Finansu ministrija uzskata, ka neveiksmīgais mēģinājums par apmēram astoņiem miljoniem latu Latvijā ievilināt trešo mobilo sakaru operatoru tomēr neesot kārtējā «caurkrišana».
Finansu ministrija uzskata, ka neveiksmīgais mēģinājums par apmēram astoņiem miljoniem latu Latvijā ievilināt trešo mobilo sakaru operatoru tomēr neesot kārtējā «caurkrišana». Lai gan iecere izdevīgi pārdot tiesības konkurēt ar diviem jau tā ļoti stipriem operatoriem – LMT un TELE 2 – ar blīkšķi «uzkārās», tas neradīšot problēmas to projektu realizēšanā, kurus finansēt bija paredzēts no šiem (tā arī nerastajiem) ieņēmumiem.
Latvijas Telekomunikāciju asociācijas pārstāvji gan nav tik optimistiski noskaņoti.
Jau vēstīts, ka trešā operatora licences izsole beigusies neveiksmīgi, toties abi pašreizējie operatori – TELE 2 un LMT – iesnieguši pieteikumus jaunā standarta (UMTS) mobilo telekomunikāciju licenču iegādei, solīdami par katru samaksāt fiksēto cenu – gandrīz sešus miljonus latu. Līdz ar to projekti, ko bija paredzēts finansēt par telekomunikāciju licenču izsoles naudu, neizgāzīšoties. Kopumā par šo naudu paredzēts finansēt projektus vairāk nekā 14 miljonu latu apmērā, tajā skaitā turpināt ar Nacionālās bibliotēkas celtniecību saistītos darbus, Rundāles pils restaurāciju, sniegt mērķdotācijas vairākām pašvaldībām, atjaunot dzelzceļu un tā tālāk.
Finansu ministrija uzskata, ka izsole ienesīšot 11,6 miljonus latu. Tādējādi starpība starp plānoto (un jau tēriņam izkalkulēto) neveidojas pārāk liela, «tikai» pāris miljonu. To būšot iespējams «nesāpīgi» segt ar pārējiem budžeta ieņēmumiem, kas patlaban rādoties visnotaļ optimistiski, jo pildoties sekmīgi.
Tiesa, Latvijas Telekomunikāciju asociācijas pārstāvji nav noskaņoti tik rožaini par šīs naudas (Ls 11,6 miljonu) iegūšanu, jo uzskata, ka tagadējie operatori pēc izsoles izgāšanās nemaksāšot vis solītos 5,8 miljonus latu par UMTS licencēm. Šī cena esot mākslīgi uzskrūvēta un ne tuvu neatbilstot reālajai, kas būtu vērtējama tikai kādu vienu divu miljonu robežās. LMT kompetentas personas gan pagaidām turpina apliecināt, ka no savām saistībām neatteikšoties un prasīto summu maksāšot. Taču pagaidām skaidrības nav, un ir vietā hamletiski jautāt: būs vai nebūs, maksās vai nemaksās, ieņems valsts paredzēto summu vai neieņems, tiks vai netiks finansējums lielajiem, miljonus vērtajiem projektiem? Ko valsts iegūs pēc kļūmīgās izsoles – zīli rokā vai tomēr medni tur tajā kokā?
