slapji un dubļaini gumijas zābaki, tenisa «smarža» pēc meitas intensīva treniņa. Ja cilvēku ir daudz, regulāra vēdināšana ne tikai palīdz atjaunot skābekļa krājumus, bet arī atgriezties pie savējās smaržas.«Uztaisi remontu, un kādu laiku smaržo pēc tīrības, kārtības. Pēc tam atkal smaržo pēc mums,» novērojusi Antra. Paziņu lokā arī visi esot «dabiski cilvēki», kas necenšas mājas piekvēpināt vai piedūmot ar ķīmiskām aromātiskām svecēm. Ja nu īpašai noskaņai tiek iededzinātas, tās noteikti ir parastas vaska sveces.Veido sajūtu buķeti«Smaržu nevar atdalīt no tā, ko redz, veidojas kopīga sajūta, arī garša tur ir klāt. Mums ir Eltermaņu Annas austie lupatdeķīši – arī tie veido mājas smaržu un garšu. Mājās ir glezna ar tējas krūzīti un ķiršiem, uzreiz veidojas smarža no krāsām un gaismām. Atver burku, kur medus ar cidonijām – tā ir sava smarža, garša. Ja būtu medus ar zemenēm, tā būtu cita nianse,» Antra turpina, atzīstot, ka ikdienā par smaržām tā nemaz nav piedomājusi, bet tas ir interesants «prāta un sajūtu vingrinājums». Katru rītu citādi smaržo arī pilsēta, ceļš uz darbu. Savas smaržas asociējas arī vietām, kur būts. Piemēram, Berlīne – karstvīns, mandeles, Frankfurtes desiņas un kāposti. Jo Berlīnes apmeklējums iegadījies Ziemassvētku laikā. «Man patīk vecas mājas un vecas lietas – tām ir garša un smarža.» Emocionāli nozīmīgas ir smaržas, kas palikušas atmiņā no bērnības, tās veido pozitīvo sajūtu kapitālu. Reizēm var mēģināt tās uzburt uz kādu brīdi, atsaukt atmiņā, lai smeltos spēkus, bet diez vai tās iespējams mehāniski pārcelt uz savu tagadējo dzīvi vai mājām – katram laikam un ģimenei jāveido sava buķete. Nest dabu istabā«Smaržas – tas ir ļoti personisks, pat intīms jautājums. Vislielākā vērtība ir vienkāršībai un dabiskumam,» uzskata Henrijs Ķeružis, kurš dzīvo koka mājā ar krāsns apkuri un uzskata – koka mājai ir sava smarža un garša, koks visu laiku elpo, dvašo, smaržo. Malka, ienesta mājās, smaržo. «Koka māja ir vērtība, ko vajadzētu apzināties, katram latvietim uz to vajadzētu tiekties, bet tehnolaikmetā no dzelzsbetona neaizmuksi. Lielākā daļa jau tagad dzīvo betona sienās.» Taču tas nozīmē tikai to, ka vajag vairāk piedomāt, kā piešķirt smaržu šīm betona sienām – «vairāk nest dabu istabā, kaut vai čiekurus sažāvēt». H.Ķeružis ieteic maksimāli izvairīties no mākslīgiem apdares materiāliem, plastmasas dēļiem un skaidu plākšņu mēbelēm, pārdomāt, kā vairāk izmantot koku. «Samaksāt dārgāk, bet iegūt labāku smaržu, auru, kvalitāti ilgākam laikam. Tas nav neiespējami, bet par to vajag padomāt,» viņš mudina. Ja vēlies pakešlogu, ieliec paketi koka rāmī. Koka, ne skaidu plātnes durvis vai plauktus, gultu. Par vislētāko un visklasiskāko H.Ķeružis nosauc egļu dēļu grīdu – kalpos simt gadu un pašu betona māju pārdzīvos, bet linolejs būs jāmaina ik pēc pāris gadiem.Vairāk garšvieluRamona Bhata atceras, ka bērnībā bieži neesot jutusi tās smaržas, ko citi, savukārt jutusi to, ko pārējie ne. «Grūti dzīvot – jūti, ka cilvēks smird, ož, kaut kas nāk no viņa tāds, ko nevaru panest. Ja viss ir kārtībā, viņš smaržo pēc tīrības, pēc sevis. Pavisam briesmīgi, ja vienu smaku cenšas nomākt ar otru,» teic Ramona. Ne viņa, ne vīrs Rijazs nelieto nekādas smaržas uz ķermeņa, un Ramonai nepatīk cilvēki, kas mākslīgi smaržo. Arī tualetē varot iztikt bez gaisa atsvaidzinātāja – ja regulāri pieskata veselību un ēd pārdomāti, var uzturēt formā arī zarnu mikrofloru. Ja kādam tomēr liekas, ka gaisu uzlabot ir nepieciešams, piemēram, jācīnās ar mājdzīvnieku atstātām smakām, labāk izvēlēties dabiskas ēteriskās eļļas, ne ķīmiju. Agresīvs, ķīmisks gaisa «uzlabotājs» vairāk saistās ar agresīvu vidi, kur spiesti kopā mitināties vairāki cilvēki, kuri tad pakļaujas vienai smakai.«Pat ja cilvēks nav pārspīlējis ar smaržām – tas man traucē viņu uztvert. Ja nesasmaržinās, cilvēku var uztvert tieši, dabiski, viņu pašu.» Tāpat arī mājai jābūt ar dabisku smaržu. Ramona smejas, ka viņai liekas – mājai nav smaržas, bet kaimiņi uzskata, ka ir un ļoti izteikta. Arī auklīte, kura nākusi pie mazā dēlēna, teikusi – visa māja smaržo. «Bet mēs tiešām neko īpaši nekūpinām – ne vīraku, ne arī ko citu. Toties smaržo mūsu indiešu preču veikaliņš, daļa smaržas noteikti mums seko,» secina Ramona.Gatavojot ēdienu, gan veidojas smaržas, turklāt spēcīgas, arī tās noteikti ir pie vainas, kāpēc viens Staļina laika mājas dzīvoklis smaržo pavisam atšķirīgi. «Ikdienā lietojam kardamonu, kanēli, vēl arī kurkumu, kariju, koriandru, čilli. Fenhelis ir ļoti labs un garšīgs,» ieteic Ramona. Viņa zina, ka reti izdosies pārsteigums vīram, gatavojot iecienītos basmati rīsus – viņš to sajutīs jau pie ārdurvīm. Mājās, kur gatavo treknus, eļļainus ēdienus, turklāt vēl uz gāzes plīts, noteikti vajadzētu gaisa nosūcēju, citādi no nepatīkama aromāta grūti izvairīties. Interjeristi pat iesaka atvērta plānojuma telpās – kur virtuve savienota ar ēdamistabu vai pārējo dzīvokli – izmantot mēbeles, kas pārvilktas ar ādu, ne audumu.Sliktas domas ož«Enerģētika veido smaržu, tas ir smalkākais līmenis. Var kvēpināt viskautko, lai nomāktu to, kas nepatīk, bet smarža veidojas no tā, kas esam, ko domājam. Jānovērš cēlonis, nevis tikai jāgāž viena smaka otrai virsū – tas attiecas gan uz taustāmām lietām, piemēram, pelējumu, gan garīgo plānu,» uzskata Ramona. «Ja cilvēks sāk domāt par smaržām, tas jau ir solis, ka domā dziļāk – par enerģētiku, tīrību, skaidrību.» Daudzi iegādājoties smaržkociņus, lai tos dedzinātu ne smaržai, bet lai enerģētiski attīrītu vidi. Ēteriskās eļļas, vīraks neitralizē daļu smakas arī tamdēļ, ka enerģētiski attīra telpu. Latviešiem taču arī ir paradums ar kadiķi izsvēpēt kaktus, ja bijuši nepatīkami, nelūgti ciemiņi, smagi pārdzīvojumi. Kādas smaržas atceraties no bērnības?ANTRA MAZIKA, datordizainere Opītis uz bleķa žāvē ābolus, sagrieztus plānās šķēlītēs. Oma vienmēr lika veļā sakaltētas apelsīnu miziņas, vecajam skapim tāpēc bija īpaša smarža. Man patika sēdēt skapī, tas bija liels, masīvkoka. HENRIJS ĶERUŽIS, skolas direktors No bērnības drīzāk atmiņā palikusi benzīna smaka. Kājām gāju no Gramzdas uz skolu Aizvīķos, un garām aizbrauca auto – o! Tehnika interesēja, un tas aromāts patika. RAMONA BHATA, uzņēmēja Eju pa ielu ap pusdienlaiku un sajūtu, kurās mājās ko gatavo ēst, kā smaržo. Zini, kur cep, kur būs kas taukains, kaut kas piededzis varbūt. Tās gan vairs nav patīkamās smaržas.DER ZINĀT Paaugstināts gaisa mitrums telpās veicina nepatīkamu aromātu, bet vēlāk – arī pelējumu, kura radīto smaku būs vēl grūtāk iznīdēt. Vīstošu ābolu aromātu telpās ilgi uztur «mūžīgie poļu āboli», pietiek kādu pārgriezt uz pusēm. Griezuma vietu ik pa laikam var atjaunot, nogriežot kādu šķēlīti. Nesteidzies izmest mandarīna mizas – vēl pārdesmit minūtes tās gaisam piešķirs «mundruma aromātu». Lai smaržu nebojātu skats, parūpējies par pītu groziņu mizām!
