Īsi pēc Jaungada svinēšanas uznākušie atkušņi noteikti deva iespēju Jelgavas siltumpatērētājiem uzelpot jau mazliet vieglāk – sak, varbūt pēc bargajiem decembra saliem par janvārī patērēto siltumenerģiju būs jāmaksā mazāk.
Īsi pēc Jaungada svinēšanas uznākušie atkušņi noteikti deva iespēju Jelgavas siltumpatērētājiem uzelpot jau mazliet vieglāk – sak, varbūt pēc bargajiem decembra saliem par janvārī patērēto siltumenerģiju būs jāmaksā mazāk. Darvas karote šajā medus mucā izrādījās apstāklis, ka daudzviet Jelgavā atkusnis iestājās agrāk – vietās, zem kurām atrodas STU siltumtrases. Dīvainākais ir tas, ka šāda bēda skārusi ne tikai Pārlielupi, kur tikpat kā netika ieguldīti bēdīgi slavenā STU rehabilitācijas projekta līdzekļi, bet arī pilsētas centrālajā daļā, kur pēc zemē ieguldītajiem miljoniem latu zaudējumiem siltumenerģijas pārvades sistēmā vajadzētu būt niecīgiem. Bet, ja jau kausē sniegus un liek zālei zaļot gluži kā savulaik ap Iļjiča dzimšanas dienu, tad laikam zaudējumi siltumenerģijas pārvadē ir ievērojami.
Tāpēc diez vai par normālu var nosaukt situāciju Skolotāju ielā 4, kur, pēc mājas iedzīvotājas teiktā, par viena kvadrātmetra apkuri decembrī ir jāmaksā vairāk nekā lats un tajā pašā laikā pagalmā siltumtrasi «iezīmē» zaļā zālīte. Zaļāks nekā citviet ir arī vairākos Raiņa ielas māju pagalmos, kā arī siltumtrasēs gar Uzvaras parku. Un tās ir tikai dažas vietas pilsētā, kur iedzīvotāji ar saviem maksājumiem centīgi tuvina pavasari. No vienas puses, «forši», ir zināma eksotika, taču, no otras, diez vai Jelgavā vajadzētu radīt Kanāriju salu laika apstākļus, tad siltumpatērētājiem pēc siltuma rēķinu nomaksāšanas, šķiet, pietrūktu naudas pat nopirkt «humpalās» šortus.
Izskaidrot šādu situāciju nav vienkārši. Pirmkārt, kā atzīst maksātnespējīgā STU pārvaldnieks Edgars Līcis, ideālas izolācijas nav, ar zināmu siltumenerģijas zudumu procentu ir jārēķinās vienmēr. Otrkārt, Jelgavā ir augsts gruntsūdens līmenis un siltumtrases, kas parasti tiekot guldītas aptuveni metra dziļumā, šeit esot vidēji tikai pusmetra dziļumā, kas veicinot sniega kausēšanu un zāles zaļošanu virs siltumtrasēm. Šāda siltumtrašu «īpašība» atklājoties tad, ja gaisa temperatūra nav zemāka kā – 2 grādi pēc Celsija.
Skaidrs, ka, turpinoties STU maksātnespējai, uzņēmumam nebūs līdzekļu vērienīgiem remontiem un zudumus radošo cauruļu nomaiņai ar jaunām. Tas, starp citu, ir vēl viens iemesls, kādēļ nebūtu pieļaujama vilcināšanās ar STU maksātnespējas procesa risinājumu. Tāpēc, ja Jelgavas Dome ir iecerējusi saglabāt pilsētā centralizēto siltumapgādi, nevarēs pagriezt muguru arī šai problēmai, kas maksā bargu naudu daudziem jelgavniekiem, kuri, kā liecina pēdējās ziņas, nespējot norēķināties par komunālajiem maksājumiem pilsētas dzīvoklī, pārceļas uz pastāvīgu dzīvi vasarnīcā. Un nav izslēgts, ka daļa no šiem cilvēkiem kādu dienu vairs neskaitīsies Jelgavas iedzīvotāji, tā ka pilsētas pašvaldībai, kuras budžeta ieņēmumu lielāko daļu veido atskaitījumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, būtu jāsāk domāt par šo problēmu kontekstā.
Starp citu, runājot par siltumapgādi, lielākie pabērni ir Pārlielupes iedzīvotāji. Lielupes kreisā krasta siltumapgādes sistēmas zudumi vidēji ir ap 17%, bet saskaņā ar STU aprēķiniem Pārlielupē zudumā aiziet veseli 35% siltumenerģijas. Vienkāršāk runājot, katrs trešais lats, ko Pārlielupes iedzīvotāji maksā par siltumu, aiziet vējā. Cerams, ka tas ir pietiekams arguments pilsētas Domei nevilcināties ar STU potenciālā investora atrašanu vai arī pašiem meklēt investīcijas Pārlielupes siltumapgādes sistēmas uzlabošanai. Pretējā gadījumā būs jāsāk domāt par to, ka pilsētas vadība nemaz nav ieinteresēta centrālās pilsētas siltumapgādes sistēmas saglabāšanā, ko ar savu dzīvokļu atslēgšanu praksē ir pierādījis ne viens vien bijušais un pašreizējais Jelgavas Domes deputāts un administrācijas darbinieks. Tikai kā būs ar pārējiem? Diemžēl lielākā daļa jelgavnieku nepārvietojas sarkanos «Volvo» un saņem arī «biškiņ» mazākas algas nekā pašvaldības administrācijas spice.
