Izrādās, Latvijā informācijas līdzekļu ekspertu ir daudz. Aizvadītajā nedēļā teju vai katrs sevi cienošs politiķis vai vienkārši interesents bija gatavs un ar lielu entuziasmu izteicās par abu sabiedriskās televīzijas kanālu finansēšanas problēmām.
Izrādās, Latvijā informācijas līdzekļu ekspertu ir daudz. Aizvadītajā nedēļā teju vai katrs sevi cienošs politiķis vai vienkārši interesents bija gatavs un ar lielu entuziasmu izteicās par abu sabiedriskās televīzijas kanālu finansēšanas problēmām. Domu graudu gan šajās diskusijās nenoliedzami bija mazāk nekā pelavu, taču vismaz attiecībā uz vienu šaubas neradās. Sabiedrība, kas nemitīgi tiek informēta par gāzes un citu sadzīvei vitālu energonesēju, preču un pakalpojumu iespējamajiem cenu kāpumiem, ir diezgan kategoriska pret TV abonēšanas maksu ieviešanu. Vienkāršāk sakot – skatītāji no šīs maksas, ja arī tāda tiks ieviesta, mēģinās izvairīties visiem iespējamiem veidiem. Zinot kaut vai Valsts ieņēmumu dienesta «panākumus» akcīzes nodokļa iekasēšanā, iespējams paredzēt, ka TV abonentmaksu iekasēšanas administrēšana var izmaksāt dārgāk par iekasēto summu.
Turklāt sabiedrībai acīmredzami nav ticības, ka abos nacionālajos TV kanālos tuvākajā laikā izdosies redzēt vairāk kvalitatīvu autorraidījumu, kas turklāt būtu vismaz relatīvi brīvi no slēptās reklāmas. Tāpēc ir apsveicama LTV ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Gundara Rērdera rīcība, nepiekrītot Rīgas Domes iniciatīvai ar 50 tūkstošiem latu «piedalīties sabiedriskās televīzijas finansēšanā», pretī par to prasot veidot acīmredzot galvaspilsētas Domes pozīcijai lojālus raidījumus ar nosaukumu «Rīgas ziņas». «Gundara Bojāra
