Padomju laikos, kad personas attīstība tika pakļauta varas kontrolei, mājās mācīties varēja bērni ar speciālām vajadzībām. Taču atjaunotā brīvvalstī skolā drīkst neiet jebkurš bērns no 1. līdz 6. klasei, ja vien vecāki var nodrošināt, ka mācību programma tiek pienācīgi apgūta ģimenē. Šis mācību process gan arī tiek kontrolēts skolā, kurai mājmācībā izglītojamais bērns ir piesaistīts. Tiesa, šāds mācību veids no ģimenes prasa lielāku atbildību un vairāku papildu jautājumu risināšanu. «Ziņu» redakcijā vērsās ģimene, kurai radušās problēmas ar mājmācības dokumentu sakārtošanu. Mācību gads bija sācies ar uztraukumu, ka par desmitgadīga zēna mājmācību 4. klasē tika prasīta ģimenes ārsta zīme, kas arī mediķim likās nesaprotami, jo bērns ir pilnīgi vesels.
«Mums prasa ģimenes ārsta zīmi, kas apliecinātu, ka mūsu desmitgadīgajam dēlam Danielam būtu ieteicams mācīties mājās. Taču Daniels ir vesels, viņa mācīšanās mājās ir mūsu ģimenes izvēle. Ārsts īsti nesaprot, kādu zīmi viņam lūdz rakstīt,» stāsta četru bērnu mamma Tatjana Sorokina-Ozola. Viņa piebilst, ka zēns trenējas daiļslidošanā un mācās arī mūzikas skolā. «Šīs daudzās profesionālās ievirzes nodarbības dažkārt pārklājas ar stundām sākumskolā. Mūsu izvēle par mājmācību lielā mērā pamatota ar rūpēm par to, lai neciestu dēla izglītības kvalitāte,» saka daudzbērnu ģimenes māte.
Ministru kabineta noteikumi nerunā skaidru valodu
Ministru kabineta noteikumi Nr.591, kuros grozījumi pēdējo reizi veikti 2015. gada 13. oktobrī, nosaka, ka par mājmācību ir atbildīgi izglītojamā vecāki. Noteikumi paredz arī to, ka mājmācību var sākt tad, ja bērnam ir nepieciešami īpaši apstākļi, kurus skola nespēj nodrošināt. Šī nepieciešamība ir jāpamato ar ģimenes ārsta, ārstējošā ārsta vai arī psihologa izsniegtu izziņu.
Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece Ineta Ivana tomēr skaidro, ka nepārprotami mājmācība ir paredzēta veseliem, normāliem bērniem. «Tā tas bijis arī līdz šim. Pērn veiktie grozījumi izmainījuši tikai to, ka valsts mājmācības iespējas atļāvusi izmantot līdz 6. klasei. Agrāk tas bija līdz 4. klasei,» uzsver I.Ivana. Viņa atklāj, ka šīs izmaiņas rosināja nevalstiskās organizācijas, kas apvieno ģimenes, kuras bērnus izglīto mājmācībā. Turklāt arī izglītības sistēmā stingrāk iezīmējas mācību posms līdz 6. klasei, kuru beidzot ir pārbaudes darbi. I.Ivana atzīst: «Bieži vien mājmācību izvēlas ģimenes, kurās bērniem mācību vielas apguvē piemīt lēnāks temps. Viņi ir vairāk intraverti. Taču tas nebūt nenozīmē, ka tie nav veseli bērni. Diez vai mums ģimenes ārsti dotu ziņas, kādi ir daudzie iemesli, kāpēc viņi iesaka bērniem mājmācību. Noteikti tās nav problēmas, kas būtu apstiprināmas ar diagnozi,» teic I.Ivane. Viņa piebilst, ka mājmācība var attiekties uz izciliem, talantīgiem bērniem, kuri spēj pastāvīgi mājās mācīties. Taču jebkurā gadījumā ģimenei ar skolu ir jābūt labam kontaktam.
Uz skolu aiziet iepazīties
Ozolu ģimenes vecākā meita Ieva pirms diviem gadiem, būdama sestklasniece, aizcīnījās līdz finālam Latvijas Televīzijā skolēnu erudīcijas konkursā «Gudrs, vēl gudrāks». Visi bērni, ieskaitot jaunāko meitiņu piecgadnieci Sofiju, kas sākumskolā apmeklē nodarbības pirmsskolas izglītībā, un jaunāko dēlu otrklasnieku Nilu, mācās ļoti sekmīgi. Mājmācība kā mācību metode izvēlēta vienīgi Danielam, kurš arī pārbaudes darbus kārto ar labām un izcilām sekmēm. «Nezinu, kā būs nākamajā mācību gadā, bet šogad lai viņš mācās mājās,» saka T.Sorokina-Ozola. Viņa atzinīgi vērtē sadarbību ar Jelgavas 4. sākumskolu, kur mācās trīs bērni, bet Danielam tiek rīkotas pārbaudes. Viņam uz skolu ir atļauts iet arī ārpus šīm pārbaudēm, kad vien viņš to vēlas. Laikā, kad «Ziņas» sarunājās ar mammu, Daniels bija aizgājis uz skolu, lai, piedaloties stundā, iepazītos ar informātikas skolotāju.
Pēc telefonsarunas ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvi I.Ivanu T.Sorokina-Ozola secina – pamatojot bērna vajadzību izglītoties mājmācībā, ģimenes ārstam ir jālūdz izziņa, ka šī metode ir lietderīga, lai bērnu nepārslogotu. Tas nenozīmē, ka viņš ir bijis pārslogots. Sarunā ar «Ziņām» mamma piebilda, ka šis formulējums nav īsti precīzs. Skaidrs, ka Ministru kabineta noteikumus tik ātri neizmainīsi, bet laiks iet, mācību gads jau ir sācies, tādēļ ar dokumentu kārtošanu nedrīkst kavēties.
«Mēs esam daudzbērnu ģimene, kurā katram bērnam veltīt pienācīgi ilgu laiku ir problemātiski. Mājmācība mums atļauj viņu audzināšanai atvēlēt vairāk laika. Turklāt mazam bērnam vairāk jādzīvo saskaņā ar saviem bioritmiem, un arī šajā ziņā mājmācība ir pretimnākoša. Daniels ir ļoti sportisks, kustīgs, skolā viņam būtu grūti nosēdēt,» spriež T.Sorokina-Ozola. Viņa piebilst, ka audzināšanā vadās pēc angļu psihologa Džeimsa Doksona publikācijām. Pati Tatjana bērnībā Rīgā mācījusies skolā ar diviem tūkstošiem skolēnu. Viņai nešķiet, ka lielā skolā dzīvei sagatavoties var labāk. Ģimenē uzskata, ka Daniels ir pietiekami socializējies.
Tikai izņēmuma gadījumos
Saistībā ar mājmācību savi piedzīvojumi ir arī daudzbērnu ģimenei, kura dzīvo attālāk laukos. Arī viņu bērnu sekmes ir labas. Tiesa, bērni ir nomainījuši vairākas skolas, līdz beidzot par labāko atzīta sadarbība ar Jelgavas novada Neklātienes vidusskolu. Tur 6. klasē mācās arī viens no šīs ģimenes bērniem. «Nevienā likumā nav teikts, ka bērnam katru dienu ir jāiet skolā. Ar to, kā tiek organizētas nodarbības Jelgavas novada Neklātienes vidusskolā, esam ļoti apmierināti. Puika nodarbības apmeklē noteiktā laikā vismaz reizi nedēļā un bieži vien mācību uzdevumus saņem datorā,» stāsta tēvs.
Neklātienes skolas direktore Irma Sermūksle atzīst, ka sadarbība ar šo daudzbērnu ģimeni ir sekmīga. Mācībās tiek izmantoti arī tālmācības elementi. «Tie nav tradicionāli gadījumi, mēs noteikti tādus audzēkņus «nevaņģojam». Man bērni ir gājuši parastā skolā, taču katra ģimene ir citāda, un, esot zināmiem nosacījumiem, ja mēs spējam vienoties, bērns var iet neklātienes skolā,» teic direktore. Viņasprāt, būtu labi, ja kāda no pedagoģiskajām augstskolām veiktu pētījumu par to, kādi rezultāti ir mājmācībai. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ziņām, Latvijā mājmācībā izglītojas ap deviņdesmit bērnu.
