Jelgavas Dome ceturtdienas sēdē pierādīja savu spēju soļot līdzi laikam un jaunākajām likumdošanas prasībām.
Jelgavas Dome ceturtdienas sēdē pierādīja savu spēju soļot līdzi laikam un jaunākajām likumdošanas prasībām. Proti, arī Jelgavā saskaņā ar Domes sēdē apstiprināto sabiedrisko pakalpojumu regulatora nolikumu kopš ceturtdienas darbosies sabiedrisko pakalpojumu regulators ar Valentīnu Dunājevu priekšgalā. To, ka darāmā jaunizveidotajai institūcijai netrūks, var skaidri nojaust no regulatora noteikumiem, kur starp regulatora funkcijām minēta arī pakalpojumu lietotāju interešu aizstāvība, ar ko līdz šim Jelgava laikam īpaši lepoties nevarēja. Savukārt starp regulatora tiesībām un pienākumiem minēta iesniegumu un sūdzību izskatīšana attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas izriet no līgumattiecībām starp regulējamā sabiedriskā pakalpojuma sniedzēju un lietotāju. Par darba trūkumu šajā jomā regulatoram nebūs iemesla sūdzēties.
Jaunā institūcija Jelgavas pilsētas pašvaldības teritorijā regulēs sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu kā uzņēmējdarbību šādās nozarēs: sadzīves atkritumu apsaimniekošana, ūdensapgāde un kanalizācija, siltumapgāde (kur ražošanas procesā netiek izmantota elektroenerģija), kā arī sabiedriskā autotransporta pakalpojumi, kas tiek dotēti. Citiem vārdiem sakot, pietiekami plašs sabiedrisko pakalpojumu spektrs, kas pakalpojumu izmantotājiem regulāri liek šķirties no mazākas vai lielākas ienākumu daļas. Bet pakalpojumi diemžēl ne vienmēr tiek sniegti pienācīgā kvalitātē. Vēl aizvadītajā nedēļā vairāki Pulkveža O.Kalpaka un Pavasara ielas iedzīvotāji «Ziņām» izteica sašutumu par slikto ūdens kvalitāti – paaugstināto hlora daudzumu un brūngano ūdens nokrāsu. Savukārt apkures sezonas laikā vairāki, pārsvarā ēku stūru dzīvokļu, iemītnieki izteica neizpratni – par ko viņi maksājot Jelgavas STU, ja temperatūra viņu dzīvokļos parasti nepārsniedzot 16 – 17 grādu. Jācer, ka jaunizveidotā institūcija būs spējīga reaģēt arī šādos gadījumos, kad patērētāju interešu aizstāvība paliek pašu patērētāju ziņā.
Starp citu, pēdējā laikā nav dzirdēts, ka STU maksātnespējas risinājums būtu pavirzījies uz priekšu. Vai Dome ir atteikusies no investora meklēšanas? Kopš 1. marta ir bijis pietiekami laika, lai izsludinātu vismaz piecus investoru pieteikšanās konkursus. Nav skaidrs, kāpēc tas nav izdarīts. Turpinot līdzīgā garā, aizvien ticamāks šķiet «Ziņu» pieņēmums, ka investora piesaiste līdz Saeimas vēlēšanām var izrādīties neizdevīga kādam no Domes pozīcijas pārstāvjiem vai var nevajadzīgi saspīlēt attiecības Centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienības Jelgavas biedru vidū. Šādā situācijā nevar apskaust jaunradīto regulatoru, kuram, apstiprinot siltumenerģijas tarifus, būs ļoti grūti izšķirties – nepieciešamības gadījumā atbalstīt siltumenerģijas tarifa palielinājumu, tādējādi nesamazinot STU akciju kontrolpaketes vērtību potenciālajā piedāvājumā investoram, vai arī spert soli pretim siltumpatērētājiem, samazinot STU izdzīvošanas izredzes. No apkures atslēgto dzīvokļu apmeklēšana, protams, ir laba lieta, taču tā ir sava veida lāpīšanās, jo, pat ja 100% pieslēgtos atpakaļ visi no centralizētās siltumapgādes atvienotie dzīvokļi, tas neglābtu STU no maksātnespējas un pilsētu – no parādu nastas. Tāpēc varbūt būtu laiks izbeigt aizmālēt acis.
Savukārt par ceturtdienas Domes sēdes «rozīnīti» jāuzskata Domes pozīcijas lēmums piešķirt 300 latu no izdevumiem neparedzētiem gadījumiem sabiedriskajai organizācijai «Latvijas Čigānu nacionālā kultūras biedrība». Pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs šādu lēmumu skaidroja ar šīs nacionālās minoritātes trūcīgo materiālo situāciju Jelgavā. Tikai būtu interesanti redzēt dokumentālu pamatojumu šādam aprēķinam attiecībā pret citām nacionālajām kultūras biedrībām, kurām nu ir tiesības vērsties Domē un pieprasīt savus 300 latus. Jo – kā var atteikt vieniem, ja otriem piešķir. Inteliģenti politiķi jau sen lieto citas metodes elektorāta piesaistīšanai.
