Par nevienlīdzīgajiem ES tiešmaksājumiem diskutēts tik sparīgi, ka nepamanīts palicis tas, ka pašos pamatos mainīsies maksājumu aprēķināšanas sistēma. Tā būs daudz stingrāka, un ilgi gaidītie maksājumu griesti ne vienam vien zemniekam var izrādīties neaizsniedzami grūti izpildāmo kritēriju dēļ.«Dīvāna zemniekiem» nemaksās Patlaban ES tiešmaksājumus jeb neatmaksājamo atbalstu par katru īpašumā esošu zemes hektāru saņem persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību. Sākot ar 2014. gadu, visas dalībvalstis pāries pilnībā jaunā struktūrā, kas paredz ļoti stingrus atbalsta piešķiršanas kritērijus un nosacījumus – tiešmaksājumu varēs saņemt tikai tie zemnieki, kuri patiešām veic saimniecisku darbību un kuriem būs piešķirtas tā dēvētās maksājumu tiesības, kas Latvijā būs absolūts jaunums.2014. gadā par hektāru lauksaimnieks saņems 109 eiro, 2015. – 127 eiro, 2016. – 144 eiro, 2017. – 161 eiro, 2018. – 178, 2019. un 2020. gadā – 196 eiro. Tomēr Zemkopības ministrijā (ZM) uzsver – lauksaimniekiem esot skaidri jāapzinās, ka «nevienā gadā un nevienā brīdī šādas summas uz hektāru nebūs». Jaunā maksājumu aploksne katrai valstij jāsadala vairākos «fragmentos» ar ļoti stingriem un specifiskiem izmaksas nosacījumiem atkarībā no saimniecības struktūras, nozares, atrašanās vietas utt. Tas savukārt nozīmē, ka neviens saimnieks teorētiskos 196 eiro par vienu hektāru nesaņems. Cik saņems – tas būs individuāli un atkarībā no lēmumiem, par ko vēl tiek debatēts Briselē.Daļa saimniecību «atbirs» Tiešmaksājumi lauksaimniekiem no 2014. gada sastāvēs no piecām daļām. Platību maksājumus piešķirs: pamata maksājumu shēmā, vēl piemaksājot tā sauktajā zaļajā komponentē un maksājumā jaunajiem lauksaimniekiem, saistītajā atbalstā nozarēm, kas pierādīs, ka ir ekonomiski svarīgas, un īpašumiem apgabalos ar dabas ierobežojumiem.Savukārt jaunums ir ES prasība, lai atbalsta saņēmējs būtu «aktīvs lauksaimnieks». Aktīva lauksaimnieka nosacījumus varētu piemērot personām, kuras iepriekšējā gadā tiešo maksājumu būs saņēmušas 1000 – 5000 eiro robežās. Par konkrētu summas lielumu diskusijas vēl turpinās.Tā kā visi minētie kritēriji ir stingri, paredzams, ka būs saimniecības, kas sijāšanu neizturēs un vienkārši «atbirs». Tomēr ZM norāda, ka situācija nebūt nav dramatiska un par perspektīvām varēs spriest tikai pēc tam, kad tiks pieņemta regula, turklāt katra dalībvalsts būs tiesīga pieņemt lēmumu, kā dalīt naudu.Vienlaikus ZM atzīst, ka turpmāk naudas dalīšanā būs daudz striktāka pieeja lielajiem maksājumu saņēmējiem, kas vienā gadā tiešmaksājumos saņem vairāk par 5000 eiro. Latvijā 2012. gadā šāda bija 5271 saimniecība jeb astoņi procenti no visa saimniecību skaita. No 1001 līdz 5000 eiro saņem 17 025 saimniecības jeb 26 procenti, bet mazāk par 1000 eiro – 43 319 saimniecības jeb 66 procenti saimniecību. Tiem, kas saņem līdz 1000 eiro, pieeja tiešmaksājumu izmaksā būšot salīdzinoši vienkāršāka, jo šie cilvēki patiešām dzīvo laukos un nodrošina lauku vides dzīvotspēju.Grib publicēt atbalsta saņēmējusVēl viens jaunums nākamajā plānošanas periodā tiešmaksājumu sistēmā ir tas, ka dalībvalsts desmit procentus tiešmaksājumu naudas drīkst veltīt tā dēvētajai «mazo lauksaimnieku shēmai». Tas nebūs maksājums par hektāru, bet gan maksājums konkrētai saimniecībai.Mazā lauksaimnieka atbalsts būs ap 500 eiro saimniecībai gadā. Ja lauksaimnieks izrēķinās, ka standarta shēmā saņems tikai līdz 500 eiro, viņš varēs izvēlēties saņemt mazā lauksaimnieka maksājumu. Šī izvēle būs jāizdara līdz 2014. gada 15. oktobrim.Tā kā saistībā ar tiešmaksājumu jauno izmaksas kārtību joprojām notiek karstas debates, bet jaunais plānošanas periods sākas nākamgad, ir pilnībā skaidrs, ka šo sistēmu neizdosies ieviest savlaicīgi. Tādēļ Brisele noteikusi pārejas periodu 2014. gada garumā. Tas nozīmē, ka 2014. gadā tiešmaksājumu apmērs palielināsies no 63 līdz 109 latiem, bet izmaksas kārtība būs iepriekšējā.Tiesa, izmaiņas iespējamas jebkurā brīdī, piemēram, jau patlaban ZM Briselei pieprasa, lai jau 2013. gadā nauda tiktu izmaksāta tikai tiem, kas laukos nodarbojas ar ražošanu. Turklāt, lai sistēma būtu caurskatāma, ZM vēlas publicēt atbalsta saņēmēju vārdus.
