Jelgavnieki, kas dzīvo Nekustamā īpašuma pārvaldes apsaimniekotajās ēkās jau daudzus gadus zina, kas ir mājas vecākais.
Jelgavnieki, kas dzīvo Nekustamā īpašuma pārvaldes apsaimniekotajās ēkās jau daudzus gadus zina, kas ir mājas vecākais. Pēdējā laikā mainījusies gan apsaimniekošanas pārvaldes attieksme pret šo iedzīvotāju pārstāvniecības institūciju, gan arī mājas vecāko attieksme pret savu pienākumu pildīšanu.
Lai pārrunātu namu apsaimniekošanas un NĪP un māju vecāko sadarbības problēmas, “Zemgales Ziņas” uz tikšanos redakcijā aicināja NĪP direktoru Juri Vidži, Jelgavas Domes izpilddirektora vietnieku Vili Ļevčenoku, kā arī vairāku daudzdzīvokļu dzīvojamo māju vecākos. Protams, par visu vienā tikšanās reizē izspriest nav iespējams. Šoreiz par to, kas māju vecākajiem šķita pats aktuālākais.
Vai apsaimniekošanas naudu tērē lietderīgi?
Gandrīz visi māju vecākie, tiekoties ar “Ziņu” korespondentu, sacīja, ka pēdējo divu gadu laikā attiecības ar NĪP ir būtiski mainījušās. “Vēl pirms diviem gadiem es kā mājas vecākais gāju uz NĪP kā uz naidnieka teritoriju, tagad situācija ir kardināli mainījusies,” atzīst Pēteris Laizāns, kura pārziņā ir 48 dzīvokļu māja K.Helmaņa ielā 5. Tomēr ir problēma – ne visi māju vecākie uzskata, ka iedzīvotāju apsaimniekošanas maksa tiek izlietota lietderīgi. Daudziem šķiet, ka atskaitījumi NĪP struktūru uzturēšanai ir pārāk lieli. Turklāt daudz pretenziju ir pret lielajiem atskaitījumiem avārijas dienesta uzturēšanai. “Ja avārijas dienests pēdējo gadu laikā manā mājā nav bijis ne reizi, tad summas, kuras jāpārskaita katru mēnesi, lai to uzturētu, ir nesamērīgi lielas,” uzskata vairums māju vecāko. Turklāt ne vienmēr līdz šim NĪP avārijas dienesta vai nolīgto firmu remonta darbi bijuši pietiekami kvalitatīvi.
Juris Vidžis: “Tagad NĪP ir tāmētājs, kura pārziņā ir darbu pārbaude. Pieļauju, ka iepriekšējos gados bija iespējams naudu saņemt par nekvalitatīviem vai nepārdomāti veiktiem darbiem. Tagad šāda situācija ir gandrīz neiespējama.” Viņš atzīst, ka jautājums par avārijas dienesta uzturēšanu pēdējā laikā kļuvis īpaši aktuāls. Turklāt jāņem vērā, ka pēdējos piecos gados daudzdzīvokļu mājas, kurās līdzekļu uzkrājums bijis pietiekams, tikušas sakārtotas. Līdz ar to jāsāk domāt par citu principu ieviešanu avārijas dienesta uzturēšanā. “Māju vecākos par jauno tā uzturēšanas un finansēšanas kārtību informēsim jau nākamā gada janvārī,” diskusijas dalībniekiem atbildēja J.Vidžis. Galvenā pārmaiņa, pēc viņa domām, ir iespēja nevis veikt ikmēneša iemaksas, bet finansēt tikai konkrētus remontdarbus. Tas ļautu izskaust neuzticību pašreizējai darbu samaksas kārtībai.
Kopīga valoda ar pakalpojumu sniedzējiem
Vilis Ļevčenoks: “Pēdējos divarpus gados notikušas lielas pārmaiņas gan komunālās saimniecības uzņēmumu attiecībās ar NĪP, gan arī iedzīvotāju attieksmē pret māju, kurā viņi dzīvo. Tolaik Siltumtīklu uzņēmums vai “Jelgavas ūdens” ar apsaimniekotāju nemaz nevēlējās sarunāties, bet tagad notiek darbu koordinācija.” Pirmkārt, tas attiecas uz kopīgas pakalpojumu mērījumu uzskaites sakārtošanu. Otrkārt, tas ļāvis izvairīties no nesaskaņām piegādātās un patērētās siltumenerģijas vai ūdens uzskaitē. Turklāt daudzus jautājumus ir izdevies atrisināt regulārās tikšanās reizēs ar māju vecākajiem. Kā pēdējo pozitīvo risinājumu viņš min patērētās siltumenerģijas metodikas apstiprināšanu. “Tās izstrādē izmantojām daudzus sapulcēs dzirdētos priekšlikumus,” uzsver V.Ļevčenoks.
Viņš atzīst, ka var strīdēties un būt neapmierināti ar augsto siltumenerģijas tarifu, tomēr nav noliedzams fakts, ka patērētā siltuma uzskaite Jelgavā ir viena no sakārtotākajām Latvijā. Jau tagad lielākajā daļā NĪP apsaimniekoto māju ir ierīkoti individuālie siltummezgli, bet atlikušajās tādi tikšot uzstādīti nākamajā gadā.
Kāpēc vieniem vairāk, citiem mazāk
Daudzi iedzīvotāji neizprot, kāpēc dažādās dzīvojamās ēkās tik krasi atšķiras samaksa par apkuri. Šajā jautājumā apsaimniekotāji un māju vecākie ir vienisprātis – daudz kas atkarīgs no iedzīvotāju izvēlētā vecākā zināšanām un uzņēmības.
Kaut gan arī šajā jomā netrūkst problēmu. P.Laizāns: “Jāaizsargā lietotājs, un uzskatu, ka apsaimniekotājam ar Siltumtīkliem jānoslēdz līgums, kāda parametra siltumenerģijai ir jāienāk mājas ievadā. Namos, kuros ir individuālie siltummezgli, dažreiz ir problēmas, lai māju vecākie varētu piedalīties procesā, kad tiek noregulēti to parametri. Ir aizdomas, ka uzņēmums to dara savās interesēs. Respektīvi, tiek ieregulēts lielāks siltuma patēriņš, nekā būtu nepieciešams.”
J.Vidžis uzskata, ka šādu prasību var izvirzīt mājas vecākais, kas pārvalda visu individuālā siltummezgla tehniku un zina, kā ieregulēt tā parametrus. Pašlaik uzticēt visus regulēšanas darbus tikai mājas vecākajam būtu absurdi, jo trūkst zināšanu. Turklāt ar Siltumtīkliem ir panākta vienošanās, ka siltuma režīmu nedrīkst pārregulēt bez trīs pārstāvju klātbūtnes –mājas vecākā, nama apsaimniekotāja un Siltumtīklu uzņēmuma darbinieka. Tā šogad pirms apkures sezonas notika praktiski visās NĪP apsaimniekotajās mājās, kurās ir individuālie automātiskie siltummezgli. Viņš uzsver, ja kādā ēkā ir apkures problēmas, noregulētais režīms jāpārbauda, piedaloties visiem trijiem iepriekš minētajiem pārstāvjiem. Turklāt jebkurām izmaiņām jābūt fiksētām speciālā uzskaites žurnālā un apliecinātām ar visu pārstāvju parakstiem.
Protams, jāņem vērā fakts, ka temperatūras režīmu visā mājā demokrātiski var noteikt iedzīvotāju vairākums. Tomēr tā nedrīkst būt zemāka par normatīvos paredzēto.
Energoefektivitātes paaugstināšana
J.Vidžis un V.Ļevčenoks tikšanās reizē uzsvēra, ka, lai pārliecinātu iedzīvotājus par šā soļa nepieciešamību, apsaimniekotājam jābūt pārliecinātam par tā pareizību un taisnību. “Brīdī, kad es došos pie jums, māju vecākajiem, ar priekšlikumu ņemt kredītu mājas energoefektivitātes uzlabošanai, NĪP jābūt pilnīgai pārliecībai par ieguvumiem un zaudējumiem,” tā J.Vidžis. “Kaut gan princips, ka varam sākt dzīvot normālos apstākļos uzreiz pēc pārbūves darbu beigšanas, nevis pēc daudziem gadiem, man liekas ļoti simpātisks. Arī es dzīvoju daudzdzīvokļu mājā un neceru, ka nama iedzīvotāju vairākumam izdosies vienoties par kredīta ņemšanu tā energoefektivitātes paaugstināšanai. Jāņem, vērā, ka kredītu varēs ņemt daudzdzīvokļu mājas, kurām nav komunālo maksājumu parādu.”
Var, protams, daudz ko pārmest apsaimniekotājam, tomēr jāņem vērā, kādā tehniskā stāvoklī pēc komunālās saimniecības reorganizācijas 1998. gadā NĪP mājas saņēma. Daudzas bija salīdzinoši labā kārtībā, un remonts nebija nepieciešams, bet bija arī tādas, kurās visas inženiertehniskās komunikācijas bija bojātas. Tēlaini sakot, tajā brīdī tās visas bija nostājušās uz “vienas starta līnijas”. Dažāda ir arī situācija ar iedzīvotāju parādiem par ēku apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem. Tomēr, par spīti problēmām, ir siltinātas vairāku māju gala sienas, siltināts un nomainīts jumtu segums. Šajā gadījumā apsaimniekotājs ir vienojies ar attiecīgo namu iedzīvotājiem, ka nedaudz tiks palielināta apsaimniekošanas maksa.
Uz “Ziņu” jautājumu, vai renovācijas līdzekļu saņemšanai galvenais ir likvidēt iedzīvotāju parādus, J.Vidžis atbildēja, ka tas ir tikai viens priekšnoteikums. Ļoti daudz darba prasa pārrunas ar iedzīvotājiem par nepieciešamību veikt dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanu. J.Vidžis: “Tas ir tikai pirmais solis, kas jāsper kopā ar ēkas apsaimniekotāju. Tālāk jau būs pārrunas ar bankas pārstāvjiem, ja vien tik tālu runas nonāks. Uzsveru, ka speciālisti ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, atzinuši, ka lielākā problēma ir sienu siltumpretestības paaugstināšana. Padomju laikos mājas būvēja, neievērojot tehnoloģiskās prasības. Turklāt apkures izmaksas bija mērāmas kapeikās. Par energoefektivitāti neviens nedomāja. Katram tās paaugstināšanas posmam ir sava atdeve. Piemēram, logi mājas kopējā siltināšanā ir visneizdevīgākais posms, jo to nomaiņas izmaksas attiecībā pret siltuma ekonomiju ir vislielākās. Daudz izdevīgāks ir to kapitālais remonts un labi noblīvēt sienu paneļu šuves. Nepārdomāta logu nomaiņa pret pakešlogiem var novest līdz otrai galējībai – jums vajadzēs turēt vaļā logu, jo bez ventilācijas sistēmas pārbūves dzīvoklī būs pārāk liels mitrums.
Daudzi joprojām uzskata, ka izeja no situācijas varētu būt katram dzīvokļa īpašniekam un īrniekam pašam veikt siltināšanas darbus. Speciālisti gan ir vienisprātis, ka šis solis, raugoties no visas mājas viedokļa, nav racionāls. Piemēram, nesiltinātajos dzīvokļos temperatūra būs plus 18 grādu, bet siltinātajā – aptuveni 25 grādi. Tad vajadzēs turēt vaļā logus un radīsies papildu siltumenerģijas patēriņš visai mājai. “Es nepārmetu tiem, kas to dara, bet tāda ir reālā situācija un problēmas,” uzskata J.Vidžis.
Protams, jāsaskaras ar iedzīvotāju psiholoģiju – neviens nav gatavs maksāt otram par darbu, kuru, pēc viņa domām, varētu veikt pats. Protams, maksājot par visas mājas kompleksu vai pakāpenisku siltināšanu, būs jāmaksā vairāk. Turklāt no šīs naudas būs jāmaksā arī nodokļi. Tāpēc vienmēr jābūt piesardzīgiem pret aprēķiniem, kurus izdarījuši sava dzīvokļa siltinātāji. Turklāt ko darīt tiem, kas neprot šādus darbus?
Jelgavniekiem kredīts saistās ar negatīvām emocijām, kuras radījis savulaik ņemtais Pasaules Bankas kredīts pilsētas siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijai. P.Laizāns: “Cilvēki baidās jau no šā vārda vien. Daudziem liekas, ka tā ir kārtējā galvas bāšana cilpā.”
J.Vidžis: “Daudz ko iedzīvotāju attieksmes maiņā varētu dot, piemēram, tā dēvētā vācu projekta īstenošana. Tā īstenošanas subjekti ir dzīvokļu īpašnieks, aizdevējs un pa vidu varbūt arī apsaimniekotājs, kas parasti ir kredīta ņēmējs. Tas nozīmē, ka viņš ir tas, kas bāž galvu šajā cilpā. Ja kredītu ņemtu dzīvokļu īpašnieki, viņiem vajadzētu to garantēt ar savu īpašumu – dzīvokli. Šajā gadījumā kredīta ņēmējs apsaimniekotājs iedzīvotājiem tikai piedāvā jauno apsaimniekošanas maksu. Iedzīvotāji faktiski neko neieķīlā, tiek izmainīta tikai apsaimniekošanas maksa. Protams, tas būtu ļoti grūti pensionāram, kas tagad mēnesī maksā 15 latu, bet pēc renovācijas viņam būtu jāmaksā, iespējams, 25 lati.”
V.Ļevčenoks: “Arī pašvaldība būtu ar mieru piedalīties energoefektivitātes paaugstināšanas projektos. Tikai nepieciešama mājas iedzīvotāju izpratne un piekrišana, ka kādu laiku viņu nama apsaimniekošanas maksa tiks paaugstināta.”
Speciālisti uzsver, ka, veicot ēkas energoefektivitātes pasākumus, visai mājai kopumā maksa par apkuri tiks samazināta. Ņemot bankas kredītu, tiks paaugstināta apsaimniekošanas maksa, tajā pašā laikā samazinoties visa nama ekspluatācijas izmaksām. Piemēram, ja līdz šim bija jāmaksā 30 latu, tad, paņemot kredītu, maksa būtu 40 latu. Samazinot patēriņu, maksa paliks tā pati 30 latu. Līdzšinējā pieredze liecina, ka dzīvokļu cenas mājās, kurās veikti energoefektivitātes pasākumi, ir ļoti augsti.
Patvaļīga siltuma konvektoru nomaiņa
Kā atzīst gan māju vecākie, gan apsaimniekotāji, vairumā gadījumu konvektorus jeb, kā ikdienas valodā tos sauc, radiatorus, maina patvaļīgi, par to nevienu nebrīdinot. Ikviena māja savā laikā tika projektēta un būvēta, iepriekš izdarot tās siltuma patēriņa aprēķinus dažādos temperatūras režīmos. Tas nozīmē, ka nama apkures sistēma ir sabalansēta ar nosacījumu, ka dzīvokļos ir iemontēti saskaņā ar projektu izvēlēta lieluma un tipa radiatori. Ja sildelementi tiek nomainīti, jāpārbalansē siltumapgādes sistēma, lai netiktu izjauts visas dzīvojamās mājas siltuma līdzsvars. Turklāt balansēšanas process neesot no lētajiem.
“Bieži arī pašiem sildelementu pārdevējiem par preces siltumatdeves parametriem ir mazs priekšstats,” uzskata Lāčplēša ielas 29 mājas vecākais Edgars Zass. Pirms to nomaiņas būtu jāveic aprēķini, bet tam savukārt nepieciešami līdzekļi. Esot pat bijuši gadījumi, kad neprofesionāli veikta konvektoru nomaiņa pārtraukusi siltumpiegādi citiem dzīvokļiem.
Ja tomēr ir vēlme nomainīt konvektorus, vispirms jāinformē mājas apsaimniekotājs, kas sniegs nepieciešamās konsultācijas. Pēc tam jāizstrādā projekts, un tikai tad drīkst ķerties pie darba. Diemžēl praksē nereti par nelikumīgu pārbūvi uzzina tikai tad, kad citos dzīvokļos strauji samazinās siltumpiegāde. Lai no tā izvairītos, liela nozīme ir mājas vecākajam, kas godprātīgi pilda savus pienākumus. Galu galā pārbūves darbus gluži nepamanīti nevar izdarīt.
Kaut gan sarunas laikā ik pa brīdim izskanēja arī kāds asāks vārds un neprecīzs apgalvojums, tās dalībnieki bija vienisprātis, ka gan māju vecākie, gan NĪP beidzot ir sapratuši, ka neatrodas dažādās barikāžu pusēs. Šodien tas ir ļoti svarīgi, jo konfrontācijā nevar rast optimālākos risinājumus.
***
Māju vecākie strādā labi
Šādus vārdus “Ziņām” bez ilgas šaubīšanās saka NĪP Ēku ekspluatācijas daļas vadītāja Natālija Vasiļjeva. Pēdējos piecos gados viņa atceras tikai dažus gadījumus, kad pēc nama iedzīvotāju ierosinājuma vajadzējis rīkot mājas vecākā pārvēlēšanas. Piemēram šāgada novembrī pārvēlēti esot divi. Turklāt iemesls ir bijis pavisam prozaisks – viņi mainījuši dzīvesvietu.
Daudzās NĪP pārziņā esošajās ēkās, it īpaši pilsētas vecajā apbūves zonā, ir tikai daži dzīvokļi. Tādā gadījumā mājas vecākā pārziņā ir vairāki nami. Tajā pašā laikā lielajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās katrā kāpņu telpā var būt savs mājas vecākais. N.Vasiļjeva uzsver, ka pašlaik namu vecākajiem ir arī daudz lielāka atbildība, jo NĪP speciālistiem nav iespējams izrunāties ar katru no gandrīz 35 tūkstošiem pārvaldes apsaimniekošanā esošo dzīvokļu iemītniekiem. “Šajā gadījumā mājas vecākie ir ļoti nepieciešami gan mums, gan iedzīvotājiem – viņi ir mūsu saite ar iedzīvotājiem,” tā N.Vasiļjeva.
Pirmkārt, viņi kopā ar NĪP speciālistiem piedalās konkursu rīkošanā, ja namā tiek plānots veikt lielākus remonta darbus. Otrkārt, ar mājas vecāko ir jāsaskaņo NĪP speciālistu izsaukšana, ja remonta darbus plānots veikt par uzkrātajiem līdzekļiem. Turklāt darbu kvalitāte mājas vecākajam pēc to beigšanas jāapstiprina ar savu parakstu.
***
Fakti
NĪP apsaimniekošanā ir 469 dzīvojamās mājas ar gandrīz 15 500 dzīvokļiem.
NĪP namos darbojas 303 māju vecākie.
