Atsaucoties uz publiski izskanējušo informāciju par iespējamām nelikumībām Jelgavas Siltumtīklu uzņēmuma sanācijas plāna ieviešanā, vēlos paust Jelgavas Domes viedokli.
Atsaucoties uz publiski izskanējušo informāciju par iespējamām nelikumībām Jelgavas Siltumtīklu uzņēmuma (JSTU) sanācijas plāna ieviešanā, vēlos paust Jelgavas Domes viedokli.
Zīmīgi, ka informācija par krimināllietas ierosināšanu izskan īsi pirms pašvaldību vēlēšanām, kaut gan lēmums par JSTU aktīvu iznomāšanu tika pieņemts pagājušā gada oktobrī. Vienlaikus Tautas partijas (TP) Jelgavas mēra amata kandidāts Arnis Razminovičs publiski atzīst, ka viņa aktivitātes un paziņojumi, manipulējot ar sociāli jutīgiem jautājumiem, ir saistīti ar pašvaldību vēlēšanām. Tas ļauj secināt, ka bijušā Saeimas deputāta aktivitāšu mērķis ir “iebraukt” deputāta krēslā, lai atkal klusi un mierīgi eksistētu līdz nākamajām vēlēšanām.
Protams, apsveicama ir vēlme ieņemt plaukstošas pilsētas Domes priekšsēdētāja amatu, tomēr visai apšaubāma ir viņa kompetence pilsētai nozīmīgu sociālo un saimniecisko jautājumu risināšanā. Savukārt tiem, kas nav iesaistījušies pirmsvēlēšanu politiskajās cīņās, vēlreiz izskaidrošu JSTU sanācijas plāna būtību.
Sākot darbu 2001. gadā Jelgavas Domē, saņēmām neapskaužamu mantojumu – maksātnespējīgo JSTU ar parādsaistībām, kuras pārsniedza 18 miljonus latu. Apzinoties situācijas nopietnību, izskatījām visus iespējamos risinājumus, kā iedzīvotājiem vislabvēlīgākajā veidā nodrošināt siltumapgādi pilsētā un atjaunot uzņēmuma maksātspēju. Organizējām atklātu konkursu par investīciju piesaisti uzņēmumam, runājām ar kreditoriem, ar izdevīgiem nosacījumiem pārkreditējām parādsaistības. Diemžēl konkurss noslēdzās bez rezultātiem, jo franču firmas “Dalkia” piedāvājums nebija ne pašvaldībai, ne pilsētas iedzīvotājiem izdevīgs.
Tādēļ 2002. gadā tika apstiprināts JSTU sanācijas plāns, kura mērķis bija atjaunot uzņēmuma maksātspēju. Atbilstoši tam uzņēmuma kreditori likumā noteiktajā kārtībā tika aicināti kapitalizēt savus prasījumus uzņēmuma akcijās. Tomēr visi kreditori tam nepiekrita, tādēļ bija jāmeklē citi risinājumi. Paralēli darbam pie JSTU maksātspējas atjaunošanas izdevās panākt, ka pēdējo gadu laikā nav augusi vidējā maksa par apkuri. Ierīkoti individuālās uzskaites siltummezgli, nodrošinot individuālu patērētās siltumenerģijas uzskaiti katrā mājā.
Ņemot vērā iepriekšminēto, manuprāt, nav pamata uzskatīt, ka darījums noticis pēkšņi un slepeni.
Lēmums par JSTU aktīvu iznomāšanu bija vienīgā reālā iespēja atjaunot uzņēmuma maksātspēju. Piedāvājumu nomāt JSTU aktīvus saņēmām tikai no SIA “Jelgavas koģenerācija”. Jāņem vērā arī tas, ka SIA “Jelgavas koģenerācija” bija JSTU kreditors un šādos gadījumos tieši kreditori izšķir turpmāko uzņēmuma likteni. Pastāvēja arī iespēja, ka kreditori maina maksātnespējas risinājumu un pieņem lēmumu par bankrota procedūras ierosināšanu. Uzņēmuma aktīvu nomu atbalstīja arī pārējie uzņēmuma akcionāri. Tādēļ uzņēmuma aktīvu iznomāšana, no iedzīvotāju viedokļa, bija labākais iespējamais risinājums šajā situācijā. SIA “Jelgavas koģenerācija” piedāvāja reālu uzņēmuma attīstības plānu, kas paredz attīstīt koģenerāciju, līdz ar to perspektīvā, iespējams, būtiski samazinātu siltuma ražošanas pašizmaksu. SIA “Jelgavas koģenerācija” atbilst visām likumā noteiktajām prasībām, un nav iemesla apšaubīt šā uzņēmuma kompetenci. Noteiktā nomas maksa par JSTU aktīvu nomu 35 400 latu gadā ir atbilstoša, jo tā ir pietiekama, lai nodrošinātu kontroli pār uzņēmuma darbību. Lielāka nomas maksa ietekmētu siltumenerģijas tarifu.
Likums “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” nosaka īpašu konkursa kārtību, kurā par prioritārām tiek uzskatītas kreditoru intereses. Tādēļ šajā situācijā atbilstoši JSTU sanācijas plānam nebija nepieciešams rīkot atkārtotu konkursu par uzņēmuma aktīvu izmantošanu.
Četru gadu laikā visiem uzņēmuma kreditoriem un citiem interesentiem (tajā skaitā TP Jelgavas mēra amata kandidātam) bija iespēja ar savām iniciatīvām par uzņēmuma turpmāko attīstību vērsties pilsētas Domē vai pie JSTU administratora. Diemžēl šādas iniciatīvas nebija.
Atsakoties no uzņēmuma aktīvu iznomāšanas, JSTU nebija iespēju atjaunot maksātspēju. Līdz ar to tā ekonomiskā darbība arī turpmāk būtu ierobežota un uzņēmums nevarētu pretendēt uz pieejamajiem ES līdzekļiem energoefektivitātes paaugstināšanā. Ir skaidrs, ka, saglabājot maksātnespēju likumā noteiktos 10 gadus, JSTU būtu nolemts bankrotam, jo potenciālo investoru interese par uzņēmumu, kurā ilgstoši netiek ieguldīti līdzekļi, zūd ar katru dienu. Acīmredzot bankrota scenārijs ir izdevīgs TP Jelgavas mēra amata kandidātam un viņa atbalstītājiem.
Jelgavas Dome, pieņemot lēmumus par JSTU uzņēmuma turpmāko attīstību, vienmēr respektējusi iedzīvotāju tiesības saņemt kvalitatīvu siltumapgādes pakalpojumu.
P.S. JSTU sanācijas plāna ieviešanas likumību līdz šim pārbaudījušas gandrīz visas tiesībsargājošās institūcijas. Nelikumības nav konstatētas.
