Jau pērnruden pašvaldības izveidota komisija secināja, ka viens no abiem Rožu ielas 1/3 namiem ir fiziski novecojis un uzdeva Nekustamā īpašuma pārvaldei (NĪP) novērst tā bojāeju. Taču kopš rudens tāpat kā visus iepriekšējos 12 gadus apsaimniekotājs neko nav darījis, tādēļ nu šī pati komisija secina – māju, kas esot ne vien fiziski, bet arī morāli novecojusi, lētāk nojaukt, nekā atjaunot. Kultūras pieminekļu aizstāvji uzsver, ka pirms 110 gadiem celts nams nevar būt morāli novecojis, turklāt karā sabombardētajā Jelgavā īpaši saudzējama būtu katra veca ēka.
Rožu ielā 1/3 vienā adresē reģistrēti divi nami, kas celti 1900. un 1904. gadā. Divstāvu ēkās kopā ir 22 dzīvokļi, no kuriem 10 pieder pašvaldībai. Māju vecākie iedzīvotāji «Ziņām» stāsta, ka 1964. gadā abās ēkās veikts kapitālais remonts. «Pa lielam viss bija kārtībā – telpas sausas, koka sienas un dēļu grīdas puves neskartas, kārtīgs jumts un notekcaurules,» atceras vienas mājas vecākā Sandra Paulsone. Ap to laiku namu apsaimniekošana tika uzticēta NĪP, kas šo gadu laikā pamanījusies par to no iedzīvotājiem iekasēt prāvas summas, bet māju labā nav darījusi gandrīz neko. Maksu palielina, taču parāds paliekLīdz pat 2008. gada sākumam Rožu ielas iedzīvotāji maksāja salīdzinoši nelielu apsaimniekošanas maksu, no kuras liela daļa aizgāja NĪP administrācijas uzturēšanas tēriņiem un sētnieka pakalpojumiem. Tā un dažu, lielākoties pašvaldības dzīvokļos dzīvojošo, parādnieku dēļ mājas iedzīvojās pamatīgos parādos. Lai problēmu risinātu, pēc NĪP ierosinājuma pirms diviem gadiem apsaimniekošanas maksu palielināja līdz 44 santīmiem par kvadrātmetru. Vēlāk gan izdevies pierādīt, ka pietiek ar 37 santīmiem. Taču arī ar tik lielu maksu mājas aizvien bija «mīnusos». Šā gada sākumā bilances dati rādīja, ka no iekasētās naudas teorētiski pat vairāk nekā 600 latu palicis pāri, taču iedzīvotāju teju 4800 latu parāds par īri, apsaimniekošanu, ūdeni un atkritumu izvešanu cerētos uzlabojumus licis aizmirst. «Šie nami pārcietuši karus un vētras, taču NĪP bezdarbībai tie nespēja pretoties,» saka S.Paulsone. Tagad NĪP atsūta strādniekus vien tad, kad aizdambējas kanalizācija. «Pēdējais apsaimniekotāja varoņdarbs bija dienā, kad augšstāva neapdzīvotajā dzīvoklī plīsa kanalizācijas caurule un visi sūdi gāzās kaimiņiem uz galvas. NĪP atsūtīja mašīnu, lai izsūc aku! Protams, patriecām, jo plīsusi taču caurule. Ar lielām mokām strādnieki gan ieradās, bet tā aizvien ir tikai aptīta ar lupatām,» sašutusi S.Paulsone. Parādus veido pašvaldības dzīvokļiIzrādās, liela daļa (ap 2300 latu) milzīgā parāda gulst uz pašvaldības pleciem. No abu ēku kopējiem 596 kvadrātmetriem 315 ir neprivatizēto dzīvokļu platība. Kaut arī vienā dzīvoklī sen jau neviens nemīt, NĪP turpina tam sūtīt rēķinus, audzējot parādu. Citā jau pirms gada īrniece ielikta cietumā, taču rēķini turpina pienākt, bet vēl vienu mitekli pašvaldība piešķīrusi kādam slimam cilvēkam, kas arī nespēj nomaksāt rēķinus. Tā kā parādu summa ir tik liela, NĪP pārstāve Natālija Vasiļjeva pērnruden ierosinājusi apsaimniekošanas maksu palielināt līdz 49 santīmiem, taču iedzīvotāji bijuši pretī – šajos namos dzīvo ne tie situētākie cilvēki. Esot morāli novecojusiReaģējot uz iedzīvotāju izmisīgajiem palīgā saucieniem, pagājušā gada 12. oktobrī pašvaldības izveidota komisija pārbaudīja ēku tehnisko stāvokli. Dzīvojamā fonda speciālisti secināja, ka koka mājas ir «fiziski un morāli novecojušas». Sašutusi par apzīmējumu «morāli novecojusi» ir Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova. Viņa uzsver, ka vēsturiskus koka namus nekādā gadījumā nevar dēvēt par morāli novecojušiem. E.Mantrova sola, ka jau nākamnedēļ uz Rožu ielu dosies eksperti, lai novērtētu mājas stāvokli. Speciālisti rudenī atzina, ka viens no pašvaldības dzīvokļiem ir neapdzīvots un izdemolēts, logi aizsisti ar skaidu plāksnēm, mājas ieejas gaiteņos izlauzti grīdas segumi, daļai ēkas nav lietusūdens notekas. «Tādēļ pilnībā satrupējuši apakšējie apdares dēļi un bojāta nesošā sienas konstrukcija,» teikts atzinumā. Visus uzskaitītos trūkumus pašvaldība lika novērst pašas kapitālsabiedrībai, kura 12 gadu laikā namus tiktāl novedusi. NĪP tika arī likts parādniekus izdzīt no dzīvokļiem un piedzīt nesamaksāto naudu. Taču NĪP neko nav darījusi.Nojaukt lētāk, nekā rekonstruētJūlija vidū tā pati pašvaldības komisija atkārtotas apskates laikā secināja, ka vecākā no abām mājām ir neapmierinošā tehniskā stāvokli, nesošās sienas nolietojušās, satrupējušas, ēka nosēdusies un sašķiebusies. Galvenais secinājums: «Ēku praktiski nav iespējams renovēt, jo šīs izmaksas būs lielākas, nekā nojaucot un uzceļot jaunu.» Kultūras pieminekļu aizsardzības eksperte E.Mantrova teic, ka vispirms rūpīgi jāizvērtē, vai ēku tiešām nojaukt. «Jelgava jau tā ir sabombardēta, tādēļ jāatstāj un jāatjauno ikviens koka nams, ja vien tas ir glābjams!» Viņa vērtē, ka šajā ēkā ir pietiekami daudz pašvaldības dzīvokļu, tādēļ arī vietējai varai būtu jāuzņemas rūpes par mājas atjaunošanu pat tad, ja tas ir dārgāk, nekā nojaukt un uzcelt citu. Savukārt S.Paulsone neslēpj neizpratni, kādēļ 20 gadu pēc padomju laika beigām mūsu pašvaldībā aizvien turpinās komunisms. Kaut arī privatizācija sen noslēgusies, Rožu ielā divi atsevišķi nami arvien atrodas vienā adresē. Līdz šim tam nav bijis lielas nozīmes, lai gan NĪP visu saņemto naudu un parādus attiecina uz abām mājām kā vienu īpašumu. Taču tagad iedzīvotāji sāk protestēt, jo jaunākajai mājai liek maksāt par vecās nojaukšanu. Kopumā nama likvidēšana izmaksātu 25 tūkstošus latu, aprēķinājusi NĪP. «Tad jau lētāk nodedzināt,» pretī kliedz jau tā mazturīgie iedzīvotāji. Tas, ka divas mājas atrodas vienā adresē, ir pašvaldības neizdarība, vērtē Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders. Jau privatizācijas sākumā tās pienākums bijis abus īpašumus atdalīt.
