Izstumdīt lietus mākoņus nav organizatoru spēkos. Pārējie secinājumi par 2004. gada Pilsētas svētku norisi gan pārtaps praktiskos uzdevumos, gatavojot nākamā gada programmu un, kā katru gadu, domājot arī par jauninājumiem.
Izstumdīt lietus mākoņus nav organizatoru spēkos. Pārējie secinājumi par 2004. gada Pilsētas svētku norisi gan pārtaps praktiskos uzdevumos, gatavojot nākamā gada programmu un, kā katru gadu, domājot arī par jauninājumiem.
Galvenais secinājums pēc gadu senu notikumu analīzes, par ko vēstīja šā gada Pilsētas svētku programma, šķiet, bija aģentūras “Kultūra” vēlme panākt, lai šogad neviens nevarētu pārmest norišu daudzveidības jaukšanu ar dezorientējošu juceklīgumu. “Jāraujas uz pusēm”, lai pabūtu divos atstatu, bet vienlaicīgi notiekošos sarīkojumos, gandrīz nebija. Neskaitot jelgavnieku karsti iemīļoto spēkavīru šovu, Sporta servisa centra rīkotās norises bija norobežotas ne tikai citā pilsētas daļā, bet arī tām atvēlētā atsevišķā dienā.
Mazāk bija arī to maksas sarīkojumu, kuru saistība ar Pilsētas svētkiem ir vai nu nejauša norišu laika sakritība, vai rīkotāju mērķtiecīga vēlme izmantot publicitāti, ko sniedz iekļaušana Pilsētas svētku programmā. Ne pirmo reizi kultūras namā notika asociācijas “Mooncat” kaķu izstāde. Savukārt “Mēmā šova” filmas “Es mīlu jūsu meitu” seansu un tikšanos ar producentu grupu (tiesa, ar noslēgumā “piekombinētu” balli pēdējos gados neiztrūkstošu Jelgavas Pilsētas svētku viesu grupas “Rīgas viļņi” pavadībā) aģentūras direktors Mintauts Buškevics vērtē kā iederīgu svētku programmas daļu, kāpēc “Mēmā šova” turnejas pieturvieta Jelgavā tieši šajā laikā bija vairāk pilsētas, nevis filmas autoru iniciatīva.
Ar to svētku noskaņas daļu, ko, spriežot pēc labvēlīgajām atsauksmēm, ceturtdien daudzos bija radījusi pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņu un skolēnu koncertēšana Hercoga Jēkaba laukumā, bija jāiztiek līdz pat sestdienai. Tās vakarā Sv.Annas baznīcā skaistu un labi apmeklētu koncertu sniedza Liepājas zvanu koris “Gloria Deo”, kontrtenors Sergejs Jēgers un ērģelnieks Aigars Reinis. Sestdienas rītā sešdesmit dalībnieku “apdzīvotās” un saulainajā laikā kupli apmeklētās preču un darbnīcu “ielas” Hercoga Jēkaba laukumā apliecināja – Amatu diena pletusies plašumā arī šogad. Taču muzikālās norises piektdien spilgti raksturoja, ko nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ var zaudēt, ja uzņemas risku, izvēloties programmā iekļaut mazāk sarīkojumu, taču paplašinot to vērienu. Jo lielāks notikums, jo visaptverošāka tā loma kopējās svētku noskaņas radīšanā. Neveiksmes gadījumā tikpat liels ir ne ar ko neaizpildāmais “caurums” kopiespaidā. Pēdējais notika piektdien: uz Pilsētas svētku programmas “mugurkaulu” – interaktīvo koncertu “Jelgavnieki dzied un dejo” – liktās cerības izjauca lietus, un pilsēta palika bez vienojošas svētku noskaņas. Mākoņus bīdīt nav organizatoru spēkos, taču cerētā svētku kulminācija izvērtās tikpat vērienīgā svinību neesamības sajūtā, ko remdēt nespēja neviens cits programmas posms. Spriežot pēc kolektīvu vadītāju stāstītā, tieši koncerta nenotikusī deju daļa bija pārdomātākā no skatītāju iesaistīšanas viedokļa. To, neapšaubot mūziķu aizrautību, nevar teikt par notikušo daļu koru un bigbenda sniegumā – publika līdzi nedziedāja visdrīzāk ne jau lietus dēļ, bet tāpēc, ka izvēlētajām kompozīcijām nezināja vārdus. Pat ja nākamreiz klausītāju piebalsošanu mēģinātu panākt ar vairāk tautā pazīstamām dziesmām, karaoke ekrāna nepieciešamību šādās reizēs tomēr būtu vērts apsvērt.
Taču nav ļaunuma bez labuma. Tas, ka “Deju upe” lietus dēļ pirms nedēļas “neplūda” Lielajā ielā, licis apdomāt tās iekļaušanu pirmsjāņu Zāļu tirgus programmā. Un neiespējami nav no Rīgas astoņsimtgades svētkiem aizgūto domu, īstenotu pilnīgākā versijā, pieredzēt arī vēlāk. Žēl tikai, ka, izmēģinot jaunas ieceres, aizmirstas iepriekšējās. No daudzveidības viedokļa svētki iegūtu, ja tajos redzamu vietu ieņemtu informatīvi izglītojoša daļa, ar kādu Ģ.Eliasa muzejā rīkoto lekciju ieskats pilsētas un novada vēsturē svētkus bagātināja pagājušogad. Šai ziņā aktuāls paliek tas pats, kas pirms gada, – meklēt jaunus pasniegšanas veidus.
M.Buškevics atzīst – jauninājumu (“Jelgavnieki dzied un dejo”, Vides diena) programmā nebija daudz, taču tie nav pašmērķis, un svētku pamats tomēr būs un paliks tādas tradicionālas norises kā gājiens, jauno jelgavnieku uzstāšanās pilsētas centrā un koncerts Sv.Annas baznīcā. Nākamajos Pilsētas svētkos varētu būt pārdomātāk īstenota “Jelgavnieki dzied un dejo” ideja un papildinājumi bērniem domātajā programmā – iespēja ne tikai vērot koncertu un piedalīties atrakcijās, bet iesaistīties krāsainā un visādi citādi atraktīvā šovā. M.Buškevics piekrīt, ka vērtīga būtu muzeja plašāka atkaliesaistīšanās. Šādu iestādes gatavību apliecināja arī muzeja direktores vietniece Marija Kaupere.
Bēgot no programmas pārblīvētības, svētku rīkotāji nebija pasargāti no pietuvošanās otrai galējībai – salīdzinoši maz notikumu, “izkaisīti” pārāk daudz dienās. M.Buškevics atbild, ka savu lomu nospēlējusi izšķiršanās svētkus rīkot nedēļu agrāk nekā citus gadus. Vairāku Pilsētas svētku tradicionālu daļu organizatori savukārt orientējās uz pierasto maija pēdējo nedēļas nogali, kāpēc rīt paredzētā regate Lielupē un motociklistu kluba “Zemgaļu leģions” saiets zināmā mērā uzskatāmi par Pilsētas svētku noslēgumu.
Ja neskaita zvaigžņotos karogus, uzrakstu “Mēs – Eiropā” gājienā, kā arī priekšvēlēšanu aģitāciju Amatu dienā, nekādas svētku tēmas “Mēs – Eiropā” akcentēšanas sarīkojumos nebija. “Bet iestāšanās ES jau nenozīmē, ka svētkus būtu jāsvin citādi nekā līdz šim,” skaidro aģentūras direktors. “Ar nosaukumu gluži vienkārši gribējām uzsvērt, lai šos Pilsētas svētkus atcerētos kā pirmos, kopš esam ES.”
***
2004. gada Pilsētas svētku plusi un mīnusi
+ Īpaši šiem svētkiem gatavotu sarīkojumu lielāks īpatsvars nekā pagājušogad.
+ Programmas pārskatāmība, norišu laika savstarpēja “nepārklāšanās”.
+ Pirmais mēģinājums Jelgavas svētku norisēs iedzīvināt vairākus vērtīgus aizguvumus.
+ Vairāki izdevušies koncerti.
+ Amatu dienas pieņemšanās vērienīgumā.
– Atvēlēto dienu skaitam pārāk maz norišu.
– Lielāka vienveidība, mazāk būtisku jauninājumu nekā pagājušogad.
– Laika apstākļu riska, kam pakļauts galvenais sarīkojums, neattaisnošanās.
– Svētku tēmas neiedzīvināšana norisēs.
– “Jelgavnieki dzied un dejo” koru daļas neatbilstība interaktīva koncerta iecerei.
