Jelgavas 2. pamatskolas 7. klases skolniece Darja Bernikova ir starp desmit labākajiem konkursā «Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijas dzimšanas dienā».
Jelgavas 2. pamatskolā, kur zinības audzēkņi apgūst mazākumtautību izglītības programmā, šis laiks norit Pilsonības nedēļas zīmē. Tas sākās vēl pirms 11. novembra lāpu gājiena, kad skolas logos parādījās latvju rakstu zīmes nacionālajās krāsās, bet pie skolēnu un pedagogu krūtīm – sarkanbaltsarkanās lentītes. Tāpat skolā atklāta Gunāra Timermaņa un Guntara Strangata fotoizstāde «Jelgava», norit patriotiskas mācību stundas, konkurss «Es savā pilsētā un valstī», dzejas lasījumi un citi pasākumi. Piemēram, tradicionālās svinīgās līnijas «Ar mīlestību Latvijai». Savukārt 18. novembrī skolas logos iemirdzēsies svecītes, bet skolēni piedalīsies ugunszīmju veidošanā.
Skola tikai palīdz
Šajā kontekstā īpaši spilgti izceļas 7. klases skolnieces Darjas Bernikovas panākumi Valsts prezidenta kancelejas organizētajā radošo darbu konkursā «Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijas dzimšanas dienā». No 274 iesūtītajām esejām un 25 video uzrunām žūrija, kurā piedalījās Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps, kancelejas Preses dienesta vadītāja Ilze Salna, Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas vadītāja Liesma Ose, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ivars Ījabs un Rīgas Stradiņa universitātes docents Klāvs Sedlenieks, par labākajiem tika atzīti desmit darbi. To autori, kuru vidū ir arī Dobeles 1. vidusskolas 7. klases audzēknis Igors Lobzanovs, tika aicināti uz apbalvošanu Rīgas pilī pie Valsts prezidenta.
«Iespējas visiem bija vienādas, bet Daša to izmantoja. Turklāt, ja blakus ir profesionāli skolotāji, kas bērnam palīdz un virza, tad ir arī rezultāts. Ļoti būtiski ir pamati – attieksme, izpratne, māju sajūta. Tos dod ģimene. Skola tikai palīdz,» par Darjas panākumiem, kurus palīdzēja kaldināt skolotāja Irina Pļetņikova un Sanda Aizupe, priecājas 2. pamatskolas direktore Ināra Keiša.
Kopā ar ģimeni dosies pie ezera
Pati Darja gan atzīst, ka viņai ir grūti sevi ieraudzīt Valsts prezidenta amatā. Vairāk viņa sapņo par arhitekta profesiju. «Savā darbā gribēju īpaši izcelt, ka jāciena sava ģimene un Latvijas vēsture. Mācāmies to skolas programmā, un man tā šķiet interesantāka nekā pasaules vēsture,» stāsta Darja, piebilstot, ka viņai labi padodas arī matemātika, bioloģija un citi priekšmeti. Savukārt pēc skolas meitene apgūst klavierspēli, floristiku un dejas. «Latvijas dzimšanas dienā, ja nelīst, mēs ar ģimeni dodamies pie ezera, kur tētis kurina ugunskuru, mamma cep, bet mēs ar brāli dauzāmies sniegā, ja tas ir, skraidām, spēlējam bumbu. Vakarā noteikti braucam skatīties uguņošanu. Savā pilsētā un valstī jūtu siltumu, jo te ir mana ģimene. Tāpēc nekur doties projām negribētu,» spriež septītklasniece.
Valsts prezidenta kanceleja konkursu rīko, lai veicinātu Latvijas skolēnu patriotismu un pilsonisko līdzdalību, kā arī sekmētu interesi par valstiskumu un Valsts prezidenta institūciju. Tajā bija aicināti piedalīties Latvijas skolu 5.–12. klašu skolēni, esejas vai video formātā sagatavojot savu uzrunu Latvijas dzimšanas dienā 18. novembrī, ko viņi teiktu, ja būtu Valsts prezidents.
Darjas Bernikovas uzruna
Pēc dažām minūtēm man vajadzēs iziet uz skatuves pie mikrofona un uzrunāt savu tautu… Ar cerību un ticību uz mani skatīsies tūkstošiem cilvēku… Ko es teikšu šeit sanākušajiem cilvēkiem? Vai varēšu attaisnot viņu cerības un vēlmes? Laiks sāk ritēt straujāk… Sirds krūtīs sitas arvien spēcīgāk un spēcīgāk… Pieci, četri, trīs, divi, viens…
Dārgie Latvijas iedzīvotāji!
Šodien mūsu valstij ir 98. dzimšanas diena. Tas ir daudz vai maz? Ja vērtējam pēc cilvēka mūža garuma, tad daudz, bet, salīdzinot ar tūkstošiem gadu vecām valstīm, – maz. Bet šī ir mūsu valsts, mūsu vēsture, mūsu īpašā diena.
Pirms 98 gadiem šajā dienā tika dibināta Latvijas Republika un sākās atskaite smagiem un grūtiem gadiem, bet tajā pašā laikā brīnišķīgam un cerību pilnam laikam, kad varējām vērot mazas valsts pārvērtības par cienījamu republiku. Varējām priecāties par dažādām mazām, bet ļoti svarīgām uzvarām, jo tās noveda pie arvien lielākiem panākumiem, kā rezultātā esam pilntiesīgi Eiropas iedzīvotāji ar savu viedokli un iespējām. Vienmēr esam gatavi pasniegt izpalīdzīgu roku tiem, kam tā visvairāk nepieciešama, neskatoties ne uz valstu robežām, ne cilvēku tautību un piederību. Laikā, kad bēgļi pāršalc Eiropas valstis, mums ir jābūt skaidrai un zināmai nostājai. Mums jāsniedz palīdzība savu iespēju robežās, mēs nedrīkstam aizmirst par cilvēcību un līdzcietību!
Kad Latvijai klājas grūti, mēs varam saņemt palīdzību un to izmantojam. Mēs esam atbildīgi ne tikai pret mūsu tautu, bet pret visu Eiropu un tās iedzīvotājiem.
Mūsu valsts nav liela, bet vienmēr gatava sadarboties, veidot kultūras un politiskos dialogus, pilnveidoties dažādos projektos un tos izmantot mūsu attīstībai, piedalīties un reprezentēt sevi starptautiskos pasākumos. Lepojamies ar saviem 33 sportistiem un viņu komandām, kas šogad pārstāvēja mūsu valsti Riodežaneiro 11. vasaras olimpiskajās spēlēs, kā arī patiess gandarījums un lepnums par mūsu paraolimpiešiem, kas Latvijai izcīnīja godalgotas medaļas.
Šajā gadā esam paveikuši daudz lielu darbu un spēruši lielus soļus, lai uzlabotu mūsu dzīves līmeni – turpinām cīņu ar korupciju, lai to samazinātu līdz minimumam, palielinājām pensijas, lai uzlabotu mūsu pensionāru dzīves apstākļus, samazinājām bezdarba līmeni un radījām invalīdiem piemērotas darba vietas, un vēl daudzas citas izmaiņas.
Mums jālepojas ar savām dziesmām, dejām un tradīcijām, tās mums dod spēku un izturību, iedvesmo un virza uz jauniem mērķiem, sapņiem un to piepildījumu! Atcerēsimies un leposimies ar saviem varoņiem, pilnveidosim latviešu valodas zināšanas, mācīsimies vēsturi! Iepazīsim sevi, savu ģimeni un tautu! Mīlēsim un godāsim to, jo tikai kopā mēs varam sasniegt lielus mērķus, jo, kā vēsta mūsu tautas paruna, – «mazs cinītis gāž lielu vezumu». Neesam finansiāli bagātākā valsts, bet mēs savā dzimtenē varam justies droši, pasargāti.
Šodien vēršos pie ikkatra no jums, pie katra, kurš ciena, novērtē un mīl savu dzimteni, savu valsti. Centīsimies un pilnveidosimies kopā Latvijas labā! Vismazākais jūsu ieguldījums Latvijas labā ir vērā ņemams un nozīmīgs, tas palīdz mums attīstīties kā tautai, kā nācijai, kas dzīvo skaistās Baltijas jūras krastā, meža un upju ieskautā, putnu un koku šalku piepildītā, ar Lielvārdes jostas rakstiem svētītā vietā! Mēs esam īpaša zeme, īpaša tauta.
Latvija ir mūsu Dzimtene!
Dievs, svētī Latviju!
