«Es topošo biedrību gribētu nosaukt par treniņu savstarpējam atbalstam. Mūžīgi jau gaudo par to, ka latvieši neprot sadarboties. Taču te vajadzētu atrast vairākus sadarbības momentus. Piemēram, transports būtu lētāks, ja kaimiņos dzīvojošā siera sējēja un kāpostu skābētāja sarunātu braukt uz tirgu vienā automašīnā,» saka Lauku konsultāciju un izglītības centra speciāliste Videga Vītola. Aktīvākie mājražotāji Jelgavas pusē ir kāpostu skābētāji. Bieži vien viņi cits pat citu nepazīstot. Beidzamajā laikā augusi aktivitāte pārdot olas, ko dēj «laimīgas» mājas vistas, nevis sugas māsas šauros būros putnu fabrikā.
Atgriezušies pēc vairāku gadu strādāšanas ārzemēs, Evija Baltiņa un Haralds Čerņavskis satikās un izveidoja ģimeni. Taču ar darbu dzimtenē bija problēmas. Jaunā ģimene nolēma dzimtas saimniecībā Salgales pagasta Stienberģos sākt mājražošanu. Kāpostus pēc vecāsmātes Paulīnes receptes, kurā tiekot ievērotas pat mēness fāzes, te skābējuši jau paaudžu paaudzēs. Taču tirgoties ģimene sāka tikai pērn Mārtiņdienas tirgū. Piedāvātās piecas kāpostu šķirnes pirka labi. Tagad dārzā un siltumnīcās izaudzēto ģimene vairākas dienas nedēļā tirgo Jelgavā, Rīgā, Ogrē. Mājražotāji atzīst, ka viegli tas nav. Nākas konkurēt ar lēto ievesto preču pārpircējiem, lielražotājiem. Evija saprot, ka svarīgs ir līdzīgi domājošo atbalsts. Tādēļ ģimene iesaistījusies Latvijas Zemnieku federācijā, kā arī topošajā mājražotāju apvienībā Jelgavas un Ozolnieku novadā. Uz tirgu abiem pa ceļamLauku konsultāciju un izglītības centra speciāliste V.Vītola stāsta, ka mājražotāji sākuši aktivizēties ekonomiskās lejupslīdes laikā, kad mazinājusies piena cena un audzis bezdarbs. No otras puses – palielinājusies sapratne, ka vietējie produkti ir veselīgāki. Pašlaik no viena iniciatīvas grupas mājražotāja pie otra pa elektronisko pastu ceļojot statūtu projekts. Nākamnedēļ mājražotāji brauks pie kolēģiem Bauskā. Gudro biedrībai nosaukumuBiedrības veidošanas iniciators Edgars Svētiņš Lieldimzēnos Zaļenieku pagastā pie Ūziņiem audzē kazas, kā arī pašpatēriņam nepieciešamos pārtikas produktus. Viņš atklāj, ka pašlaik notiek domubiedru meklēšana. «Mums katram ir daudz pienākumu un maz laika. Tomēr vajadzētu atrast brīdi, kad darboties kopēju vērtību labā,» saka E.Svētiņš. Melnrakstā organizācijas nosaukums esot lokāls – Jelgavas un Ozolnieku novada Pārtikas amatnieku biedrība. Taču līdzīgi domājošie, pēc E.Svētiņa domām, būtu jāmeklē plašākā mērogā, varbūt pat līdz Portugālei. Uzņēmuma «Svētes maize» īpašnieks Jānis Dāvids teic, ka mājražotājiem vajadzētu panākt, ka viņu produkciju tirgo veikali. Ievērojot pastāvošos noteikumus, to pagaidām drīkst darīt tikai pats ražotājs. Sola atbalstuJelgavas lauku partnerības «Lielupe» valdes priekšsēdētāja Līga Švānberga stāsta, ka Eiropas Lauksaimniecības fondā iesniegti trīs projekti vērtībā līdz 20 tūkstošiem latu ar paša ražotāja 50 procentu līdzfinansējumu. No tiem viens domāts pīlādžu stādījumiem un divi dārzeņu pārstrādei. «Jūnija beigās plānojam pieteikšanos izsludināt atkārtoti, jo visa šim mērķiem paredzētā nauda nav apgūta,» plāno L.Švānberga.
