Abos Lielupes krastos no Jelgavas līdz pat Kalnciemam tūkstošiem hektāru noteiktas kā polderu teritorijas, kur pirms vairākiem gadu desmitiem, lai novērstu upju applūšanas draudus, izbūvēti aizsargdambji un sūkņu stacijas. Uzplūstošais ūdens no šīm platībām regulāri tiek pārpumpēts uz Lielupi vai citām tās baseina upēm, tādējādi plašajā līdzenumā līdz šim bijusi droša dzīvošana un saimniekošana. Kopš polderu izveides tos uzturējusi valsts, ik gadu tērējot ap 110 tūkstošiem latu, taču no nākamā gada vidus valsts iecerējusi par applūstošo teritoriju kopšanu likt maksāt zemes īpašniekiem.
Valsts meliorācijas sistēmu veido polderos izvietotās sūkņu stacijas un citas inženiertehniskās būves, kas pieder valstij, bet atrodas uz privātpersonu vai pašvaldību zemes. Tādējādi līdz šim Lielupes un citu upju krastos mītošie iedzīvotāji un lauku uzņēmēji nemaz neizjuta polderu darbu – teritorijas ir nosusinātas un pasargātas no applūšanas. Meliorācijas likuma grozījumu projekts, par ko šodien steidzamības kārtībā plāno balsot Saeima, paredz izdevumus par visu polderu apsaimniekošanu uzkraut tajos esošās zemes saimniekiem, tādējādi valstij gada laikā ietaupot ap pusmiljonu latu. Šos tēriņus galvenokārt veido maksa par sūkņu staciju patērēto elektroenerģiju. Likumdevējs gan vēl nav izlēmis, kas būs atbildīgs par polderu uzturēšanu – vai nu to turpinās darīt valsts, vai arī šo funkciju deleģēs pašvaldībām. Tāpat pagaidām nav zināms, kas un kā tam nepieciešamos līdzekļus iekasēs no platību saimniekiem. Pašu likuma grozījumu autoru domas šajā jautājumā dalās. Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa (Tautas partija) parakstītajā Meliorācijas likuma grozījumu anotācijā teikts, ka «valsts, ekspluatējot un uzturot sūkņu stacijas, būtībā veic pakalpojumu, kas līdzīgs ūdenssaimniecības (ūdensapgāde, kanalizācija) pakalpojumiem, par kuru nodrošināšanu tiek iekasēta samaksa».Saeimas iecere nozīmē, ka ar lielākajiem tēriņiem jārēķinās Jelgavas novada iedzīvotājiem, jo visblīvāk polderu sistēmas izvietotas pie mums – Lielupes abos krastos ir septiņi no valsts 34 polderiem. To uzturēšanai 2008. gadā tērēti 110,7 tūkstoši latu, no tiem 77,5 tūkstoši samaksāti «Latvenergo» par sūkņu stacijām piegādāto elektrību. Aptuveni rēķini liecina, ka viena hektāra izmaksas ir ap 16 latu. Piebilstams, ka Tautsaimniecības komisijā izteikts priekšlikums no zemes īpašniekiem prasīt tikai pusi polderu uzturēšanas maksas un atzīts, ka zemes saimniekiem uzlikt šo maksājumu būtu negodīgi. Tā skaidro, ka pēdējo 50 gadu laikā polderu teritorijas uzturējusi valsts, zemes reformas laikā potenciālie platību īpašnieki nav brīdināti par iespējamām izmaiņām, turklāt saskatīti būtiski apdraudējumi, ja sūkņu stacijas pārtrauktu darbu un applūstu tūkstošiem hektāru upju krastos. Jelgavas novada Domes priekšsēdētāja vietnieks Edgars Turks valsts ieceri vērtē kā absurdu. «Tā ir kārtējā funkcija, kam neseko finansējums,» viņš saka – pašvaldībai šim mērķim līdzekļu nav un tie netiks plānoti arī nākamajā gadā. Neapskaužamā situācijā nonākuši zemnieki, kas saimnieko polderu teritorijās. Līvbērzes pagastā vairākos polderos virs tūkstoš hektāru platībās vasarās aug lekna zāle, ko notiesā SIA «Agrofirma Jelgava» govis. Uzņēmuma vadītājs Edgars Silakalns «Ziņām» teic, ka būtu gatavs nevis «kādam nezināmajam» maksāt par polderu apšaubāmu apsaimniekošanu, bet gan pats uzņemties rūpes par sūkņu stacijām un veltīt līdzekļus to darba nodrošināšanai. Novada pašvaldības speciālisti likuma grozījumu izstrādes gaitā arī modelējuši situāciju par to, kas teorētiski varētu notikt, ja zemes īpašnieki nemaksātu par polderu apsaimniekošanu. Ja sūkņu stacijās tiktu atslēgta elektrība un ūdeni no nosusinātajām teritorijām vairs nepārpumpētu uz upēm, lielākais cietējs būtu Līvbērzes pagasts, kur Vecbērzes, Ruduļu un citi polderi klāj 75 procentus teritoriju. Zem ūdens īsā laikā nokļūtu gan Līvbērzes ciemats, gan fermas ar 700 liellopiem, gan auglīgas lauksaimniecības zemes, gan tūkstošiem hektāru kūdras purvu, gan maģistrālais gāzes un naftas vads, valsts nozīmes autoceļi un dabas liegumi.
