Deviņdesmito gadu ekonomiskās grūtības skāra arī mūsu pilsētas galveno bibliotēku un tās filiāles.
Deviņdesmito gadu ekonomiskās grūtības skāra arī mūsu pilsētas galveno bibliotēku un tās filiāles. Valsts piešķirtais finansējums bija tik niecīgs, ka daiļliteratūras iegādei gandrīz nekas neatlika, kaut gan pieredze liecināja, ka 60 procentu visa grāmatu izsnieguma bija tieši daiļliteratūra – tā, kas visvairāk piesaista cilvēku bibliotēkai. Un tā, laikam ejot, robi komplektēšanā kļuva aizvien lielāki. Plauktos rindojās sen nolasītie, apbružātie, daudziem lasītājiem pazīstamie darbi. Ilggadējo lasītāju neapmierinātība bija tik saprotama. Latviešu literatūras cienītājiem kā svaiga gaisa malks bija trimdas latviešu dāvinājumi. Tomēr vispārējo situāciju tas būtiski neietekmēja. Grāmatnīcās acis žilba no spožajiem grāmatu vākiem un to pārpilnības. Taču mūsu lasītāju zemā pirktspēja neļāva tās iegādāties. Bibliotēkā tikai reizi mēnesī – jaunumu dienā – varēja piedāvāt pa kādam daiļdarbam. Tas, protams, neapmierināja ne lasītāju, ne bibliotekāru. Lai turpmāk pastāvētu un nezaudētu lasītājus, bija kaut kas jāmaina.
Tā, 1994. gadā Jelgavas centrālās zinātniskās bibliotēkas abonementā un 1. pilsētas bibliotēkā izveidojām grāmatu nomu. Pirmās grāmatas iegādājāmies, izmantojot no parādniekiem iekasēto soda naudu, un par minimālu samaksu – 0,02 latiem diennaktī – sākām tās iznomāt. Nebijām cerējuši, ka lasītāju attieksme būs tik labvēlīga un saprotoša. Viņus apmierināja gan mūsu izstrādātie grāmatu izmantošanas noteikumi, gan zemā nomas maksa. Viņi atzina, ka tā ir vienīgā iespēja tikt pie jaunām grāmatām. Pamazām atgriezās lasītāji, kas bija pārstājuši apmeklēt bibliotēku. Tie, kas atraduši ceļu uz grāmatu nomu, apmeklē to regulāri, un parādnieku problēma te gandrīz nepastāv. Jo ātrāk grāmata nokļūst apritē, jo vairāk labuma gan bibliotēkai, gan lasītājam. Lasītājam nav jāgaida mēnesi, kamēr grāmata parādīsies plauktā, bet bibliotekārs iegūst līdzekļus jaunu grāmatu iegādei. Esam guvuši vēl kādu būtiski svarīgu atziņu – lasītājam jārada iespēja izvēlēties, nevis jāuzspiež tas, kas patīk pašam. Ir ļoti jārespektē ikviena lasītāja intereses, jo tās ir tikpat daudzveidīgas, cik daudzveidīgi ir cilvēki. Aizvien, kad jāiegādājas jauna grāmata, jādomā, kas būs tās lasītājs.
Triju gadu pastāvēšanas laikā nomas grāmatu fonds audzis līdz 4000 eksemplāru. 1996. gadā pēc lasītāju ierosinājuma sākām iepirkt arī žurnālus latviešu un krievu valodā. Pašlaik zinātniskās bibliotēkas maksas abonementā ir 108 nosaukumu žurnāli. Sekojam visiem jaunumiem gan periodikā, gan grāmatu tirgū. Lasītāju rīcībā ir plaša Latvijā un NVS valstīs izdotās daiļliteratūras kolekcija. Komplektējam visu iznākošo latviešu oriģinālliteratūru. Arvien biežāk tiek pieprasīta populāra nozaru literatūra, tāpēc iegādājamies plašam lasītāju lokam adresētus darbus par filozofijas un reliģijas vēsturi, psiholoģiju, ģeogrāfiju, netradicionālo medicīnu, tautas dziedniecību. Interesenti var atrast sev lasāmvielu par okultajām zinātnēm, parapsiholoģiju u.c. Populāras ir grāmatas par mākslinieku, politiķu dzīvi, viņu memuāri. Skaitļi, kas raksturo grāmatu nomas darbu, ir šādi: kopš gada sākuma ir izsniegtas 29279 iespiedvienības un reģistrēts 13520 apmeklējumu. Lasītāju skaitam nemitīgi augot, domājam gan par fonda izvietošanas perspektīvām, gan lielāku ērtību radīšanu mūsu apmeklētājiem. Ir pārkārtota apkalpošanas zāle, radot brīvāku un ērtāku pieeju plauktiem.
Pilsētas iedzīvotāji bieži un labprāt apmeklē 1. pilsētas bibliotēku Raiņa ielā 36 (vadītāja Dz.Punga). Arī šeit ir maksas abonements ar pašu jaunāko grāmatu klāstu.
1995. gadā darbs ar nomas grāmatu sākts arī 2. pilsētas bibliotēkā, kas atrodas Loka maģistrālē 25, un šogad – bērnu bibliotēkā Lielajā ielā 15.
Dažiem lasītājiem tomēr gribu izteikt kādu visu bibliotekāru vēlējumu: neesiet tik ļoti steidzīgi un nevaļīgi, skrienot cauri bibliotēkai kā vējš. Atgādinājums žurnālu postītājiem: «Padomājiet arī par pārējiem! Jebkuru rakstu bibliotēkā var nokopēt!»
Ar avīzes starpniecību gribu pateikties mūsu lasītājiem V.Kausiņa un J.Kusiņa kungiem, kā arī L.Moveles kundzei par saistošu grāmatu dāvinājumiem un naudas ziedojumiem, O.Lihtaras kundzei un A.Krasnauska kungam par palīdzību nomas grāmatu fonda komplektēšanā.
Un nu par vairākiem jaunieguvumiem, kas ienākuši fondā pēdējā laikā. Mūsdienu latviešu romāna cienītājiem būs interesanti izlasīt Ērika Hānberga jauno romānu «Jaunsaimnieka izpalīdze», teātra mākslas cienītājiem būs Silvijas Geikinas «Ironiskais romantiķis Valentīns Skulme atmiņās, vēstulēs, dienasgrāmatā, rakstos». Lasītāju iecienītajā sērijā «Mūsdienu franču romāns» atkal jauns darbs – M.Kardināles romāns «Dzīve divatā». Spraigs, saistošs sižets, lielisks Ēģiptes kolorīts E.Pīteras kārtējā romānā «Nakts vilciens uz Memfisu». Tiem, kas lasa krievu valodā, piedāvājam aizraujošu stāstu par krievu dzejnieces Annas Ahmatovas un itāļu mākslinieka Amedeo Modiljāni attiecībām, Parīzes bohēmas dzīvi gadsimta sākumā. Ņinas Berberovas grāmata par Čaikovski atzīta par labāko biogrāfisko romānu par komponista dzīvi. Tiem, kas lasa par atklātībā nākušiem nesenās vēstures notikumiem un faktiem, būs interesanti izlasīt J.Ribentropa memuārus un bijušās PSRS pilnvarotā vēstnieka ASV A.Dobriņina iespaidus, vērtējumus un skatījumu uz tā laika politisko dzīvi. Savukārt gan mīlestības romānu, gan detektīvžanra cienītājus arī gaida vairāki jauni darbi, jauni autori.
Par maksu bibliotēkā izsniedzam tikai nelielu daļu no kopējā ap 400000 grāmatu lielā bibliotēkas fonda. Taču ceram, ka pienāks laiks, kad varēsim iegādāties daudz vairāk jaunākās literatūras un visu izsniegt bez maksas.
Cienījamie lasītāji un tie, kas pie mums vēl atnāks, jūs vienmēr tiekat gaidīti bibliotēkā! Vēlamies, lai jūs šeit justos kā mājās. Z.Skujiņš rakstīja: «Ceļš uz grāmatu burvību tūristu maršrutos nav norādīts. Šis ceļš ir jāatrod katram pašam, iegūtais gandarījums pūliņus atlīdzinās.»
