Izrādās, Āfrikas melnie strausi itin labi jūtas arī Latvijā. Tie tik ātri aklimatizējas, ka pieaugušiem putniem vairs nav nepieciešamas apkurināmas telpas.
Izrādās, Āfrikas melnie strausi itin labi jūtas arī Latvijā. Tie tik ātri aklimatizējas, ka pieaugušiem putniem vairs nav nepieciešamas apkurināmas telpas. Tādējādi garkājaino ļepatotāju mūsu saimnieku sētās kļūst aizvien vairāk, un strauskopība kā netradicionālās lauksaimniecības nozare pamazām attīstās.
Strausi bija galvenais sarunu temats pagājušo piektdien Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātē (VMF). Tur risinājās starptautiskā konference “Netradicionālā putnkopība lauku ekonomikas dažādošanā”. Pasākumu organizēja LLU VMF Pārtikas un vides higiēnas institūts, sabiedriskā organizācija “Latgales strauss”, Latvijas Veterinārārstu biedrība, atbalstīja Āfrikas melno strausu ferma “Ozoliņi”, un tajā izskanēja 14 pašmāju un ārzemju strauskopībā pieredzējušu cilvēku tematiski ziņojumi.
Vaislas strausi – tikai vienā fermā
Patologanatoms Oļģerts Parčinskis apstiprina: lai arī tas šķiet neticami, strauskopība Latvijas apstākļos ir iespējama. Pēc O.Parčinska vārdiem, tā var būt lieliska papildnozare, kas, protams, nepretendē uz tradicionālās Latvijas lauksaimniecības nozares statusu.
Fermās audzēto strausu skaits ar katru gadu palielinās. Dānija, Vācija, Ziemeļkanāda ir tikai dažas pasaules valstis, kurās strauskopība nu jau kļuvusi par populāru nodarbošanos. “Latgales strausa” izpilddirektore Ilona Bundze – Zdanovska teic, ka Latvijā pagaidām ir tikai viena ferma, kurā mīt vaislas strausi, un tā atrodas Jēkabpils rajonā. Tiesa, pērn pamēģināšanai cāļus iegādājušās vēl trīs saimniecības. Tagad strausu fermas ir arī Krāslavas, Cēsu un Cesvaines pusē. Savukārt zemgalieši gan priekšroku dod iepazītajām tradicionālajām lauksaimniecības nozarēm.
Lieli staigātāji
Ņemot vērā, ka pret Latvijas klimatu strausi īpaši neiebilst, varētu šķist, ka tos audzēt ir tikpat vienkārši kā, piemēram, vistas. Taču jāzina dažas īpatnības. Proti, lai izaugtu veselīgi putni, tiem nepieciešams ierīkot pastaigu laukumus: uz vienu strausu ģimeni vismaz 100 kvadrātmetru ar nosacījumu, ka laukuma garums nedrīkst būt mazāks par 50 metriem. Pastaigu plači vajadzīgi visu vecumu putniem. Cāļiem līdz vienam mēnesim laukuma grīdai jābūt no betona, jo mazie putnēni aprij visu, ko pa ceļam ierauga, un tas var būt cēlonis to bojāejai. Pieņēmums, ka aiz bailēm strauss bāž galvu smiltīs, ir tālu no patiesības, taču neapstrīdams ir fakts, ka tiem tiešām patīk ēst atkritumus. Strausi dievina monētas, pogas, naglas un citus sīkumus. Tos gan putnu ēdienkartē nevajag iekļaut. Viņiem jāiztiek ar mūsu apstākļos pieejamiem veselībai nekaitīgiem produktiem – auzām, kviešiem, miežiem, sienu un ganību zāli. Lielākiem putniem un jau nobarojamiem strausiem pastaigu laukumā uz grīdas ieteicams uzbērt smilšu slāni, vajadzīgas arī zaļas ganības. Iekštelpām jābūt labi vēdināmam, apgaismotām.
Pieprasījums ir, bet gaļas – nav
No strausiem iegūst ādu, gaļu, olas un spalvas. Šo produktu tirgus Latvijā nav attīstīts, bet pasaulē gan. Piemēram, kilograms strausa filejas maksā desmit līdz 12 dolāru. Viesis no Polijas J.O.Horbančuks konferencē zināja stāstīt, ka Rietumeiropas valstīs strausa un liellopa gaļas cenu starpība ir vien desmit līdz 20 procentu. Protams, strausu gaļa ir dārgāka, taču tās cena patērētājam ir pieņemama. Latvijā strausu gaļa tiek importēta no Eiropas valstīm, un tā ir dārga – ap 20 latu kilogramā. I.Bundze – Zdanovska sacīja, ka mūsu valstī pieprasījums pēc strausu gaļas ir liels, taču “klibās” likumdošanas dēļ vietējo strausu gaļa veikalos vēl nav parādījusies. Pagaidām nav arī licencētas šo putnu kautuves. Taču tūdaļ viss mainīsies. Jau konferences kafijas pauzē dalībniekiem bija ekskluzīva iespēja nobaudīt Latvijā pirmā strausu gaļas produkta ražotāja – akciju sabiedrības “Ruks” – desiņas, kuru sastāvā bija arī lielo putnu gaļa. Visi kā viens apgalvoja, ka tās garšo varen labi un ka bez brīdināšanas nemaz neatšķirtu no mums pierastajām mednieku desiņām.
Kaut arī strausu gaļu nevar iegādāties mazumtirdzniecībā, ierobežotos daudzumos to izmanto sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, piemēram, restorāns “Vincents” Rīgā.
Strausa ola – tā ir eksotika! Tā tāpat kā šo putnu gaļa nesatur holesterīnu.
Starp citu, pasaules pieredze rāda, ka strausu audzētāji nopelna ne tikai, realizējot produkciju, bet arī piesaistot ziņkārīgos tūristus. Ikdienā strausu kā suni vai kaķi taču neredzēt! Brazīlijā pat tiek rīkotas strausu skriešanās sacensības. Tās kaislīgajiem līdzjutējiem sagādā bagātīgu adrenalīna devu, kā arī prāvu naudas summiņu bukmeikeriem.
