Par novembri varētu teikt, ka tas nav labvēlīgs makšķerēšanai. Kamēr nav uzsalis pirmais ledus, zivis piesakās daudz retāk nekā oktobrī, tomēr var vērot atsevišķu plēsīgo zivju īpašu agresivitāti, aktīvi barojoties pirms ziemas.
Par novembri varētu teikt, ka tas nav labvēlīgs makšķerēšanai. Kamēr nav uzsalis pirmais ledus, zivis piesakās daudz retāk nekā oktobrī, tomēr var vērot atsevišķu plēsīgo zivju īpašu agresivitāti, aktīvi barojoties pirms ziemas. Asari, zandarti, vēdzeles un sevišķi līdakas ir galvenās makšķernieku trofejas.
Reti kurš novembrī vēlēsies doties uz copi, īpaši jau lietū un slapjdraņķī. Tikai kaislīgākie spiningotāji un vēdzeļu mednieki ignorē sliktos laika apstākļus. Viņu neatlaidība nereti vainagojas ar panākumiem.
Līņi un karūsas ierokas dūņās, bet vēdzeles, atžirgušas pēc vasaras guļas, gatavojas gaidāmajam nārstam janvārī un bez žēlastības medī zivju mazuļus.
Makšķerēšanu uz ledus var sākt tikai tad, ja tas sasniedzis 5 – 6 cm biezumu. Virzoties pa ledu, sev priekšā ar vergu vienmēr jāpārbauda tā izturība, it īpaši vietās, kur ieplūst avoti vai notekūdeņi.
Nenokavējiet brīdi, kad uzsalst pirmais izturīgais ledus – tad ķeras dažādas zivis. Ar prāvu žibuli dziļās vietās var pievilināt zandartus, lielus asarus un līdakas. Seklākās vietās, kur nogrimušas siekstas vai saglabājušās ūdenszāles, ķeras vidēja lieluma asari. Ar pludiņa makšķeri dziļās vietās, kur neliela straume, var vilkt plaužus, sapalus, ālantus, raudas, pličus, asarus un ķīšus.
Pirmajās dienās pēc ūdens aizsalšanas zivis ķeras visu dienu, izņēmums ir zandarti, kas ēsmu labāk ņem no rīta vai pievakarē, līdz tumsas iestāšanās brīdim. Makšķerēšanai piemērotākās ir samērā siltas, apmākušās bezvēja dienas. Makšķerējot uz pirmā ledus, vislielākie lomi gaidāmi ezeros un dīķos.
16. novembris. Diez ko neķersies ne asari, ne raudas, ne līdakas, ne arī vēdzeles, kaut gan tām turpinās īstais barošanās periods. Protams, līdakas nespiningosim upēs, kurās nārsto laši!
17. – 18. novembris. Teicamas dienas. Par ēsmu interesi izrādīs visas zivju sugas. Ja ūdeņi nav aizsaluši, mēģiniet uz velci tikt pie plēsīgajām zivīm. Jo lielāks māneklis, jo lielāka varbūtība, ka to sagrābs lielāka zivs.
19. – 20. novembris. Zivīm mazinās apetīte, un iespēja tikt pie branga plēsīgo zivju loma ir visai niecīga.
21. novembris. Dienas gaismā vajadzētu ķerties arī līdakām, asariem un raudām, bet, iekams doties makšķerēt, vajadzētu izpētīt, vai jūsu izvēlētajā vietā jau nekniebj sals un zemi neklāj sniegs.
22. novembris. Dižie lomi nav gaidāmi, tāpēc dodieties uz tuvējo makšķernieku veikalu un papildiniet savu ekipējumu.
23. novembris. Šī diena var dāvāt daudz prieka. Ja vien esam pienācīgi silti saģērbušies un nodrošinājušies pret lietu.
24. – 25. novembris. Laba ķeršanās turpināsies. Ja kādā dziļā vietā asariem domāto mormišku iekāros apaļīgas raudas, kas pretojas makšķerniekam daudz enerģiskāk par divreiz smagākiem asariem, laimīgo vietu vajag iebarot. Šim nolūkam noder galda tenisa bumbiņas lieluma pika, kas samīcīta no baltmaizes un rupjmaizes mīkstuma, pievienojot nedaudz auzu pārslu vai mannas un kādu pilienu medus vai saulespuķu eļļas.
26. novembris. Pat visbezcerīgākajā “necopes” dienā var gadīties negaidīta laime.
27. novembris. Mēness fāzes rāda, ka ļoti labi ķersies vēdzeles. Tiesa, tikai tad, ja debesis klās blīvi mākoņi, kas nelaidīs cauri zvaigžņu spožumu. Tāds gaišums vēdzelēm nepatīk, toties tās gluži kā magnēts pievelk upes krastā sakurta ugunskura atblāzma ūdenī.
